Tāpat propagandisti, kas darbojas Krievijas valsts televīzijā, gan pieminēja ukraiņu pagājušās nedēļas uzbrukumus, taču melīgi noklusēja par saviem zaudējumiem. Naratīvs bija standarta - "banderovieši" mums uzbruka, bet mēs visus uzbrukumus veiksmīgi atvairījām.

Tajā pašā laikā krievi par saviem uzbrukumiem Ukrainai ziņoja, ka triecieni veikti tikai militārajai infrastruktūrai, noklusējot postījumus civilajai infrastruktūrai un civiliedzīvotāju bojāeju. Tā, piemēram, nevienā ziņu raidījumā, protams, neizskanēja tas, ka Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainas dienvidu daļā sestdienas rītā nogalināti vismaz četri cilvēki un bojāta kritiski svarīga infrastruktūra, tostarp osta un dzemdību nams, bet Odesas dienvidu ostas pilsētā nogalināti divi cilvēki un vismaz 13 ievainoti.

Jāuzsver, ka par Krievijas triecieniem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēstīja, ka tiem "nebija nekāda militāra mērķa - tas bija tīrs terors pret parasto civiliedzīvotāju dzīvi".

Zīmīgi, ka Kremļa propagandistiem ļoti tīk klāstīt par ukraiņu uzbrukumiem Krievijas teritorijām, uzsverot, ka tās visas ir bijušas neveiksmīgas, tāpat tiek izdomāti visādi pastāstiņi par it kā plānotiem ukraiņu terora aktiem, kuri visi Krievijas varonīgo pūliņu rezultātā izgāzušies. Vienlaikus vispār netiek pieminēti ukraiņu nodarītie zaudējumi, it kā tādu nebūtu. Proti, ukraiņi ir nelieši, taču neveiksmīgi nelieši.

Baltija piedaloties agresijā pret Krieviju

"Kā gan mēs varam nepieminēt Baltijas valstis? Šajā nedēļā Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka mūsu ziemeļrietumiem. Latvija, Lietuva un Igaunija oficiāli ielaida tos savā gaisa telpā. Tas jau ir tiešas līdzdalības gadījums agresijā. Ziniet, Čērčils reiz nosauca Poliju par "Eiropas hiēnu". Tieši šobrīd īpaša loma Eiropā ir kaitīgajiem Baltijas parazītiem - tie, kas izsūc subsīdijas no Eiropas un savukārt kurina tur rusofobiju," svētdienas vakara lielajā ziņu sižetā klāstīja propagandists Dmitrijs Kiseļovs.

Jāuzsver, ka tie bija kārtējie meli. Neviena NATO valsts, tostarp arī Baltijas valstis, nav oficiāli atvērušas savas gaisa telpas, lai ukraiņi no tām varētu veikt triecienus Krievijai, to norādīja NBS preses pārstāvis Roberts Skraučs. Līdz ar to propagandistu vēlme savilkt kopā Baltijā nokritušos ukraiņu dronus ar to, ka tie ir palaisti no mūsu pašu gaisa telpas, ir tīrais izdomājums.

Jāpiebilst, ka krievi atsaucās tikai uz Lietuvā nokritušo dronu, incidentus Latvijā, Igaunijā un Somijā nemaz nepieminot. Krievi Lietuvas gadījumu izmantoja savās interesēs, pat aizrunājoties, ka tas varētu kļūt par casus belli (kara iemesls). Pēc propagandistu domām, Lietuvā nokritušais ukraiņu drons esot apliecinājums tam, ka Lietuvas teritorija tiek izmantota, lai veiktu triecienus pret Krieviju.

"Ņemiet vērā, ka Lietuva jebkurā gadījumā vai nu ļauj raķetēm iziet cauri savai gaisa telpai, tas ir, NATO gaisa telpai, vai tieši piedalās triecienos pret Krieviju, vai arī palaiž tās no NATO teritorijas. Tad mums ir jāveic izšķirošs trieciens pret palaišanas vietām Lietuvā. Tātad, vai Lietuva ir pieteikusi mums karu? Vai Lietuvas teritorija tiek izmantota, lai veiktu triecienus pret mūsu valsti? Tas nozīmē, ka Lietuvu nevajadzētu izmantot kā teroristiskā nacistiskās Ukrainas režīma bāzi," klaigāja propagandisti.

Vienlaikus viņi uzsvēra, ka krieviem nav jābaidās no atbildes reakcijas un jāuztraucas, ka varētu tikt iedarbināts NATO 5. pants. Viņuprāt, ja, piemēram, Polija, jebkura Baltijas valsts vai Somija sarīkotu provokāciju, Krievijas atbildei jābūt absolūti skarbai, un tas nebūt nenozīmējot, ka Spānija, Portugāle un Lielbritānija nāks palīgā, piemēram, Igaunijai.

Propagandisti kārtējo reizi atsaucās uz Nacionālās drošības doktrīnu, kas paredz, ka par bezpilota lidaparātu uzbrukumiem atbildīga ir ne tikai Ukraina, bet arī valstis, kas to atbalsta un nodrošina.

Līdztekus krievi liekulīgi sūkstījās, ka tad, ja baltiešiem ir aizdomas par Krievijas drona iekļūšanu to gaisa telpā, tiekot izsaukts vēstnieks vai iesniegta protesta nota. Taču Ukrainas gadījumā tikai tikšot apspriests, kā nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Propagandisti, kliedzot par liekulību, gan aizmirst, ka mēs esam Ukrainas sabiedrotie, tādēļ reakcija ir tikai likumsakarīga.

Propagandists Vladimirs Solovjovs incidentus ar Ukrainas droniem izmantoja, lai paziņotu, ka tas nozīmējot, ka visi līdzšinējie Rietumu apvainojumi Krievijai par tās veiktām sabotāžām esot nepamatoti. Jebkurš students, kurš nokārtojis eksāmenu loģikā, saprotot, ka tur nav cēloņsakarību. Taču par loģiku krievi nerūpējas. Solovjovs pat pamanījās paziņot, ka notikušais pierādot, ka arī apvainojumi Krievijai par Bučā pastrādātajiem noziegumiem esot bez pamata.

Tas, kā Ukrainas droni, kas nokrituši sabiedroto valstu teritorijā, "pierāda" krievu nevainīgumu viņu pastrādātajos kara noziegumos, skaidrs ir tikai pašiem agresoriem.

Ko krievi jums nestāsta

Ukrainas aizvadītās nedēļas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir nopietni ierobežojuši Krievijas spēju izmantot savā labā augošās globālās enerģijas cenas. Domnīca "Visegrad Insight" ziņo, ka ukraiņu uzbrukumos ir nopietni cietusi Krievijas Baltijas un Melnās jūras naftas infrastruktūra, uz laiku apturot līdz pat 40% no tās naftas eksporta jaudas. Lieki teikt, ka Krievijas televīzijas ziņās par to netiek runāts pavisam nemaz.

Klusēts tika arī par to, ka Ukrainas spēki naktī no 28. uz 29. martu turpināja tāla darbības rādiusa triecienu kampaņu pret Krievijas naftas un aizsardzības rūpniecības infrastruktūru, tostarp veicot piekto triecienu pēdējās nedēļas laikā pret Krievijas naftas infrastruktūru Ļeņingradas apgabalā.

Vienlaikus domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts" (ISW) vēsta, ka Krievijas militārie blogeri kritizē Krievijas bruņoto spēku nespēju aizsargāt Krievijas naftas infrastruktūru pret Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Blogeri pauda neapmierinātību, ka Kremlis nav jēgpilni pielāgojis Krievijas politiku pēc iepriekšējiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem pašam Kremlim (kas gan bija viltus ziņa), un atzīmēja, ka krievi ir neapmierināti ar to, ka Krievijas karavīri mirst, kamēr Krievijas varas iestādes nespēj aizstāvēties pret Ukrainas uzbrukumiem.

Tā vietā, lai runātu par saviem zaudējumiem, krievi izplata pasaciņas par neveiksmīgiem ukraiņu plānotiem terora aktiem. Piemēram, tika plaši klāstīts, ka ukraiņi esot mēģinājuši Krievijā ievest sprāgstvielas, lai nogalinātu vismaz 504 krievu karavīrus. Tāpat esot plānots sarīkot vairākus sprādzienus Maskavas centrā. Te vietā norādīt, ka ukraiņi nekad nav par mērķi uzskatījuši civilos objektus Krievijā.

Tā ir lielā atšķirība no krieviem, kas izvērš masveida teroru pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā, piemēram, Krievijas spēki naktī no 28. uz 29. martu veica vēl vienu plašu triecienu pret Ukrainu, uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un izraisot civiliedzīvotāju upurus. Krievijas sabiedrībai gan tiek stāstīts, ka krievi uzbrūkot tikai militāriem mērķiem, kas ir īpaši ciniski meli.

"Mūsu spēki ir veikuši spēcīgus kombinētus triecienus pret Ukrainas kritisko infrastruktūru. Ienaidnieka pretgaisa aizsardzība ir neveiksmīga. Un, kā vienmēr, nekavējoties sākās histērija, jo Ukrainai par katru cenu ir jāpievērš sev uzmanība. Tagad viņi uzpūš vētru par triecienu Bivano-Frankivskas dzemdību namam," klāsta propagandisti, uzsverot, ka vainīgais esot bijis pašas Ukrainas drons.

Par uzbrukumiem Ļvivai krievi ciniski teica, ka gadiem ilgi šī Rietumukrainas pilsēta esot smējusies par ukraiņu uzbrukumiem Doneckai, Luhanskai un citām Krievijas pilsētām, domājot, ka atrodas drošībā. Taču nu krievi esot pierādījuši pretējo.

Respektīvi, no vienas puses, krievi uzbrūkot tikai militārajai infrastruktūrai, no otras, ja cieš civilie, tad viņi paši esot vainīgi, jo vispār jau esot jākoncentrējas uz ilgstošajām Donbasa iedzīvotāju "ciešanām". Tieši tik absurda loģika.

Par to, ka šāda loģika strādā ne tikai Krievijā, bet diemžēl arī attiecībā uz daļu Latvijas krievu, liecina piedzīvotais kādā Rīgas iepirkšanās vietā, kur uz ukraiņiem, kas pārdevējai stāstīja, ka esot atbēguši uz Latviju no Doneckas, kāda garāmgājēja nikni nošņāca: донбасские предатели jeb Donbasa nodevēji.

Eiropa gatavojoties karam

Propagandists Kiseļovs klāstīja, ka Eiropa ir pilnībā gatava karam ar Krieviju. Par to liecinot NATO mācības Melnajā jūrā un Arktikā, raķešu ražošana "Volkswagen" rūpnīcā, kā arī tas, ka debesis virs Baltijas valstīm ir atvērtas Ukrainas bezpilota lidaparātiem.

"Nopietni tiek pieminēts kara sākuma datums ar Krieviju - 2030. gads. Saskaņā ar šo mežonīgo plānu Ukrainai līdz tam laikam jāiztur. Karš ar Krieviju par resursiem, nodarot Krievijai stratēģisku sakāvi, tiek iecerēts kā pēdējā iespēja Eiropas Savienībai saglabāt sevi. Pretējā gadījumā to gaida sabrukums," stāstīja Kiseļovs.

Viņaprāt, "draudi nekādā gadījumā nedrīkst tikt novērtēti par zemu. Jā, mēs esam pieraduši izsmiet degradējošās Eiropas elites dīvainības, bet mēs nevaram atļauties būt pašapmierināti. Nopietni. Resursi tur ir milzīgi. Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits ir trīs reizes lielāks nekā mūsējais. Rūpniecība tiek pārveidota militārā vidē. Psiholoģiskā indoktrinācija rit pilnā sparā. Naids pret Krieviju tiek kurināts ik uz soļa".

Par Eiropu izteicās arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, norādot, ka attiecību krīzē esot vainojama tikai un vienīgi Eiropa.

"Atsauces uz notikumiem Ukrainā ir nepamatotas, jo Ukrainas krīze ir gan iepriekšējās ASV administrācijas, gan vairāku vadošo Eiropas valstu vaina. Tās atbalstīja valsts apvērsumu Ukrainā, kas vēlāk aizsāka visu traģisko notikumu ķēdi, kas joprojām risinās Ukrainā," ar savu absurdi paštaisno skatījumu dalījās Putins.

Tā vien izskatās, ka Krievijai ekonomisko grūtību pārdzīvošanai ar Ukrainu kā vienīgo ienaidnieci nepietiek. Sabiedrības mobilizācijai nepieciešams radīt kara draudus ar Eiropu, lai gan neviens Eiropas vai NATO valsts līderis nekad neko nav teicis par uzbrukumiem Krievijai, kamēr krievu ideoloģiskā ikdiena pārpilna ar nemitīgiem solījumiem "noslaucīt no zemes virsas" dažādas Eiropas galvaspilsētas.

Zināma dziesmu konkursa "Supernova 2019" žūrija

Komentāri (2)