Tas rada bažas par iedzīvotāju spēju ātri rīkoties attiecīgā situācijā, jo, kā eksperti uzsver, vairums ar insultu saistīto nāvju varētu novērst, ja tiktu laikus meklēta medicīniskā palīdzība. Insulta gadījumā ir svarīga katra minūte, kas var tikt zaudēta, vilcinoties ar palīdzības izsaukšanu.

Akūts insults ir viens no vadošajiem mirstības un ilgstošas invaliditātes cēloņiem pasaulē, tostarp arī Latvijā. Laika posmā no 2019. līdz 2023.gadam valstī ik gadu stacionāros ārstējušies aptuveni 7000 pacientu ar insultu, un šī slimība bieži izraisa smadzeņu funkciju traucējumus, to zudumu vai pacienta nāvi. Pēc insulta cilvēkam var saglabāties ilgstoši traucējumi, piemēram, kustību, runas, uzvedības, redzes, domāšanas, atmiņas vai emociju traucējumi, kas var rasties, laikus nesaņemot palīdzību. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai visa sabiedrība – tostarp arī bērni – zinātu, kā rīkoties insulta pazīmju gadījumā. Katra minūte, ko zaudējam palīdzības sniegšanā, samazina iespējas cilvēkam atgūt dzīves kvalitāti un bieži vien var būt liktenīga dzīvībai. 2024.gadā insulta dēļ Latvijā nomira 1396 cilvēki.

“Lai mēs, Insultu vienību speciālisti, varētu sniegt efektīvu palīdzību, pacientam slimnīcā jānonāk pirmajās 4,5 stundās pēc insulta gadījuma. Protams, ka palīdzība tiek sniegta insultu pacientiem arī tajos gadījumos, kad slimnīcā ierodas novēloti, bet tad diemžēl aktīvu ārstēšanu vairs nav iespējams veikt. Ik gadu aptuveni 500 pacientu ierodas pārāk vēlu. Kopumā saslimšanas gadījumus aptuveni 30% veido insulta pacientu, kas mirst pirmajās 90 dienās pēc insulta, 40% turpina dzīvi ar dažādas pakāpes funkcionāliem ierobežojumiem un nepieciešamu ilgstošu rehabilitāciju, savukārt tikai aptuveni 30% pilnībā atlabst. Šie labvēlīgie gadījumi visbiežāk korelē ar savlaicīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu,” skaidro Kristaps Jurjāns, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienības virsārsts.

Lai laikus atpazītu insultu, ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts iegaumēt “Ā.T.R.I” formulu – lūdz cilvēkam atsmaidīt un izvērtē, vai sejai ir novērojama asimetrija, t.i. vienas puses acs vai lūpu kaktiņš ir noslīdējis; lūdz pacelt un turēt abas rokas priekšā, vērojot, vai cilvēks var to izdarīt, kā arī aicini pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu, lai pārliecinātos, vai runa nav traucēta. Ja kādu no šīm darbībām cilvēks nevar izpildīt, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 112 vai 113.

“Socioloģiskās aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju zināšanas par insultu ir nepietiekamas — vien katrs piektais aptaujas dalībnieks apzinās, ka insults ietekmē smadzenes, savukārt aptuveni trešā daļa aptaujas dalībnieku, nespēja atpazīt insulta pazīmes un nezina, kā rīkoties to gadījumā,” vērtē SPKC Veselības veicināšanas koordinētāja Anda Jakuša.

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un ģimeņu politikas jautājumos: “Rīga ar lielu entuziasmu iesaistās starptautiskajā projektā "Ā.T.R.I. varoņi”, kura nolūks ir izglītot bērnus, lai viņi būtu zinoši un prastu ātri rīkoties gadījumos, kad kādu līdzcilvēku būtu piemeklējis insults. Tas ik gadu skar tūkstošiem cilvēku un, ja sabiedrība būs zinošāka, redzīgāka un spēs ārkārtas situācijā reaģēt efektīvi un precīzi, tad būs glābtas dzīvības. Esmu pārliecināts, ka bērni ir visefektīvākā mērķauditorija, ja vēlamies panākt pārmaiņas sabiedrībā – viss, kas iemācīts bērniem, būtībā ir iemācīts arī vecākiem, jo bērni mūs pieaugušos tur pie vārda un uzrauga, vai bērnudārzā un skolās gūtās gudrības patiešām ieviešam savā ģimenē ikdienā. Prieks par katru Rīgas izglītības iestādi, kas jau ir atsaukusies aicinājumam apmācīt bērnus pēc “Ā.T.R.I. varoņi” programmas, un aicinu Rīgas skolas un bērnudārzus būt aktīviem šīs programmas vēsts un zināšanu nesējiem.”

“Daudzi cilvēki uzskata, ka insults notiek pēkšņi, taču tas reti ir nejaušība. Lielākoties insultu var novērst, laikus atpazīstot un koriģējot riska faktorus. Par gaidāmo problēmu nereti liecina dažādi “sarkanie karogi” – paaugstināts asinsspiediens, holesterīna līmenis, liekais svars, mazkustīgums vai smēķēšana. Diemžēl pieredze rāda, ka, lai gan valsts apmaksāts sirds un asinsvadu slimību profilaktiskais skrīnings ir pieejams jau no 40 gadu vecuma, daudzi par to sāk interesēties tikai pēc 50 gadiem, kad risks jau ir būtiski palielinājies. Ja asinsspiediens vai holesterīns ir paaugstināts, nevajadzētu to ignorēt vai skaidrot ar “iedzimtību” – tieši pretēji, svarīgi ir sadarboties ar ģimenes ārstu un meklēt risinājumus. Profilakses nolūkos ārsta apmeklējuma biežumu katram pacientam individuāli nosaka ģimenes ārsts, vadoties pēc veselības stāvokļa un riska faktoriem, taču, ja cilvēks nav bijis pie ārsta pēdējo divu vai trīs gadu laikā, noteikti ir vērts pierakstīties uz pārbaudi,” par profilakses pasākumiem stāsta ģimenes ārste Dārta Puriņa.

Pēc speciālistu diskusijas norisinājās teātra trupas “Kvadrifrons” izrāde bērniem “Ā.T.R.I. Varoņi”. Izrādi klātienē vēroja četru izglītības iestāžu – Inčukalna pamatskolas, Džūkstes pamatskolas, Jūrmalas Pumpuru vidusskolas un Valmieras Pārgaujas sākumskolas bērni un pedagogi, kuri 2024./2025. mācību gadā aktīvi iesaistījās projekta "Ā.T.R.I. Varoņi" īstenošanā savā izglītības iestādē. Izrādes vēstījums ir kā atgādinājums ikvienam – zināšanas un drosme var glābt dzīvību. Tāpat pasākuma laikā bērniem kopā ar aktieriem bija iespēja nodziedāt projekta dziesmu, kā arī iztaujāt Dr.med.Kristapu Jurjānu, PSKUS Insulta vienības virsārstu, par dažādiem, ne tikai ar medicīnu saistītiem, jautājumiem.

Vairāk informācijas par SPKC organizēto kampaņu “Atpazīsti insultu. Rīkojies Ā.T.R.I.” var iegūt šeit, savukārt, par projektu “Ā.T.R.I. Varoņi” šeit.

Dāvids Sīlis nebaidās dot darbu tiem, kuri iznākuši no cietuma: "Joprojām atceros, kā bija man pašam"