Ekonomikas izaugsme paātrināsies

Banku analītiķi sagaida, ka Latvijas IKP nākamajā gadā varētu pieaugt straujāk nekā 2025. gadā, sasniedzot izaugsmi 1,9-3% apmērā. Tostarp "Luminor Bank” sagaida IKP pieaugumu par apmēram 3%, kamēr "Swedbank" prognozē ekonomikas izaugsmi par 2,3%, bet "SEB banka" - par 1,9%. Arī Latvijas Bankas prognoze par Latvijas ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā iekļaujas šajā amplitūdā un ir tuvāka optimistiskākajai - Latvijas Banka prognozē, ka nākamajā gadā IKP augs par 2,8%.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka vairāki apstākļi šobrīd vēsta, ka ekonomikas izaugsme 2026. gadā drīzāk paātrināsies, nevis samazināsies. Ekonomikas galveno nozaru sniegums būs diezgan vienmērīgs, bez spožām zvaigznēm.

Viņš atzīmē, ka eksporta nozaru sniegums 2025. gadā ir būtiski uzlabojies, turklāt ir runa par ļoti dažādu preču un pakalpojumu nozaru klāstu - gan dažādām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, gan pakalpojumu eksportu - tūrismu, biznesa un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem, aviāciju. Turpina gan samazināties tranzīts jeb ienākumi no dzelzceļa un ostu pakalpojumiem, bet to apmērs ir pārāk mazs, lai nozīmīgi ietekmētu makroekonomisko ainu.

"Ir priekšnosacījumi tam, lai labvēlīgās tendence eksportā turpinātos, lielā mērā pateicoties investīcijām. Palīdz arī tas, ka uz ekspansiju orientēta fiskālā un monetārā politika stimulē mūsu galvenos noieta tirgus," pauž Strautiņš.

Tajā pašā laikā "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija atzīmē, ka ap eksporta iespējām ir liela neskaidrība. No vienas puses, šobrīd apstrādes rūpniecībā redzams straujš kāpums, eksporta pasūtījumi tuvākajiem mēnešiem aug, un daudzās Latvijas partnervalstīs izaugsme solās būt straujāka nekā 2025. gadā. No otras puses, pilnu tarifu piemērošanas efektu uz Latvijas un Eiropas eksportu un izaugsmi vēl tikai redzēsim, neskaidrības līmenis joprojām ir augsts, un ar pasaules tirdzniecību un ģeopolitisko situāciju saistīto risku netrūkst. Līdz ar to apstrādes rūpniecībā izaugsme, kas 2025. gadā bija spēcīga, visdrīzāk piebremzēsies.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis piebilst, ka eirozonas izaugsmes prognozes attiecībā uz 2026. gadu ir mēreni uzlabojušās, jo tarifu šoka negatīvā ietekme ir bijusi mazāka, nekā gaidīts. Tomēr noraidīt tarifu ietekmi pilnībā nevar un to ietekme turpinās izpausties. Tāpat ASV prezidenta Donalda Trampa politikas neprognozējamība un karš Ukrainā uztur nenoteiktību un ietekmē ekonomiku.

Strautiņš atzīmē, ka prognoze iekšējam tirgum ir labvēlīga un pamazām iezīmējas process, ko varētu ironiski dēvēt kā "ekonomika aug tāpēc, ka tā aug".

"Pieaugošs patērētāju optimisms, mājokļu cenu kāpums, kreditēšana, kas tālāk veicina uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu, kas savukārt stimulē algu kāpumu un patērētāju optimismu, ir pašuzturošs process. Tas gan nevar nodrošināt mūžīgu labklājību, agri vai vēlu gravitācija par sevi atgādinās. Taču optimisma pieaugums var kādu laiku stimulēt ekonomiku pēc tam, kad 15 gadus mājsaimniecības ir nepārtraukti palielinājušas uzkrājumus, lielāko daļu šī laika arī samazinot parādsaistības," norāda Strautiņš, piebilstot, ka šobrīd kredītu portfelis aug, bet lēnāk par uzkrājumiem.

Savukārt Zorgenfreija min, ka 2025. gada otrajā pusē beidzot sāka atgūties privātais patēriņš, un sagaidāms, ka mājsaimniecību tēriņi arī 2026. gadā balstīs ekonomiku. To noteiks tālāks pirktspējas kāpums. Salīdzinot ar 2025. gadu, algas augs vien nedaudz lēnāk, bet inflācija būs mērenāka - apmēram 3%, savukārt darba tirgus saglabāsies noturīgs un bezdarbs mazināsies.

"Patērētāju noskaņojums ir audzis un jau pārkāpis ilgtermiņa vidējo līmeni. Ja vien neredzēsim negatīvus šokus, piemēram, ģeopolitikā, patērētāju noskaņojums varētu saglabāties optimistisks. Tas liek cerēt uz kāpumu mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un citās uz patēriņu vērstās nozarēs," norāda Zorgenfreija.

Tāpat viņa atzīmē, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto procentu likmju straujā krituma laiks ir noslēdzies, bet kāpums ECB likmēs 2026. gadā nav gaidāms. Līdz ar to arī aizņēmējiem svarīgā EURIBOR likme, visdrīzāk, saglabāsies samērā tuvu esošajam līmenim, kas ir būtiski zemāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kreditēšanā gaidāms tālāks pieaugums, lai gan ne tik straujš kā 2025. gadā. "Tas palīdzēs augt privātā sektora - gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu investīcijām," piebilst Zorgenfreija.

Gašpuitis min, ka 2025. gada trešā ceturkšņa dati apstiprināja norādes par izaugsmes nostiprināšanos. Par ekonomikas galveno dzinējspēku ir kļuvusi investīciju cikla aktivizēšanās, kas turpinās uzrādīties būvniecības kāpumā. Ekonomikā aktīvi ieplūst Eiropas Savienības (ES) fondi un strauji aug kreditēšanas apmēri, kas liecina par riska apetītes atjaunošanos. Atbalstu sniegs arī eksporta izaugsme, kur lielāks pienesums sagaidāms no pakalpojumiem. Apstrādes rūpniecības atgūšanās norāda uz mērenas izaugsmes iespējām arī preču eksportā. Būtiski, ka gada otrajā pusē aktivizējās privātais patēriņš.

"Pateicoties augošai pirktspējai un stabilākai pārliecībai, tuvāko divu gadu laikā tas kļūs par nozīmīgāku izaugsmes veicinātāju. Taču izšķirošs faktors būs mājsaimniecību nākotnes vērtējums, kas ietekmēs tēriņa paradumus. Papildu stimuls ekonomikai turpinās nākt arī no valdības tēriņu puses," atzīmē Gašpuitis.

Strautiņš piebilst, ka arī investīciju prognoze ir labvēlīga, nākamie divi gadi būs laiks, kad ES fondu cikla ietekme ir vislabvēlīgākā.

"Sagaidu, ka nākamgad galveno nozaru sniegums būs diezgan vienmērīgs, bez spožām zvaigznēm, bet arī bez sarūkošām nozarēm. Protams, jāpatur prātā, ka ir nozares, kuras var stipri šūpot dabas apstākļi, neatkarīgi no ekonomikas temperatūras. Šogad šāda nozare ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Ir ticami, ka nākamgad straujāk par vidējo augs apstrādes rūpniecība un komercpakalpojumi, bet es nesagaidu lielus kontrastus," saka Strautiņš.

Savukārt Zorgenfreija min, ka ekonomiku 2026. gadā turpinās balstīt valsts sektors - budžeta deficīts būs lielāks nekā 2025. gadā, un gan valdības patēriņš, gan investīcijas augs. Paredzētas investīcijas aizsardzībā, dzelzceļa "Rail Baltica" būvniecībā, kā arī līdz 2026. gada vasaras beigām jārealizē Atveseļošanas fonda projekti, līdz ar to būvniecībā turpināsies izaugsme.

Gašpuitis norāda, ka izaugsmes temps Baltijas valstu vidū ir bijis atšķirīgs un Lietuvā tendence ir bijusi spēcīgāka nekā Igaunijā un Latvijā. Iemesls tam ir iekšzemes pieprasījums, galvenokārt spēcīgāks mājsaimniecību patēriņš, un arī eksporta izaugsme, īpaši pakalpojumu jomā. Taču izaugsme Latvijā un Igaunijā atgūstas, un izaugsmes temps starp Baltijas valstīm 2026. gadā izlīdzināsies.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts min, ka ārējās ekonomiskās un ģeopolitiskās vides riski un nenoteiktība ir faktori, kas liek nesakāpināt turpmākās gaidas. Lai arī ekonomika 2025. gadā, visticamāk, apsteigs prognozēto 1,5% izaugsmi un ir visas iespējas pārsniegt arī 2026. gada prognozi - 1,9%, to koriģēt viņš nesteidzas. "2026. gads ekonomikas izaugsmē solās būt pārliecinošāks un daudzās nozarēs slēpjas nospriegots izaugsmes potenciāls, kas gaida atbilstošus apstākļus, lai izlauztos. Tomēr iespējamo potenciālu turpinās iegrožot ārējās vides nenoteiktība starptautiskajā tirdzniecībā un īpaši Ukrainā, gan lēmumi pašmājās, piemēram, par sliežu nojaukšanu uz Krieviju, nodokļiem un tamlīdzīgi. Ārējā vide noteiks arī priekšvēlēšanu galvenos akcentus, tostarp attiecībā uz prioritātēm ekonomikā, kas liks pamatu tālākas nākotnes attīstībai," skaidro Gašpuitis.

Patēriņa cenu kāpums kļūs lēnāks

"Swedbank" sagaida, ka 2026. gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 3% apmērā, kamēr "Luminor Bank" prognozē 2,5% apmērā, bet "SEB banka" - 2,4% apmērā. Tajā pašā laikā Latvijas Banka sagaida straujāku patēriņa cenu kāpumu nekā banku analītiķi, prognozējot, ka gada vidējā inflācija būs 3,2%.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Zorgenfreija min, ka pasaules naftas un gāzes cenas ir samērā zemas, globālās pārtikas cenas pakāpeniski sarūk, Ķīnas eksporta cenas turpina sarukt un eiro kurss ir spēcīgs - tas viss palīdzēs piebremzēt inflāciju 2026. gadā. Tajā pašā laikā pasaulē kafijas cena joprojām ir pie rekorda līmeņiem, kas nozīmē, ka vēl kādu laiku kafija arī Latvijā būs samērā dārga, taču pārtikas cenas Latvijā 2026. gadā piebremzēs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem.

"Kopumā prognozējam, ka pārtikas cenas 2026. gadā augs līdzīgā tempā kā kopējā inflācija, tātad - krietni lēnāk nekā 2025. gadā," norāda Zorgenfreija.

Arī Strautiņš atzīmē, ka lielāko devumu inflācijas samazinājumā salīdzinājumā ar 2025. gadu, kad cenas provizoriski pieauga par 3,8%, dos pārtikas cenas, kuru vidējā inflācija varētu samazināties no 6% 2025. gadā līdz apmēram 1% 2026. gadā. 2025. gada izskaņā pārtikas izejvielu tirgos risinājās patērētājiem labvēlīgi notikumi - lētāki kļūst gan kvieši, gan dažādi eksotiskie produkti, tostarp kakao un apelsīnu sula.

"Nedomāju, ka būs nozīmīgs pārtikas cenu kritums," atzīmē Strautiņš, piebilstot, ka izejvielu cenu kritums uz brīdi varētu apturēt ilglaicīgo cenu kāpuma tendenci. Tajā pašā laikā Strautiņš arī norāda, ka no patērētāju skatu punkta svarīgākas ir nevis pārtikas cenas, bet gan pārtikas pirktspēja, kas nākamgad noteikti varētu uzlaboties, augot algām.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Gašpuitis atzīmē, ka nelielas korekcijas jeb pārbīdes atsevišķu produktu cenās viesīs memorands pārtikas cenu samazināšanai. Taču kopējo pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs situācija globālajā tirgū un dažādu izmaksu, tostarp darbaspēka izmaksu, pieaugums, kas turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos.

Zorgenfreija piebilst, ka algu kāpums 2026. gadā turpināsies, tomēr būs nedaudz lēnāks kā iepriekšējos gadus. Joprojām samērā straujais algu pieaugums turpinās uzturēt pakalpojumu cenu kāpumu.

"Ticamākais kandidāts uz deflāciju starp galvenajām preču un pakalpojumu grupām ir transporta pakalpojumi. Naftas tirgū pastiprinās pārprodukcija. Šobrīd cenu stabilizē Ķīnas centieni palielināt stratēģiskās rezerves, bet brīvie rezervuāri tiek strauji aizpildīti. Ievērojot arī to, ka gads sākās ar būtiski augstākām naftas cenām, nekā tās ir šobrīd, degvielas vidējā cena 2026. gadā varētu būt nedaudz zemāk kā 2025. gadā, bet, visdrīzāk, lielu atšķirību nebūs," min Strautiņš.

Viņš arī atzīmē, ka nākotnes darījumi iezīmē patīkamu nākotni gāzes pircējiem, savukārt elektrības cenu samazinājumu ietekmēs atjaunojamo resursu jaudu pieaugums Latvijā. Tā ir laba ziņa arī siltuma patērētājiem, bet jebkādas izmaiņas būs ļoti pakāpeniskas.

Gašpuitis piebilst, ka globālie inflācijas mazināšanas spēki šobrīd tiek uzskatīti par pietiekami spēcīgiem, lai saprātīgā laika posmā atgrieztu inflāciju 2% mērķa līmenī. Šī tendence izriet no Ķīnas eksporta cenu krituma, zemākām izejvielu un enerģijas cenām un mākslīgā intelekta radītā efektivitātes pieauguma.

Viņš min, ka eirozonas inflācijas lejupvērstā tendence gada otrajā pusē saglabājās. Lai gan skaitļi ir nedaudz augstāki par ECB prognozēm, tie netiek uztverti ar bažām. Preču, enerģijas un pārtikas tirgus tendences ir labvēlīgas cenu pieauguma tempa palēninājumam. Bažas joprojām rada pakalpojumu cenas, taču inflācijas tempa krituma tendence daudzās lielajās ekonomikās ir iepriecinoša un sekos lejupvērstajai tendencei algu pieaugumā. Tādēļ ECB politikas likme tuvākajā laikā saglabāsies 2% līmenī.

"Galvenie riski inflācijai ir pastiprināts tarifu karš, traucējumi tirdzniecības un transporta ķēdēs vai energoresursu cenu pieaugums, kas var ātri izraisīt augstāku inflāciju un zemāku izaugsmi," norāda Gašpuitis.

Algu pieauguma temps turpinās bremzēties

"Swedbank", "SEB banka" un arī "Luminor Bank" sagaida, ka 2026. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā pieaugs par apmēram 7%. Tajā pašā laikā Latvijas Banka sagaida straujāku bruto algas pieaugumu nekā banku analītiķi, lēšot, ka vidējā bruto darba samaksa augs par 7,6%.

Tostarp "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece min, ka pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus. Minimālās algas kāpums būs neliels - no 740 līdz 780 eiro, kas nozīmē, ka augoša minimālā alga nebūs būtisks vidējās algas virzītājs 2026. gadā. Vidējo algu pieauguma tempu ierobežos taupības pasākumi publiskajā sektorā, kā arī uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.

Vienlaikus Buceniece prognozē, ka privātajā sektorā algas augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Saeimā apstiprinātais budžeta likums nosaka, ka publiskā sektora algas 2026. gadā nav plānots paaugstināt. Turklāt tiks arī ierobežotas naudas balvas un netiks izmaksātas novērtēšanas prēmijas par darbu 2026. gadā. Tas gan neattieksies uz valsts drošības iestādēm.

Pēc viņas lēstā, budžeta izdevumi atlīdzībai 2026. gadā palielināsies par 3%, kamēr 2025. gadā kāpums varētu sasniegt 6,8%. Izglītības sektora algas, domājams, augs straujāk nekā sabiedriskajā sektorā kopumā. Lai gan skolotāju zemākās mēnešalgas likmes nākamgad paliks esošajā līmenī, vidējās algas izglītības sektorā augs, jo turpinās jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, un tai budžetā atvēlēti 45 miljoni eiro.

Gaidāms, ka bremzēsies algu pieaugums būvniecībā, jo nozare nav vienojusies par minimālās algas celšanu un tā joprojām būs 1050 eiro. Tomēr atšķirībā no 2025. gada tā attieksies uz visām darbinieku grupām bez izņēmumiem, piebilst Buceniece.

Viņa arī atzīmē, ka Saeimā pirmajā lasījumā ir apstiprināti grozījumi, kas paredz minimālās virsstundas likmes būtisku samazināšanu, proti, no 100% līdz 50%. "Priekšā vēl diskusijas. Gadījumā, ja pašreizējais priekšlikums tiks apstiprināts, tas varētu vēl nedaudz ierobežot algu kāpumu," pauž Buceniece.

Gašpuitis norāda, ka darba samaksas kāpums 2026. gadā turpinās palēnināties, tomēr temps joprojām būs augsts, saglabājot izaicinājumus konkurētspējai un peļņai. "Temps saglabāsies straujš, apsteidzot inflāciju, kas nozīmēs tālāku vidējās pirktspējas pieaugumu," viņš min.

Tajā pašā laikā Gašpuitis atzīmē, ka daudzās nozarēs noturēt esošo algu pieaugumu kļūst sarežģīti, taču atbalstošs faktors ir inflācijas kritums. "Ierasti, ka process noritēs nevienmērīgi nozaru, uzņēmumu un arī katra kolektīva vidū, kas nozīmē, ka personiskās perspektīvas situācija var atšķirties no kopējās. Nav gaidāma neviena nozare, kur darba samaksas līmenis nepieaugs. Lielākās izmaiņas varētu piedzīvot zemāk atalgotās darba vietas, jo šajās varētu strauji pavērties pieprasījums, piemēram, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā," viņš norāda.

Gašpuitis piebilst, ka kopējo tempu slāpēs arī ierobežojumi algu celšanai sabiedriskajā sektorā, tādēļ privātajā sektorā algu pieaugums būs straujāks. Tomēr, no otras puses, gaidāmā ekonomikas un darba tirgus aktivizēšanās nozīmē darbinieku iespēju uzlabošanos un darba devējiem pieaugošu izaicinājumu noturēt darbinieku motivāciju.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Strautiņš piebilst, ka Latvijā kopš 2013. gada algu fonda kāpums nepārtraukti ir bijis straujāks par IKP pieaugumu naudas izteiksmē, vienīgais izņēmums bija 2021. gads. Oficiāli deklarēto algu fonds ir viens no ļoti nedaudzajiem rādītājiem ekonomikā, kas ir zināms pilnīgi precīzi, kamēr gandrīz viss pārējais - ražošana, tirdzniecība, eksports - ir vairāk vai mazāk precīzi novērtējumi.

"Straujais algu kāpums rada nebeidzamus analītiķu sirdsēstus par to, ka algas aug straujāk par ražīgumu un tas kaitē konkurētspējai. Taču eksporta dinamika brīžos, kad tirgus apstākļi ir daudzmaz labvēlīgi, kā šobrīd, neliecina par lielām konkurētspējas problēmām. Rodas likumsakarīgs jautājums - varbūt par zemu novērtēts ražīguma, tātad arī IKP pieaugums?" min Strautiņš.

Bezdarba līmenis saruks, bet nodarbināto skaita pieaugums būs niecīgs

"Swedbank" sagaida, ka Latvijā faktiskā bezdarba līmenis samazināsies līdz 6,6%, "Luminor Bank" sagaida bezdarba līmeņa kritumu līdz 6,3%, bet "SEB banka" prognozē bezdarbu 6,2% apmērā. Tajā pašā laikā Latvijas Banka prognozē, ka bezdarbs 2026. gada beigās Latvijā būs 6,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Buceniece norāda, ka mazliet spēcīgāka ekonomikas izaugsme kopā ar sarūkošo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu nozīmē, ka darba tirgus kļūs vēl nedaudz saspringtāks. Gaidāms, ka faktiskais bezdarba līmenis no vidēji 7% 2025. gadā pazemināsies līdz 6,6% 2026. gadā.

Viņa min, ka uzņēmumu aptaujās nodarbinātības gaidas 2026. gada sākumam ir gana piesardzīgas. Palielināt darbinieku skaitu ir gatavi uzņēmumi būvniecības nozarē, un zināms optimisms ir vērojams apstrādes rūpniecības uzņēmumu plānos. Tikmēr pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumi darbinieku skaitu tuvākajos mēnešos būtiski mainīt neplāno. Nodarbināto skaita kāpums netiek plānots arī valsts un pašvaldību institūcijās ar atsevišķiem izņēmumiem.

Strautiņš piebilst, ka darba meklētāju īpatsvara kritums ir augstākajā mērā likumsakarīgi brīdī, kad ekonomikas izaugsme paātrinās.

"Jaunu darbinieku atrašana un esošo noturēšana būs viens no uzņēmumu lielajiem izaicinājumiem," viņš min, piebilstot, ka pagaidām tas kopumā izdodas - par spīti darbaspējīgo iedzīvotāju skaita kritumam, nodarbināto skaits un aizņemto darbavietu skaits 2025. gada trešajā ceturksnī nedaudz pieauga, kas nozīmē, ka samazinās gan ekonomiski neaktīvo, gan bezdarbnieku skaits.

Strautiņš atzīmē, ka starp ekonomiski neaktīviem vienmēr ir tādi, kuri spēj strādāt, bet nemeklē darbu vai nu tāpēc, ka to nevēlas, vai arī tāpēc, ka zaudējuši cerības atrast darbu. Augoša ekonomika dod lielāku algu vilinājumu pirmajiem un cerību atdzimšanu otrajiem. Tiem, kuri darbu jau meklē, iespējas uzlabos ekonomikas cikls, kas pastiprinās ilglaicīgās tendences - iedzīvotāju pārvietošanās tuvāk attīstības centriem, prasmju pieaugums.

Viņš arī norāda, ka iepriekš minētais ieskicē pakāpenisku pārmaiņu scenāriju. "Iespējams, ka 2026. gadā darba tirgus pastiprināti izjutīs tehnoloģisko pārmaiņu ietekmi, mākslīgajam intelektam aizstājot arvien vairāk darbinieku kategorijas. Šī tehnoloģija nes lielu darba ražīguma pieauguma potenciālu, taču var arī radīt lielus satricinājumus. Par to, kā mākslīgais intelekts (MI) pārveidos darba tirgu, ir liela nenoteiktība visā pasaulē," saka Strautiņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Gašpuitis atzīmē, ka galvenā ziņa attiecībā uz 2026. gadu ir, ka, sekojot ekonomikai, darba tirgus kļūs aktīvāks. Būtisks pieprasījums gaidāms no apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm, kā arī aktīvāka darbinieku piesaiste gaidāma pakalpojumu sfērā. Tādēļ, augot pieprasījumam, iespējas iesaistīties darba tirgū uzlabosies. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem - iespēju un vēlmju nesaderība starp darba devēju un darbinieku - saglabāsies, kur jāpiestrādā abām pusēm, noteiktos aspektos piepalīdzot arī valstij.

Pēc viņa teiktā, ir grūti prognozēt, cik liela interese parādīsies šobrīd ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū sākt darba gaitas, kas ietekmē bezdarba līmeni. Šādā gadījumā bezdarba mazināšanās var noritēt lēnīgāk, bet tas ir pozitīvs aspekts. "Svarīgi, ka 2026. gadā nodarbinātība pieaugs," uzsver Gašpuitis.

Viņš pauž, ka situāciju raksturo 2025. gada trešā ceturkšņa dati, kas liecināja, ka bezdarbs jeb darba meklētāju īpatsvars pieauga līdz 6,9%, kas varētu šķist slikta zīme par ekonomikā notiekošo. Taču tā drīzāk liecināja par iedzīvotāju nākotnes vērtējuma uzlabošanos. Darba meklētāju skaits pieauga uz to rēķina, kas iepriekš darbu nemeklēja, ne tādēļ, ka tika zaudēts darbs. "Tā kā nodarbinātība pieauga, tā ir laba zīme, ka vairāk iedzīvotāju iesaistās darba tirgū. Ne visiem uzreiz izdodas darbu atrast, tādēļ daļa darba meklējumos pavadīs ilgāku laiku, ceļot bezdarbu. Taču ekonomikas izaugsmes paātrināšanās sola iespēju uzlabošanos," saka Gašpuitis.

Ekonomika Covid-19 krīzē attīstījusies labāk nekā gaidīts, uzskata Finanšu ministrija