Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Zviedris pauda cerību, ka jautājums par balsu manuālu skaitīšanu visiem ir skaidrs.

Vienlaikus, iezīmējot citus iespējamos riskus, viņš sacīja, ka moduļi ir deviņi, un tos varētu iedalīt vēl sīkāk. Tomēr viens no būtiskākajiem, kas var ietekmēt vēlētājus un arī politiķus, kas gaidīs vēlēšanu rezultātus, ir Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Zviedris uzsvēra, ka pašlaik nav indikāciju, ka tas nestrādās, bet ir vairāki scenāriji, kā rīkoties, ja tāda situācija rodas.

"Sliktākais, kas var notikt, ja netiek grozīts neviens cits likums, mēs varam gaidīt vēlēšanu rezultātus ilgāk, vairākas dienas, iespējams, pat nedēļu," viņš pieļāva.

Atbildot uz žurnālista jautājumu, arī Čudars sacīja, ka šādu risku pieļauj. Viņš skaidroja, ka abas sistēmas - gan Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, gan Vēlēšanu platformas vēlēšanu informācijas sistēma (VELIS) funkcionēja arī iepriekšējās vēlēšanās. "Un šobrīd jūsu minētais līgums paredz šo sistēmu uzlabošanu vai pielāgošanu Saeimas vēlēšanām oktobrī. (..)", norādīja ministrs.

Pēc ministra teiktā, ir jautājums, kas notiks gadījumā, ja attiecībā uz konkrēto uzņēmumu radīsies apstākļi, kas kavēs tam pildīt pienākumu izpildi.

Zviedris piebilda, ka katrai krīzei esot kā minimums trīs risinājumi, tostarp vēlētāju apliecības.

Tāpat raidījumā, lūgta komentēt Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāja vietnieka, Administratīvā departamenta direktora Arvja Širaka atstādināšanu, aģentūras direktora vietniece elektroniskās pārvaldes jautājumos Egita Rudzīte skaidroja, ka VDAA ir pieprasījusi tiesībsargājošajām iestādēm papildu informāciju par Širaku. Lai nekaitētu turpmākai darbībai, Širaks atstādināts, jo piedalās publisko iepirkumu procesā, viņa skaidroja.

Tāpat tiesībsargājošajām iestādēm esot lūgta papildu informācija par dažādiem līgumiem.

"Mēs gaidām, vēlams, līdz piektdienai, lai zinām, vai varam šo līgumu turpināt vai ir kādi ierobežojumi," teica Rudzīte.

Savukārt Čudars, komentējot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra Edvīna Balševica atstādināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu, teica, ka VARAM ir pieprasījusi informāciju KNAB saistībā ar iespēju valsts sekretāram vispār ieņemt amatu. Proti, birojam ir vaicāts, vai neeksistē kādi ierobežojumi. Otrkārt, prasīts skaidrot, vai biroja rīcībā ir informācija par iespējamu disciplināratbildību konkrētajam ierēdnim.

Vaicāts, vai ir apsvērta vēl kādas personas, piemēram, VDAA direktora, atstādināšana, ministrs teica, ka ir to apsvēris. Tomēr apstākļi un situācija viņa un atstādinātā valsts sekretāra gadījumā esot atšķirīgi. Vienā gadījumā tas ir prasījis atstādināšanu, bet otrā - nē, teica ministrs.

"Vēršu uzmanību, ka kriminālprocesā veiktās darbības var būt dažāda rakstura.

Kriminālprocesā ir iespējama situācija, ka persona sniedz liecības, tajā pašā laikā tai netiek piešķirts nekāds procesuālais statuss.

Vēlos uzsvērt, ka pēc manā rīcībā šobrīd esošās informācijas šie statusi šīm divām personām ir atšķirīgi," viņš teica.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Šajā lietā apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam VDAA direktoram Jorenam Liopam un "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam.

Satiksmes ministrija šonedēļ atstādināja Bideru no darba pienākumu izpildes līdz apstākļu noskaidrošanai.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, iepazinies ar EPPO informāciju par iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanām, pirmdien uzsvēra, ka EPPO atklātā informācija rada jautājumus par vēlēšanu drošību un balsu skaitīšanas uzticamību. Viņš aicināja lemt par manuālu balsu skaitīšanu, nepaļaujoties uz IT sistēmām. Saeima ceturtdien plāno pieņemt lēmumu šajā jautājumā.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēstīja, ka EPPO sāktā un uzraudzītā, bet Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētā kriminālprocesa centrā ir VDAA pērn rīkots iepirkums "Konsultāciju pakalpojumi un programmatūras un dokumentācijas izstrādes kvalitātes uzraudzības pakalpojumi", kura rezultātā tika noslēgta vispārīgā vienošanās ar SIA "Agile & Co", SIA "Corporate Consulting", "Ernst & Young Baltic" un "PricewaterhouseCoopers" kā piegādātāju apvienības vadītāju.

Raidījums vēstīja, ka izmeklētāju ieskatā viens no centrālajiem tēliem organizētajā grupā ir publisko iepirkumu speciālists Biders, kurš savulaik izveidoja portālu "iepirkumiem.lv". Viņš, iespējams, izstrādājis iepirkuma tehnisko specifikāciju, pielāgojot to tā, lai uzvarētu konkrēti uzņēmumi.

"de facto" vēstīja, ka Liopa, būdams iepirkumu rīkojošās aģentūras vadītājs, un arī pēc atstādināšanas no amata ticies ar iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem un pārstāvjiem, lai vienotos par darbu sadali.

Raidījums vēstīja, ka viens no iepirkuma uzvarētājiem, "Corporate Consulting", ir Cerusa uzņēmuma meitasfirma, un viņš ar pārējiem grupas dalībniekiem, iespējams, vienojies par darbu sadali.

"de facto" arī vēstīja, ka izmeklētāju ieskatā grupas sastāvā darbojies IT jomas speciālists Ivars Šulcs, kurš pašlaik ir AS "Rīgas siltums" padomes loceklis. Tāpat ar citiem grupas dalībniekiem pirms iepirkuma norises par darbu sadali, iespējams, vienojušies arī "PricewaterhouseCoopers" vadītājs IT konsultāciju nodaļā Harijs Baranovs, "Ernst & Young Baltic" tehnoloģiju un kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe-Karnīte un SIA "Agile & Co" valdes loceklis Aigars Staks.

Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklē lietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kurā iesaistīts VARAM valsts sekretārs Balševics, VDAA amatpersona un uzņēmējs.

VARAM Balševicu šonedēļ atstādināja no amata. VARAM iepriekš skaidroja, ka Balševics atstādināts, "ņemot vērā sabiedrības intereses saistībā ar publiski izskanējušu informāciju par iespējamu iesaisti informācijas tehnoloģiju iepirkumu ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgā nodošanā".

Covid-19 izraisītā krīze devusi triecienu arī Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem