Konkursa žūrija metu novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku.

Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās savienot vienotā parka ainavā, uzskata pašvaldība. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Meta vīzijas pamatā ir veidot Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes promenādi gar Daugavu, kur apmeklētāji varētu baudīt skatu uz Vecrīgu. Dambja galā paredzēts Čakstes tilts, kas savienotu AB dambi ar Vanšu tiltu.

Jānis Kristaps Čakste (1859-1927) bija Latvijas Republikas pirmais prezidents no 1922. gada 14. novembra līdz savai nāvei 1927. gada 14. martā.

Ieceres autori uzskata šo AB dambja savienojumu par ļoti būtisku, ļaujot veidot vienotu gājēju un velobraucēju plūsmu un būtiski mainot pašreizējo situāciju, kurā AB dambis ir strupceļš un netiek iekļauts cilvēku ikdienas maršrutos.

Savukārt AB dambja teritorija līča pusē būtu veidota ar ainaviskiem celiņiem, kā arī izvietot peldobjektus dažādām aktivitātēm un atpūtai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) norādīja, ka vispirms uz AB dambi jāskatās kā uz hidrobūvi, kas jāsaved kārtībā. Viņa ieskatā to var izdarīt ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu. Politiķis pauda pārliecību, ka pirms sākt projektēt dambja pārbūvi, esot jātiek skaidrībā, kur iegūt finansējumu.

Viņš pauda, ka AB dambis ir kritiskā stāvoklī un tam regulāri tiek veiktas pārbaudes. Pirms vairākiem gadiem veiktās aplēses liecina, ka dambja pārbūvei nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro, no kuriem parks un Čaktses piemiņas vieta ir mazākā daļa no tā visa, kas ir nepieciešams dambja nostiprināšanai.

Bergholcs norādīja, ka AB dambja pārveides projektēšanai būtu nepieciešami aptuveni 800 000 eiro un tā varētu ilgt apmēram divus gadus, taču pirms to veikt, ir vismaz jāiezīmē virzieni, "no kurienes tā nauda nāks".

Kā aģentūrai LETA izteicās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS), ideja par Čakstes piemiņas vietu radās pie kafijas tases runājot ar pirmā Latvijas prezidenta mazmazmeitu Annu Kristīni Čaksti un secinot, ka, piemēram, piemineklis Kārlim Ulmanim ir pašā pilsētas centrā, bet Jāni Čaksti var pieminēt tikai kapos.

Tad, raugoties pa Brīvības ielas asi uz Brīvības pieminekli, cauri Vecrīgai, tika secināts, ka šī ass atduras Latvijas likteņupē Daugavā un AB dambī un radās doma par šādas piemiņas vietas izveidi uz AB dambja. Ticis apspriests arī finansējuma jautājums. Metu konkursam finansējums piešķirts, taču turpmākajiem darbiem tas vēl ir jāatrod.

Smiltēna ieskatā, ņemot vērā, ka AB dambis ir hidrobūve un nepieciešams Rīgas drošībai, varētu skatīties Eiropas Savienības fondu virzienā. Turklāt šim projektam esot jātop sadarbojoties Rīgas domei un Saeimai. "Saeimai reiz vajadzētu vienoties. Un tad, kad būs skaidri cipari, gan no Saeimas gan no Rīgas domes puses, salikt tos kopā ar ES fondiem un īstenot šo projektu, jo tas ir mūsu valsts pašcieņas jautājums," teica Smiltēns.

Otro vietu un 5000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi "DAM 414", kuru izstrādāja SIA "Ēter" ar apakšuzņēmumiem "DRMA CPH ApS" un "Haskoning Nederland B.V". Trešo vietu un 3000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi "Čakstes taka", ko izstrādāja SIA "Pillar Contractor".

Kā ziņots, metu konkurss tika izsludināts 2025. gada 21. oktobrī, un kopumā konkursam bija iesniegti septiņi meti. Līdz rezultātu paziņošanai konkursa dalībnieki netika atklāti.

Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Konkursa balvu fonds bija 16 000 eiro, kas ietver arī godalgu saņēmēju nomaksātus nodokļus. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8000 eiro godalga, otrās vietas ieguvējam - 5000 eiro godalga, trešās vietas ieguvējam - 3000 eiro godalga.

Iesniegtos metus vērtēja būvniecības, arhitektūras, ainavu arhitektūras un inženiertehnisko jomu profesionāļi.

AB dambis ir nozīmīga Rīgas centra publiskās telpas daļa, kuras attīstība sniegs iespēju veidot jaunu, augstvērtīgu rekreācijas zonu, uzlabot gājēju un velobraucēju savienojumus starp abiem Daugavas krastiem, kā arī stiprināt pilsētas kultūrvides identitāti, uzsvērsi pašvaldība.

AB dambja attīstība ir viens no centrālajiem projektiem plašākā Daugavas krastmalu atjaunošanas procesā, kura laikā paredzēts veicināt publiskās ārtelpas izmantošanu, mobilitātes savienojumus un piekļuves kvalitāti, vienlaikus radot raksturīgu pilsētvides vietzīmi.

Paredzamā būvniecības dokumentācijas izstrāde un autoruzraudzība orientējoši varētu izmaksāt 900 000 eiro, savukārt būvniecība - orientējoši 20 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Pērn Latvijā likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits

Komentāri (1)