Šajā laikā Krievijā ir būtiski palielinājies iedzīvotāju pieprasījums pēc stacionāro telefonu uzstādīšanas, žurnālistiem pavēstīja “Rostelecom” prezidents Mihails Osejevskis, šo situāciju raksturojot kā “interesantu parādību”. “Ļaudis saprata, ka tas ir ļoti uzticams un kvalitatīvs saziņas veids. Tam jābūt katrā mājā,” viņš sacīja.

Osejevskis gan nenorādīja konkrētus statistikas datus par Krievijas iedzīvotāju pieprasījumu šādu telefonu pieslēgšanā, taču piebilda, ka “daudzi ļoti cienījami cilvēki” vēlas pāriet uz tieši šādu telefonu lietošanu. “Es skaidri un gaiši visiem iesaku atgriezties pie fiksētā telefona. Gluži kā ugunsdzēšamajam aparātam, tam ir jābūt katrā mājā,” viņš uzsvēra, to nodēvējot par garantētu saziņas veidu.

Savukārt runājot par “naidīgo Rietumu” saziņas līdzekļiem, Osejevskis Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienības kongresa kuluāros paziņoja, ka ar “WhatsApp” Krievijā ir cauri un šāds liktenis tūlīt piemeklēs arī “Telegram”. ““WhatsApp” datplūsmas nav vispār. Tā praktiski nepastāv. “WhatsApp” ir nomiris, “Telegram” tagad mirst... Ātriem soļiem pieaug “Max” datplūsma,” viņš sacīja žurnālistiem, šādi pareklamējot varas iestāžu ieviesto “suverēno” platformu “Max”, kura aizgaldā Kremlis cer sadzīt visus iedzīvotājus. Taču, ironiskā kārtā, kā norāda izdevums "Vjorstka", pats Osejevskis izmanto gan "Telegram", gan "WhatsApp".

Iepriekš informēta persona izdevumam RBK atklāja, Kremlis ar saviem čekistiem ir noteicis “Telegram” bloķēšanas termiņus un to plānu aprīļa sākumā. Kremlī paziņots, ka “Telegram” administrācijai ir jāievēro Krievijas likumdošana un “jābūt elastīgā saziņā” ar valsts iestādēm, proti, jādara tas, ko tās liek. Par “Telegram” dibinātāja Pāvela Durova iespītēšanos jau žēlojās Federālā drošības dienesta (FSB) direktors Aleksandrs Bortņikovs, kurš atzina, ka pašlaik sarunas ar Durovu nenotiek, bet iepriekšējie mēģinājumi viņu “vest pie prāta” nav guvuši panākumus.

Krievijas oficiālā cenzūras iestāde “Roskomnadzor” 2025. gada vasarā ziņoja, ka sākta zvanu ierobežošana “Telegram” un “WhatsApp”, aizbildinoties, ka tos izmanto krāpšanai, naudas izspiešanai un Krievijas iedzīvotāju iesaistīšanā diversijās un terorismā. 2026. gada februārī tika pieņemts lēmums sākt palēnināt “Telegram” darbību. Tiesa, tas sāpīgi skāra pašus krievu okupantu armijas karavīrus Ukrainā, "Z" propagandistus un blogerus, kā arī Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotājus, kuri saziņā izmanto "Telegram".

Ņemot vērā varas iestāžu organizētos traucējumus mobilā interneta un sakaru darbībā, kas sevišķi izteikti notiek Maskavā un Putina dzimtajā Sanktpēterburgā, Krievijas Valsts domē jau apsprieda sen aizmirsto taksofonu atjaunošanu pilsētu ielās. Tiesa, ražotāji, piemēram, Permas telefonu rūpnīcas “Telta” pārstāvji paziņojuši, ka uz ielas uzstādāmo tālruņu ražošana sen vairs nenotiek, taču vajadzības gadījumā to var atsākt. Rūpnīcā atzina, ka lai gan viņu mājaslapā var pasūtīt dažādus taksofonus, šim pakalpojuma veida jau sen nav pieprasījuma. “Mēs varam tos ražot, taču faktiski to pasūtījumu nav,” izdevumam “Podjom” norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Šādi ražotāji reaģēja uz Valsts domes deputāta Igora Antropenko ierosinājumu panākt, lai Krievijas pilsētu ielās atkal darbotos taksofoni, jo tas “ļaus pilsoņiem kontaktēties pat [mobilo sakaru un interneta] atslēgšanas laikā un nodrošinās atbilstošu drošības līmeni”.

Krievijas oficiozā aģentūra TASS atzīst, ka peidžeru pārdošanas apjoms Maskavā, piemēram, no 6. līdz 10. martam palielinājās par 73 procentiem, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu februārī. Ņemot vērā varasvīru sarūpētās sakaru problēmas, Maskavas iedzīvotāji sākuši pirkt ne tikai šīs sen jau aizmirstās ierīces, bet arī rācijas (pārdošanas pieaugums par 27 procentiem) un fiksētos telefonus (pieaugums par 25 procentiem). Vēl straujāk palielinājusies papīra karšu piekrišana, kuras šajā laikā iegādājās par 170 procentiem vairāk.

Elektroniskā blokāde skārusi ne tikai uzņēmumus, bet arī izklaides un kultūras iestādes. Piemēram, vadošie Maskavas teātri aicinājuši skatītājus savlaikus izdrukāt elektroniskās biļetes vai tās saglabāt telefonu atmiņā.

To visu attaisnojot, Putina runasvīrs preses Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka “tehnoloģisko atbildes pasākumu” nepieciešamība radās, jo “Kijevas režīms izmanto arvien izsmalcinātākas uzbrukumu metodes”. Iepriekš viņš atklāja, kādēļ Kremli nesatrauc mobilo sakaru un interneta traucējumi Maskavā. Uz aģentūras TASS jautājumu, vai sakaru ierobežojumi Maskavas centrā ir ietekmējuši Putina administrācijas darbu, Peskovs atteica vienkārši: “Lietojam stacionāros telefonus.” Peskovs šos ierobežojumus nosauca par “sistēmisko drošības pasākumu” daļu un uzsvēra, ka tie turpināsies “tik ilgi, cik būs nepieciešams”.

Kaut gan dažādas amatpersonas norāda, ka internetu atslēdz, rūpējoties par Krievijas pilsoņu drošību no krāpniekiem un ukraiņu droniem, dzēlīgi komentētāji norāda, ka traucējumu rajoni norāda par Putina bailēm piedzīvot Irānas ajatollas Ali Hameneji likteni, kuru 28. februārī likvidēja Izraēlas armija, pirms tam pieslēdzoties kamerām Irānā un noskaidrojot nepieciešamo informāciju par ajatollas pārvietošanās maršrutiem un uzturēšanās vietām. Kopš Putina atgriešanās Kremlī 2012. gadā varas iestāžu represijas pret citādi domājošiem pakāpeniski pastiprinājušās, bet kopš invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī vairs nav atļauta nekāda režīma publiska kritizēšana, bet neatļauta viedokļa paušana saistībā ar karu var beigties ar ilgu cietumsodu.

Rēķinoties ar pieaugošo kurnēšanu, Krievijas Iekšlietu ministrija ir publicējusi paziņojumu, kurā ikvienam, kurš publiski protestēs pret interneta atslēgšanu, draud ar bargu sodu. Ministrija paziņojusi, ka sociālajos tīklos izplatās aicinājumi nedēļas nogalē piedalīties “neatļautos sabiedriskos pasākumos, kā arī veikt citus nelikumīgus nodarījumus”. Visiem šo pasākumu dalībniekiem draud ar tūlītēju arestu, kā arī administratīviem un krimināliem sodiem. “Visi mēģinājumi rīkot šādus pasākumus tiks nekavējoties novērsti, un to organizatori un dalībnieki tiks aizturēti,” paziņoja ministrija. “Krievijas Iekšlietu ministrija aicina pilsoņus nereaģēt uz provokatīviem izteikumiem no nesaskaņoto sabiedrisko pasākumu organizatoru puses, atturēties apmeklēt vietas, kuras viņi norādījuši kā rīkošanas vietas, un brīdināt par neapdomīgiem rīcības soļiem savus bērnus, radiniekus un paziņas.”

Kamēr represīvās iestādes draud ar sodiem, Krievijas galvenais propagandas ierocis televīzija reklamē interneta slāpēšanas priekšrocības, tajā iesaistot pat bērnus. Piemēram, populārajā raidījumā “Brīnumu lauks” uzstājās bērnu koris ar dziesmu, cik labi dzīvot bez interneta. Malā nepaliek arī sporta zvaigznes — divkārtējā olimpiskā čempione biatlonā Svetlana Išmuratova nopriecājusies, ka var dzīvot bez interneta un sakariem, jo ļaudis ir atradinājušies komunicēt bez telefoniem. "Kad man telefons nestrādā, parādās laiks kaut kam citam," viņas teikto citē "Sport24".

FOTO: aplūko Pārdaugavā uzslieto Z-torņu biroju un dzīvokļu interjeru