AT informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

Tas acīmredzami radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā savu īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts.

Kā atzinusi AT, tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.

No Operatīvās darbības likuma izriet pat skaidrs aizliegums izmantot operatīvās darbības pasākumus citu - Operatīvās darbības likumā neminētu - uzdevumu un mērķu īstenošanai.

Tas nozīmē, ka personām nav un nevar būt pamata paredzēt, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtā informācija var tikt nodota un izmantota administratīvajā procesā, lai pierādītu karteļa vienošanos. Tādējādi AT secinājusi, ka izskatāmajā lietā operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas izmantošana neatbilda tiesību uz privāto dzīvi aizsardzības tvērumam.

Administratīvajai apgabaltiesai, atkārtoti izskatot lietu, būs jāvērtē, vai pārsūdzētā KP lēmuma tiesiskumu pamato pārējie lietā esošie pierādījumi, kā arī jāapsver iespēja vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem, uz kuriem kasācijas sūdzībās bija norādījuši pieteicēji.

Jau vēstīts, ka iepriekš Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.

Tiesa noraidījusi SIA "Abora" un SIA "Tehnocentrs", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", SIA "Merks" un AS "Merko Ehitus", SIA "Re&Re", SIA "Rere būve" un AS "Rere grupa", SIA "Skonto būve" un AS "UGN" pieteikumu.

KP 2021. gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu, būs jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

"Kārtējo reizi redzam, kā tiek kropļota konkurence" - Tele2 sūdzas par VARAM iepirkumu, kas esot gatavots konkrētam uzņēmumam