Nākamā gada 23. jūnijā Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” atkal spēlēs Druvienas “Silmaču” estrādē. Pēdējo reizi izrāde Druvienā izspēlēta 2022. gadā, kad “Skroderdienas Silmačos” atzīmēja 120 gadu jubileju.

Lai sagatavotos izrādei, Druvienas “Silmaču” estrādei līdz pavasarim ir jāuzliek jauns grīdas segums, vēsta vietējais izdevums "Dzirkstele.lv".

Gulbenes novada kultūras centra vadītāja vietniece amatiermākslas jautājumos un kultūras projektos Dārta Vilne informējusi, ka 2026. gadā ar izrādi tiks atzīmēti vairākas jubilejas – 125 gadi, kopš lugu sarakstīja Rūdolfs Blaumanis, 40 gadi kopš uzbūvēts “Silmaču” komplekss un spēlēta pirmā brīvdabas izrāde, kā arī 75 gadu jubileja aktierim Jānim Skanim.

Arī šoreiz Ābrama lomu atveidos Jānis Skanis, kuram uz skatuves pievienosies dažādu Latvijas teātru aktieri.

"Skroderdienas Silmačos" ir Latvijas teātra vēsturē nozīmīgākā luga, kuras autors Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) to sarakstīja 1901. gadā, bet tās pirmizrāde notika 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu teātrī. "Skroderdienas Silmačos" ir kļuvusi par vienu no Līgo svētku laika tradīcijām, bet tās uzvedums "Silmaču" sētā Druvienā - notikumu, par kuru runā vēl ilgi pēc tā norises, savā vietnē uzsver Gulbenes novada pašvaldība.

Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene norāda, ka no 1986. līdz 1990. gadam Druvienā “Skroderdienas Silmačos” Latvijas Nacionālais teātris izspēlēja katru gadu un pulcēja milzīgas cilvēku masas. “Teātris.lv” raksta, ka šī vairs nebija tikai izrāde ar līgošanu, bet tautas sanākšana uz līgošanu kopā ar teātra ļaudīm. Zināmā mērā šī cilvēku pulcēšanās ievadīja jau gaisā virmojošos Trešās atmodas notikumus, kas vienoja simtiem tūkstošu cilvēku valstiskās brīvības atgūšanai.

“Pēc tam uzvedām izrādi 2011. gadā, kad visi Gulbenes novada pagasti spēlēja kādu ainu no izrādes pagastu svētkos. Pēc tam izrādi 2016. gadā atkal izspēlēja Latvijas Nacionālais teātris,” viņa piebilda. Viņa atzina, ka biežāk izrādi nav iespējams rīkot tieši lielo finansiālo ieguldījumu dēļ, kā arī skatītāju nereti kļūst mazāk un cilvēki nenāk tik ļoti aktīvi uz izrādēm, kā tas bija, piemēram, 1986. gadā. “Ir mainījusies cilvēku domāšana, bet izrāde viennozīmīgi dzīvo cauri laikiem,” viņa piebilda.

Lai arī muzeja ēkas aktīvi jau divus gadus vairs nedarbojas, tās varētu tikt atvērtas uz izrādes laiku. “Silmaču” muzeja bijusī vadītāja Sandra Āre uzsvēra, ka šāda pieeja liedz cilvēkiem apmeklēt muzeja iekštelpas visa gada garumā un šādā veidā cilvēku vēlme apmeklēt šo vietu lēnām un dabīgi izzudīs.

“Silmačus” uztur Druvienas kultūras nams. Jau divus gadus nav atsevišķa darbinieka “Silmaču” muzejam, bet Druvienas kultūras nams tur organizē norises, kuras jau ir tradicionālas – “Radagars”, Vasaras saulgriežu skola, talkas. Par teritoriju rūpējas Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības pārvalde.

"Fontes" nosauc taisnīgāko atalgojuma maksātāju Latvijā