Process, kas izaudzis no Brandava sarunām bēdīgi slavenajā “Taureņu” pirtī, nu ir sadalīts vairākās lietās. Kamēr bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) vismaz pagaidām bauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāta imunitāti, drīzumā uz apsūdzēto sola “mikriņu” korupcijas lietā nonāks arī bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

“Rīgas satiksmes” (RS) Elektronisko norēķinu projektu daļas vadītājs, uzņēmuma “Rīgas karte” valdes loceklis, partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes loceklis, kordiriģents. Aleksandram Brandavam 2017. gada septembrī bija vairākas lomas, taču korupcijas apkarotāju uzmanību piesaistīja viņa tikšanās ar uzņēmēju Māri Martinsonu Pierīgas pirtī “Taureņi” un tajās runātais, zināms “de facto”.

“Tas izriet no sarunu ierakstiem, kurā viens no iesaistītajiem stāstīja citai personai par tikšanos ar amatpersonām un notikušo vienošanos,” par spriedumā aprakstītajiem notikumiem saka prokurors Ando Skalbe. Vaicāts, vai sarunas ierakstītas pirtī, viņš atzīst: “Nu jā, iespējams.”

Prokurors Skalbe šoruden vienošanās procesā panāca Brandavam notiesājošu spriedumu, kas jau oktobra beigās ir stājies spēkā. Brandavs atzina savu vainu. Tiesa, pārbaudot iesniegto vienošanos un krimināllietas materiālus, konstatēja: kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Brandavam kādu priekšlikumu izteica RD amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Saskaņā ar Krimināllikumu, šāds statuss Rīgā ir tikai mēram, vicemēram un izpilddirektoram.

Kā zināms, pagājušajā EP sasaukumā prokuratūra neveiksmīgi bija lūgusi atcelt deputāta imunitāti bijušajam Rīgas mēram Ušakovam un kādreizējam vicemēram Amerikam. Kāpēc Brandava spriedumā pieminēta vairs tikai viena amatpersona? Prokurors skaidro: Brandava nozieguma smagumu un sodu tas neietekmēja. “Tas ir zināms kompromiss, jo persona bija gatava atzīt tikai to, ka ir apsolījusi kukuli vienai amatpersonai, nevis divām. Lai panāktu ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, es lēmu, ka inkriminēšu tikai, ka viena amatpersona ir šeit figurējusi,” stāsta Skalbe.

RD amatpersonas priekšlikums Brandavam bija šāds: tā varētu panākt grozījumus normatīvos, lai atlaides vairākām pasažieru kategorijām Rīgā varētu izmantot arī Brandavam pastarpināti piederošās “Rīgas mikroautobusu satiksmes” (RMS) transportlīdzekļos. Šādi grozījumi Brandava firmai nodrošinātu lielāku pasažieru skaitu un tādējādi palielinātu apgrozījumu un peļņu.

To apzinoties, amatpersona pieprasīja Brandavam dot tai kukuli 50 % apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks piešķirts atkarībā no pārvadāto, atlaides izmantojušo pasažieru skaita. Kad Brandavs bija izvērtējis kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš amatpersonai apliecināja gatavību dot kukuli un piedāvāja variantus: ar pārskaitījumiem viņš maksātu 45 procentus, bet skaidrā naudā – 30 procentus no saņemtā Rīgas domes finansējuma.

Rezultātā abi vienojās, ka kukuļa apmērs būs 30 % skaidrā naudā. Spriedumā arī norādīts, ka Brandavs un amatpersona, būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, varēja paredzēt: kukulis būtu vismaz 19 tūkstoši eiro mēnesī.

Vai šis solījums tika īstenots arī dzīvē? “Tika mēģināts iegūt pierādījumus, bet diemžēl neveiksmīgi. Tā kā mēs šajā gadījumā varam runāt tikai par kukuļa pieprasīšanu un kukuļa apsolījumu,” stāsta prokurors Skalbe.

Brandavs ar sava advokāta Normunda Duļevska starpniecību “de facto” spriedumu komentēt atteicās. Tomēr “de facto” zināms, ka viņa liecības attiecas uz Nilu Ušakovu. Tas gan nenozīmē, ka izbeigta būtu lieta pret Ameriku: prokurors prognozē, ka tā tiesai tiks nosūtīta tuvākajā laikā, jo apsūdzība viņam jau ir celta. Ameriks, kurš pēc EP deputāta karjeras beigām pērn sāka darbu Rīgas brīvostas pārvaldē eksperta statusā, uz “de facto” zvaniem un īsziņām neatbildēja. Nelīdzēja arī brīvostas preses dienesta iesaistīšana.

Ušakovs par Brandava spriedumā atzīto un pret viņu vērstajām aizdomām par kukuļa pieprasīšanu vēlējās atbildēt rakstiski. Konkrētos “de facto” jautājumus viņš gan lielākoties ignorēja. “Pildot amata pienākumus, esmu rīkojies stingrā saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Atturos komentēt procesus, kuru detaļas un apstākļi man nav zināmi, taču kategoriski noliedzu jebkādu saistību ar jebkādiem iespējamiem pretlikumīgiem nodarījumiem,” raksta bijušais Rīgas mērs Ušakovs.

Ušakovs arī neatbildēja, kā rīkotos tagad, ja prokuratūra atkal lūgs EP viņam atcelt imunitāti. Šobrīd ir gan cits EP sasaukums, gan cits procesa virzītājs un ģenerālprokurors, turklāt nu ir arī Latvijas tiesas spriedumā fiksēts kukuļa piedāvājuma fakts.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters sarunā ar “de facto” šādu iespēju – atkārtotu vēršanos pie EP – neizslēdz: “Paldies, ka jūs man vērsāt uzmanību! Es noteikti pārrunāšu ar prokuroru, kāda ir tā situācija un ko mēs darām tālāk. Protams, tikai vienkārši sēdēt un gaidīt, kad [Ušakova EP deputāta pilnvaru] termiņš beigsies, arī nav pareizi. Ja ir iespējas, tad ir jāizmanto.”

No pamatlietas izdalītais process pret Ušakovu šobrīd ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc šī panta lietā apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais RD Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins. Lieta šonedēļ nosūtīta uz tiesu. RS un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts 10 miljonu eiro liels kaitējums.

Bemhens nebija sazvanāms, bet viņa advokāts Varis Klotiņš komentārus sniegt atteicās. Savukārt Jakrins apsūdzībai nepiekrīt. “Vienīgā pozīcija, ka lieta ir absurda, nesaprotama un pilnīgs no mana skatu punkta pārpratums. Manas apsūdzības būtība ir tā, ka es esmu referējis domes sēdē par lēmumu, ko es pats neesmu pieņēmis. Punkts. (..) Faktiski vienīgais, ko es esmu darījis, ir uzstājies kā referents, kur varēja jebkurš cits domes darbinieks būt manā vietā,” telefonsarunā ar “de facto” pauda Jakrins.

Prokurors Skalbe gan saredz plašāku abu apsūdzēto lomu: “Nu jā, viņi, izmantojot savas pilnvaras, uzdeva sev pakļautajiem darbiniekiem sākotnēji jau gatavot šos grozījumus, saskaņot savstarpēji, virzīt tālāk izskatīšanai komisijā un arī vēlāk domes sēdē.”

Brandavs jau ir pilnībā samaksājis sodu, “de facto” apliecināja Ekonomisko lietu tiesā. Tas nozīmē, ka nākamā gada nogalē viņa sodāmība būs dzēsta. Šobrīd gan Brandavs ir iesaistīts arī citos kriminālprocesos. Tiesā ir lieta, kur viņš līdz ar vēl vienu bijušo “Rīgas kartes” valdes locekli apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, apmaksājot, iespējams, nepamatotus rēķinus par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem līdzapsūdzētā Ginta Federa uzņēmumam.

Nopietnākas bažas gan Brandavam varētu radīt lieta, kuru pirms dažām nedēļām pieminēja RS valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Tas notika Rīgas domes sēdē, kurā pašvaldības uzņēmumam atļāva par vienu eiro atpirkt “Rīgas kartes” akcijas no privātā līdzīpašnieka. “Otrs process, kas šobrīd notiek paralēli, ir kriminālprocess, kuru izmeklē Eiropas prokuratūra. Un “Rīgas karte” šajā procesā ir atzīta par cietušo personu, piesakot viena miljona eiro zaudējuma kompensāciju. Arī RS šajā procesā ir atzīta par cietušo ar 33 miljonu zaudējumu kompensācijas pieteikumu. Un attiecīgi šis process, es nevaru precīzi, protams, prognozēt, tas ir prokurora kompetencē, bet visdrīzāk nākošajā gadā arī nonāks tiesā,” domniekiem stāstīja Innusa.

Kriminālprocesā, kura ietvaros 2023. gada vasarā notika kratīšanas pie “Rīgas kartes” piegādātājiem, bija aizdomas par pašvaldības uzņēmuma slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Brandavam šai procesā ir tiesības uz aizstāvību.

Nākamā gada sākumā prokurors Skalbe iecerējis sūtīt uz tiesu arī lietu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret juridisko personu, kuras interesēs Brandavs solīja kukuli – RMS. Uzņēmumam šobrīd gan ir maksātnespējas process.

ASV vēstniecība: FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto "ABLV Bank" likvidācijas modeli