Komisija pirmdien sāka vētīt ministriju izdevumus 2026. gada valsts budžeta projektā un budžeta ietvarā 2027. un 2028. gadam. Uz sēdi bija aicināti Kultūras ministrijas (KM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.

Kā sēdes sākumā paskaidroja Čakša, šodien nav "balsojamu jautājumu", bet sēdes mērķis ir izklausīt ministrijas, lai saprastu tēriņus un, iespējams, rastu kādas iespējas ietaupīt līdzekļus.

IZM valsts sekretārs Jānis Paiders sēdē sacīja, ka IZM 2026. gada budžeta projektā galvenā uzmanība pievērsta izglītības kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojuma sistēmas reformai, iekļaujošas izglītības stiprināšanai un augstākās izglītības institucionālās autonomijas veicināšanai. Budžeta prioritātes saistītas ar valsts drošību, demogrāfiju un izglītību, un kopējie izdevumi plānoti vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā.

Tiek turpināta finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītības programmām neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Plānots arī palielināt atbalstu jauniešu līdzdalībai, sporta aktivitātēm un valsts valodas stiprināšanai, tostarp latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanai.

Paiders norādīja, ka budžetā iekļauti arī izdevumu samazinājumi, kas saistīti ar publiskā sektora efektivizāciju, tostarp atlīdzības un administratīvo izmaksu pārskatīšana, grāmatvedības funkciju centralizācija un prēmiju samazinājums. Līdztekus tam paredzēti ieguldījumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, kas vērsti uz izglītības infrastruktūras modernizāciju, pētniecības attīstību un digitālo risinājumu ieviešanu.

Tiek plānoti grozījumi Izglītības, Augstskolu un Profesionālās izglītības likumos, lai nodrošinātu izglītības sistēmas reformu, tai skaitā Augstākās izglītības padomes funkciju pārņemšanu konsultatīvā apakšpadomē. Kopumā budžeta projekts atspoguļo mērķtiecīgu virzību uz izglītības kvalitātes, pieejamības un efektivitātes uzlabošanu, sēdē akcentēja Paiders.

Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) uzsvēra, ka ir svarīgi strādāt, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, kā arī celtu skolotāja profesijas prestižu, tāpēc būtu būtiski domāt arī par to, kā celt atalgojumu pedagogiem.

Opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (NA) sēdes laikā interesējās, vai nākamā gada budžetā ir rasti papildu līdzekļi bērnu un jauniešu peldētprasmes veicināšanai. IZM pārstāvji norādīja, ka tam papildu līdzekļi nav paredzēti. Vienlaikus ministrijas pārstāvji akcentēja, ka peldētprasme ir nozīmīga, taču tas "vairāk ir infrastruktūras jautājums", jo ne vienmēr to iespējams īstenot.

Kā komisijas sēdē stāstīja kultūras ministre Agnese Lāce (P), KM 2026. gada budžeta pārskatā atspoguļota gan Latvijas loma globālās kultūrpolitikas veidošanā, gan konkrēti finanšu plāni un prioritātes kultūras nozarē.

Ministre uzsvēra, ka budžeta struktūrā redzams, ka kopējie izdevumi kultūras pakalpojumiem Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā, tomēr 2026. gadā paredzēts virzīt līdzekļus uz vairākām būtiskām jomām. Lielākie ieguldījumi plānoti profesionālajā mākslā, kultūrizglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Tiek paredzēts palielināt muzeju darbinieku atalgojumu, stiprināt kiberdrošību kultūras datu centrā, kā arī sagatavoties 2028. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Vienlaikus budžetā iezīmētas arī izdevumu efektivizācijas iniciatīvas, piemēram, grāmatvedības funkciju centralizācija, samazinājumi ilgstošajām vakancēm un prēmijām, kā arī VKKF finansējuma iesaldēšana uz četriem gadiem. Tiek plānota arī pašu ieņēmumu palielināšana kultūras iestādēs.

2026. gada uzdevumu vidū izceļas kultūras mantojuma aizsardzība krīzes situācijās, nemateriālā mantojuma saglabāšana, kultūrizglītības pieejamības nodrošināšana, animācijas studiju programmu sākšana, kā arī Latvijas kultūras starptautiskās atpazīstamības stiprināšana. Turpināsies darbs pie Rīgas filharmonijas projekta un tiks izstrādāti likumu grozījumi muzeju, bibliotēku un arhitektūras jomās.

ES fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļi tiks izmantoti infrastruktūras modernizācijai, energoefektivitātes uzlabošanai un digitālās transformācijas projektiem. Īpaša uzmanība pievērsta sabiedrības saliedētības pasākumiem, medijpratības veicināšanai un reģionālo mediju kapacitātes stiprināšanai, skaidro KM.

Pēc sēdes Čakša žurnālistiem sacīja, ka budžeta izskatīšanas procesā deputātiem rodas jautājumi, kas liecina par nepieciešamību skaidrāk definēt mērķus un to sasniegšanai paredzēto finansējumu. Viņa norādīja, ka izpratne par šo sasaisti nav viennozīmīga, īpaši IZM gadījumā, kur bija grūtāk saprast, vai ir skaidri formulēts sasniedzamais rezultāts.

Čakša uzsvēra, ka katrai ministrijai būtu skaidri jāformulē savi mērķi, un pieļāva, ka citās jomās varētu būt iespējami ietaupījumi. Viņas ieskatā viena no būtiskākajām jomām ir procesu sakārtošana. Kā piemēru politiķe minēja grāmatvedības funkciju centralizāciju, kas, kā izrādījies, izmaksājusi dārgāk, nekā plānots. Tas liecinot par to, ka process nav bijis pietiekami precīzi izstrādāts. Ja darbinieki vienkārši tiek pārcelti uz citu struktūru, tā neesot uzskatāma par efektivizāciju.

Budžeta komisijas vadītāja norādīja arī uz programmu pārklāšanos un nepieciešamību saprast, kuras lietas var īstenot nekavējoties, bet kurām nepieciešams ilgāks laiks. Viens no jautājumiem, kas izskanēja, bija par brīvo štatu vietu pārvietošanu, kas varētu notikt jau 2026. gadā, nevis 2027. gadā, kā sākotnēji plānots.

Čakša atzina, ka šis ir tikai sākums, un pilnvērtīgai analīzei nepieciešams vairāk laika. Viņa pauda, ka šobrīd notiek sarunas ar ministrijām katru dienu, un nākamās nedēļas sākumā, kad tiks analizēti likumprojekti, būtu jāizveido kopskats, lai pēc pirmā lasījuma varētu izteikt priekšlikumus.

Viņa arī uzsvēra, ka šis process ir mācību iespēja gan ministrijām, gan deputātiem, lai saprastu, kuras lietas nepieciešams precizēt. Kā piemēru viņa minēja latviešu valodas apmācības procesu, kas jau sen ir izstrādāts, bet joprojām netiek īstenots. Tajā iesaistītas vairākas institūcijas - IZM, KM, Nodarbinātības valsts aģentūra -, un būtu nepieciešams šos procesus savienot, lai resursi netiktu izšķērdēti.

Kā vēstīts, parlamentārieši ceturtdien, 16. oktobrī, skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Jau ziņots, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.

Ungārija nepiekritīs sākt sarunas ar Ukrainu par dalību ES