"Mēs nedarīsim to pašu, jo mums nav zināmi nekādi specifiski iemesli," sacīja Borels, ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē, kurā videokonferences režīmā piedalīsies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

"Man nešķiet, ka mums vajadzētu dramatizēt, kamēr notiek sarunas, un tās notiek," norādīja ES augstākais diplomāts.

ASV likušas pamest Ukrainu Kijevas vēstniecības diplomātu ģimenēm, "ņemot vērā Krievijas militāro darbību arvien turpinošos draudu dēļ", svētdien pavēstīja Valsts departaments.

Vašingtona arī devusi rīkojumu par vēstniecības darbinieku "brīvprātīgu" evakuāciju, kā arī mudinājusi ASV pilsoņus, kas atrodas Austrumeiropas valstī, "apsvērt izceļošanu tagad, izmantojot komerciālās vai citas privāti pieejamās transporta iespējas".

Blinkens, izsakoties svētdien vēl pirms šī paziņojuma, noraidīja ideju par soda sankciju noteikšanu Maskavai pirms potenciālā uzbrukuma, skaidrojot, ka tās ir jāizmanto kā uzbrukuma atbaidīšanas līdzeklis.

"Tiklīdz sankcijas ir aktivizētas, tās zaudē atbaidīšanas efektu," telekanālam CBS sacīja Blinkens. Tāpēc tas, ko mēs darām, ir - mēs apkopojam darbību virkni, kas varētu tikt ņemtas vērā [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina aprēķinos."

To vidū ir arī Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšana ar lielāku militāro atbalstu, sacīja Blinkens.

Jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.

Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Mērķis - destabilizēt situāciju: Ukrainā aiztur labi bruņotu Krievijas specdienestu vadītu laupītāju bandu