Zemkopības ministrs Armands Krauze ceremoniju raksturoja kā īpaši sirsnīgu notikumu: ““Lielais loms”, man liekas, ir tāds tiešām ļoti sirsnīgs, tāds kompakts pasākums zivsaimniekiem. Zivsaimniecība Latvijā ir neliela, bet tā ir ļoti vēsturiska un nozīmīga nozare. Jūra ir vienmēr bijusi, un Latvijā vienmēr ir bijuši zvejnieki, kas zvejo. Līdz ar to tā ir tradicionāla, vēsturiska, tā ir daļa no mūsu kultūras – tas ir kultūras mantojums.”

Ministrs gan atzina, ka nozarei pēdējos gados neklājas viegli. “Zivsaimniecībai klājas diezgan grūti, ņemot vērā, ka nozvejas kvotu apmērs regulāri mainās – vienu gadu no Briseles puses piešķirts mazāk, citu vairāk. Tas ir ļoti svārstīgi. Mums vienu gadu, piemēram, brētliņu ir mīnus 40 procentu. Var iedomāties, kā zvejniekiem ir dzīvot ar ienākumiem, kas ir par 40 % mazāki.” Tomēr šogad situācija uzlabojas.

“Šogad ir pozitīvas ziņas, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē burtiski pirms pāris nedēļām panācām ievērojamu pieaugumu nozvejas kvotām Baltijas jūrā. Šodien var just, ka zvejnieki tiešām ir gandarīti par nākamā gada kvotām, – reņģei Baltijas jūrā 15 % palielinājums, bet brētliņai papildus 45 % attiecībā pret iepriekšējo gadu,” norādīja Krauze.

Balta laiva slīd...

Pasākumā vairākkārt izskanēja doma, ka “mēs visi esam vienā laivā”, un jāatzīst, ka šī vienas laivas sajūta bija tiešām skaidri manāma. Visi klātesošie no sirds priecājās par laureātiem un nepārdzīvoja, ja pašiem balva šoreiz gāja secen. Pirms katras balvas pasniegšanas izcilniekus dāsni slavēja nozarē zināmi cilvēki, bet paši uzvarētāji lielākoties bija vārdos skopi, tikai pasakot paldies cilvēkiem, kuri viņiem ir svarīgi, un uzsverot savu uzticību jūrai, zivju smaržai un sāļajam vējam. Kā teica kāds laureāts, mēs esam darītāji, nevis runātāji.

Ārpus nominācijām tradicionālo speciālo balvu no konkursa ilggadīga drauga – Makšķerēšanas kartes – saņēma Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība. Biedrības uzdevums ir izveidot un uzturēt lašu, taimiņu, foreļu un alatu licencētu makšķerēšanu Gaujā un Braslā.

Nominācija “Jauns un daudzsološs nozarē”

Šajā nominācijā uzvarēja Oskars Dančauskis – piekrastes zvejnieks no jaunākās paaudzes, kurš aktīvi darbojas Latvijas Zvejnieku federācijā. Balvu viņam pasniedza Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš teica: “Man liekas, šī varētu būt pat galvenā nominācija. Kāpēc? Tāpēc, ka jauni cilvēki mums ir vajadzīgi visās nozarēs. Es atceros, ka tad, kad biju jauns, es uz lietām skatījos ar citu degsmi. Man liekas, jebkurā nozarē ir vajadzīgi cilvēki, kuri darbu dara ar degsmi, kas raksturīga jaunībai. Es šo nomināciju sauktu “Jauns un traks”, jo ar to trakumu var izdarīt brīnumu lietas.”

Pārējie nominanti

Uldis Rozenšteins, SIA “Salacas KRU” īpašnieks un zīmola “Nēģis Burciņā” veidotājs.
Gints Šadurskis, piekrastes zvejniecības uzņēmuma īpašnieks. Kopš 2025. gada vasaras tirgo zivis no mobilā tirdzniecības treilera un piedāvā tūrisma braucienus ar katamarānu “Spīdola”.
Vineta Jēgere, kvalitātes sistēmas vadītāja palīdze SIA “Līcis 93”. Pārzina pārtikas marķēšanas likumdošanu vairāk nekā 40 eksporta valstīs.
Ralfs Rūdolfs Frišenfelds, 24 gadus jauns piekrastes zvejnieks, kuram jūra ir dzīvesveids un kurš izkopj zivju nozvejas prasmes plašā spektrā.

Nominācija “Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā”

Šajā nominācijā tika pasniegtas divas balvas. Sabiedrības atzinības balsojumā uzvarēja individuālais komersants “Stubiņš”. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas zvejas produktus apstrādā mājas apstākļos, zivis zvejojot Rīgas jūras līcī un Engures ezerā.

Savukārt žūrijas balvu saņēma biedrība “Usmas krasts” – aktīva sabiedrisko iniciatīvu popularizētāja Usmas ezera apkārtnē, padarot to par iecienītu atpūtas vietu un platformu izglītojošiem un sabiedriskiem pasākumiem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības Centra finanšu un klientu apkalpošanas direktors Dzintars Vaivods, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka ģimenes uzņēmums “Stubiņš” ir patiešām izcils piemērs, kā ar savu ikdienas darbu var ne tikai saražot garšīgus produktus, bet arī pārstāvēt savu reģionu un nozari. Mēs visi novērtējam, kad, vasarās braucot peldēties, zvejnieku ciematos ir šādi uzņēmumi, pie kuriem varam iegādāties produktus, izjust šo noskaņu un gūst baudījumu.

Biedrību “Usmas krasts” sveica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: “Šis stāsts par cilvēkiem, kas tic un var ieraudzīt nākotni – ka lietas, kas daudziem liekas nepaceļamas vai neizdarāmas, viņi var izdarīt, un pāris gados vietu, kuru daudzi jau norakstīja kā tukšu un pamestu, ir pārvērtuši par plaukstošu iespēju gan tūristiem, gan zvejniekiem un makšķerniekiem.”

Pārējie nominanti

Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība darbojas Gaujas upes baseina teritorijā, lai uzlabotu ūdensteces ekosistēmu un veicinātu zivju migrāciju.
Biedrība “Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija” nodarbojas ar akvakultūras dzīvnieku un organismu audzēšanas popularizēšanu, sekmējot resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Nominācija “Inovācija zivsaimniecībā”

Par līderību un uzdrīkstēšanos ieviest jaunas metodes balvu saņēma SIA “Karavela”. Uzņēmums ir viens no vadošajiem zivju konservu ražotājiem Eiropā, izstrādājis jaunu produktu līniju ar Āzijas virtuves iedvesmotām garšām konservēto zivju kategorijā, piesaistot jauno patērētāju paaudzi.

Saprotams, ka inovāciju kategorijā balvu pasniedza pasākuma namamāte – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova. “Ir patiesi iedvesmojoši, ka šī balva “Inovācija zivsaimniecībā” tiek pasniegta tieši Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, jo pēc būtības šeit satiekas zināšanas, pieredze, jaunas idejas, kas arī ir inovācijas. Un šī balva tiek pasniegta pirmo reizi – arī tā ir inovācija! Ja mēs skatāmies pēc būtības, inovācijas nav tikai tehnoloģijas, tas ir domāšanas veids. Zivsaimniecības nozare nav tikai ražošana – tās ir rūpes par mūsu nākotni, par mūsu jauno paaudzi.”

Pārējie nominanti

SIA “SpirulinaNord” izveidojusi modernāko spirulīnas mikroaļģu biotehnoloģiju ražotni Eiropā.
SIA “Verbus” saimniecība “Lejnieki” veiksmīgi apvieno tradicionālo zivju audzēšanu ar modernām tehnoloģijām, piemēram, hlorellas tehnoloģijas ieviešanu akvakultūrā un ūdens attīrīšanu no piesārņojumiem.

Nominācija “Gada labākais vietējā zvejā”

Nominācijā par pieredzi, prasmēm un spēju ticēt savam darbam uzvarēja SIA “Forele AN”/Aigars Neilands. Aigars ir piekrastes zvejnieks no senas zvejnieku dzimtas, viens no lielākajiem lucīšu zvejniekiem Kurzemē.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule uzsvēra, cik grūts darbs ir paveikts ceļā uz balvu. “Jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zveja ir neliels un pret pārmaiņām ļoti jutīgs sektors, kuram nākas sadzīvot ar aizvien pieaugošām prasībām. Jāprot atrast līdzsvaru starp tradīcijām un attiecībām ar dabu. Šā gada laureāts ar savu profesionalitāti, pieredzi un cieņu pret zvejnieka arodu mums pierāda un māca, ka ir iespējams zvejas tradīcijas saglabāt un vienlaikus arī tās attīstīt. Lai šis darbs mūs iedvesmo un turpina stiprināt Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu zvejniecību!”

Pārējie nominanti

Zemnieku saimniecība “Silzviedri”/Edgars Zviedris, zvejnieks devītajā paaudzē, kurš izveidojis un rosās Latvijā vienīgajā oficiālajā zvejnieku apmetnē Katrīnbādē.
Zemnieku saimniecība “Salacas Zivtiņa”/Rolands Ķirsis, piekrastes zvejnieks jau sešās paaudzēs, kurš ne tikai zvejo, bet arī izgatavo zvejas rīkus un ziemā dodas nēģu zvejā Vitrupē.

Nominācija “Gada izaugsme zivsaimniecībā”

Par sasniegtās virsotnes noturēšanu balvu saņēma SIA “Banga LTD”. Uzņēmums kopj Latvijas zivrūpniecības tradīcijas jau 78 gadus, nodarbina vairāk nekā 165 darbiniekus un eksportē savu produkciju uz 47 valstīm.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš atzina, ka priecājas pasniegt tieši šo balvu. “Tad, kad mums ir jārunā par nozari, jācenšas aizstāvēt tās pozīcijas, atbalstu un tā tālāk, mums jau ir jāparāda nozares potenciāls. Un šī balva ir tiem, kas cenšas veikt izrāvienu, parādījuši augšupeju. Un jāsaka tā – ja viņu paraugs tiek ņemts vērā un arī pārējie nākamajā gadā izdarīs izrāvienu, un viņu būs ļoti daudz, gala rezultātā zivsaimniecība Latvijā būs arī ar lielu plusa zīmi.”

Pārējie nominanti

SIA “Varita” ar zivsaimniecību nodarbojas kopš 1995. gada, specializējoties zvejniecībā, pirmapstrādē un starptautiskajos kravu pārvadājumos.
SIA “Silverfish” nodarbojas ar svaigo zivju pirmapstrādi, ražojot augstas kvalitātes saldēto un sālīto produkciju, nepilnu desmit gadu laikā cieši nostiprinot savu pozīciju tirgū.

Nominācija “Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā”

Augstāko atzinību par nozarei veltīto darbu saņēma Aleksandrs Rozenšteins, kura mūžs veltīts zvejniecībai.

Aleksandrs Rozenšteins vairākus gadus strādājis Salacgrīvas novada Zvejnieku konsultatīvajā padomē, pieņemot lēmumus zivsaimniecības darbu uzlabošanai pašvaldības teritorijā. Vēlāk sācis darbu jūras ostas valdē, kopīgi ar valdes locekļiem izstrādājis un realizējis ostas attīstības programmu. Viņa ilggadīgā sadarbība ar “Bior” nēģu monitoringu, strādājot pie nēģu iezīmēšanas un uzskaites, palīdzējusi šīs vērtīgās zivs saglabāšanā. Aleksandrs Rozenšteins ir biedrības “Salacgrīvas nēģi” biedrs kopš dibināšanas un joprojām ir aktīvs ražotāju grupas pārstāvis. Pateicoties viņa un citu biedru darbam, kopš 2022. gada Salacgrīvas nēģi iekļauti Eiropas Savienības Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, kas garantē šī pārtikas produkta kvalitāti un reputāciju un nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma statusu.

Saņemot balvu, Aleksandrs Rozenšteins, kura darbs daudziem no mums ļauj ikdienā vai svētku reizē mieloties ar gardajiem nēģiem, šķita mazliet samulsis. “Es biju patīkami pārsteigts, kad uzzināju, kad esmu izvirzīts, un liels paldies Jānim Dauvim, kas to izdarīja. Es domāju, ka daudziem no klātesošajiem zvejniekiem, kurus es šovakar klausījos un redzēju, pienāktos šī balvu, kas šodien pasniegta man.”
Savu uzrunu zvejnieks noslēdza ar sirsnīgu pateicību savai sievai: “Tikai zinot, ka mājā viss ir kārtībā un bērni ir samīļoti, pabaroti un apguldīti, es varu jau kopš jaunības nodoties šim darbam. Paldies!”

EP rezolūcijā pieprasa pilnveidot ES daudzgadu budžeta projektu