Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji lēš, ka šobrīd laukos vajadzīgi vismaz 1000 ražas novācēju, bet darbu varētu nodrošināt arī diviem tūkstošiem.

Strādniekus meklē ap 30 darba devēju

Kas Jauns Avīze izpētīja, cik aktīvi paši lauksaimnieki meklē darba rokas un kādas algas sola. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sadaļā Vakances jūlija sākumā reģistrēti 3170 aktīvu piedāvājumu, no kuriem lauksaimniecības strādniekus meklē tikai aptuveni 30 darba devēju.

18. jūnijā NVA tiešsaistē rīkoja īpašu pasākumu par darba iespējām laukos, un tajā piedalījās tikai seši potenciālie darba devēji, tostarp divi zemeņu un divi melleņu audzētāji. Aptuveni divu nedēļu laikā tiešsaistē un ierakstā to noskatījušies ap 1200 interesentu.

Neiznāk pat minimālā alga

Pārsvarā visi šie piedāvājumi ir sezonas darbs, un algu diapazons ir ievērojams. Zemāko samaksu piedāvā Dobeles novada Krimūnu pagasta zemnieku saimniecība Dārzi – divarpus eiro stundā bruto, kas uz rokas būtu aptuveni divi eiro.
Viegli sarēķināt, ka, strādājot astoņas stundas dienā un 22 darba dienas mēnesī, šajā saimniecība strādnieks var nopelnīt aptuveni 350 eiro. Darāmais – dārzeņu audzēšana, ravēšana, novākšana un fasēšana. Vēl daudzos piedāvājumos solītā darba samaksa ir tikai nedaudz lielāka – vidēji trīs līdz četri eiro stundā, un tas nozīmē, ka 500 eiro mēnesī nopelnīt ir visai nereāli.

Lauberē sola līdz 50 eiro dienā

Ir saimniecības, kurās sola maksāt par padarītā apjomu – piemēram, SIA Lauberes ogas Ogres novadā meklē lielogu melleņu lasītājus, kuri varēšot nopelnīt 20 līdz 50 eiro dienā, atkarībā no salasītā daudzuma.

Izpētot šo sludinājumu sadaļu, Kas Jauns Avīze secināja, ka tieši ogu ražas novākšanas piedāvājumu skaits ir aptuveni desmit, kas neliecina par aktīvu darbaspēka meklēšanu.
Pavisam bēdīga aina redzama sludinājumu portālā CV Market, kur no vairāk nekā 13 000 aktīvo darba vakanču piedāvājumiem sadaļā mežsaimniecība, lauksaimniecība ir tikai deviņi piedāvājumi. Portālā CV.LV no 1500 piedāvājumu tikai viens aicina sezonas laukstrādniekus. Daudzi ogu audzētāji arī piedāvā darbu tikai uz vienu līdz diviem mēnešiem.

Bezdarbnieku skaits aug

Pēc NVA datiem, šobrīd oficiālais reģistrēto bezdarbnieku skaits jau pārsniedzis 78 tūkstošus. NVA Sabiedrisko attiecību daļā informē, ka aģentūrai pašai ir tiesības piedāvāt konkrētam bezdarbniekam konkrētu darba vietu, ievērojot viņa kvalifikāciju un vairākus citus kritērijus.

Pirmos trīs mēnešus tiek meklēts darbs viņa profesijā, nākamajos trijos tas var būt zemākas kvalifikācijas, bet pēdējos trijos arī mazkvalificēts darbs. Ja bezdarbnieks divas reizes atraida NVA izteikto piedāvājumu, viņam bezdarbnieka statusu atsaka.

Tas var notikt arī situācijā, kad atklājas, ka pats ir neaktīvs, jo viens no likumā noteiktajiem bezdarbnieka pienākumiem ir gan patstāvīgi, gan ar NVA palīdzību aktīvi meklēt darbu. Ar to saprot mērķtiecīgu darbību – dalību konkursos un darba meklēšanas atbalsta pasākumos, pārkvalifikācijas iespēju izmantošanu. Ja to nedara, statusu var pazaudēt.

Tiesa gan, problēma ir ar lauksaimnieku piedāvāto zemo atalgojumu – piedāvājot darbu konkrētai personai, NVA pirmos sešus mēnešus jāvadās no viņa profesijā un iepriekšējās darba vietas nozares vidējā atalgojuma. Pēc tam var piedāvāt darbu ar minimālo algu, taču daudzi lauksaimnieku piedāvājumi nesasniedz pat to.

Vai viesstrādnieki būs glābēji?

Līdz šim katru gadu Latvijā uz ražas novākšanas laiku ieradās vairāki tūkstoši viesstrādnieku, pārsvarā no Ukrainas un Moldovas, taču šogad pandēmijas laika ierobežojumu dēļ šis process uzsākts tikai 10. jūnijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Kovaļevskis atklāj, ka līdz 1. jūlijam aģentūra saņēmusi desmit pieteikumus sezonas darbiem kopumā par 98 strādniekiem.

Sezonas viesstrādnieki Latvijā var iebraukt tikai darbam lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivkopībā vai pārtikas ražošanā. Viņu darba samaksai jābūt ne mazākai par iepriekšējā gada vidējo algu konkrētajā nozarē. Pārējos gadījumos viesstrādnieku atalgojumam jābūt vismaz vidējās algas apmērā tautsaimniecībā, kas pirms krīzes nedaudz pārsniedza 1000 eiro.

Ir acīm redzams, ka lauku saimniecību īpašnieki viesstrādniekiem gatavi maksāt nedaudz vairāk, nekā piedāvāts vietējiem. Viņi skaidro, ka iebraucēji ir gan strādīgāki, gan prognozējamāki, jo pēc algas dienām uz vairākām dienām nemēdzot pazust. Tiesa gan, ārzemniekus spēj uzņemt tikai tās saimniecības, kurās var nodrošināt dzīvošanas apstākļus.

Vedot mēslus, noder matemātika

Arī kāds autoram pazīstams piensaimnieks ir pieņēmis darbā govju fermā divus Uzbekistānas datorzinātņu studentus, kuri nav tikuši pēc mācībām uz mājām. “Viņi strādā ļoti labi, ar disciplīnu nav pilnīgi nav nekādu problēmu. Kad es viņiem uzdodu, piemēram, izvest mēslus uz lauka, viņi pat pirms tam izrēķina optimālo formulu, kā to izdarīt visātrāk un ar mazāko piepūli,” stāsta uzņēmējs.

Tomēr jāsecina, kamēr lauksaimnieki nekļūs devīgāki, bet strādnieki apzinīgāki, problēmu atrisināt nevarēs. Tiesa gan, ir arī pietiekami daudz saimniecību, kurās spēj maksāt labu algu un gribētāji stāv rindā uz brīvajām darba vietām.

Ražu izglābj sižets televīzijā

Piemēru, ka ar aktīvu darbību var atrisināt darbaroku problēmu, nesen parādīja uzņēmums Mālpils zemenes. Jau dažas dienas pēc TV3 sižeta par strādnieku trūkumu saimniecība Facebook atvainojās tiem, kuriem tā arī neizdevās uzņēmumu sazvanīt, jo interese bija ārkārtīgi liela un nav varēts uz visiem zvaniem atbildēt.

Mālpils zemeņu īpašnieks Andris Apsītis Kas Jauns Avīzei teic: “Pēc sižeta televīzijā interese par zemeņu lasīšanu bija milzīga. Mums, protams, ir interese, lai piesakās darbā vismaz uz mēnesi, jo mēs arī apmēram simt cilvēkus varam izmitināt. Diemžēl daudzi bija gatavi atbraukt tikai uz pāris dienām, tāpēc viņiem bijām spiesti atteikt. Protams, tāda iekļūšana ziņās bija tikai veiksmes gadījums, bet viela pārdomām ir. Kaut arī sociālajos tīklos un sludinājumu portālos esam diezgan aktīvi, varbūt tomēr jāsāk domāt par maksas reklāmām medijos ar lielu auditoriju.”

Ap jūlija vidu sāksies vēlās ogas un, iespējams, atkal būs nepieciešamas papildu darba rokas. No 12. jūlija var zvanīt atkal.

Arvien lielāku popularitāti gūst arī biznesa modelis, kad aicina savām vajadzībām salasīt ogas pašiem, prasot krietni zemāku cenu, un daudzi to labprāt izmanto.

Fermā Anglijā, kur strādā daudz austrumeiropiešu, konstatēts milzīgs vīrusa perēklis; 200 cilvēki izolēti