Saskaņā ar minētajiem datiem, kopumā referendumā no Latvijas piedalījās 10 945 Krievijas pilsoņi, no kuriem 10 147 jeb 92,7% atbalstīja konstitūcijas grozījumus, bet pret balsoja tikai 723 jeb 6,6%, savukārt 75 biļeteni atzīti par nederīgiem.

Latvijā Krievijas pilsoņi varēja nodot savas balsis piecos iecirkņos. Rīgā varēja nobalsot vēstniecības telpās Antonijas ielā 2, Konsulārajā nodaļā Smilšu ielā 3, kā arī Sociālās nodrošināšanas nodaļā Kr.Valdemāra ielā 36. Iecirkņi atradās arī ģenerālkonsulātos ārpus galvaspilsētas - Daugavpilī, Krāslavas ielā 46, kā arī Liepājā, Liepu ielā 27.

Vēlēšanu iecirknī Krievijas vēstniecībā par grozījumiem konstitūcijā kopumā nobalsoja 977 Krievijas pilsoņi, no tiem 810 nobalsoja par, 164 - pret, savukārt par nederīgiem biļeteniem atzīti trīs. Krievijas vēstniecības Konsulārā nodaļā savas balsis atdeva 3610 balstiesīgie, par grozījumiem nobalsoja 3257 cilvēki, pret - 330. Par nederīgiem atzīti 23 biļeteni, liecina vēstniecības sniegtā informācija.

Savukārt Krievijas vēstniecības Sociālās nodrošināšanas nodaļā kopumā nobalsoja 2085 Krievijas pilsoņi, par grozījumiem konstitūcijā nobalsoja 1943, pret - 136, savukārt seši biļeteni bijuši nederīgi. Krievijas Ģenerālkonsulātā Daugavpilī balsošanā piedalījās 2469 balstiesīgie, no tiem par grozījumiem nobalsoja - 2391, pret - 55, par nederīgiem atzīti 23 biļeteni. Krievijas Ģenerālkonsulātā Liepājā balsojumā piedalījās 1804 balstiesīgo, no tiem 1746 nobalsoja par, 38 - pret, par nederīgiem atzīti 20 biļeteni.

3.jūlijā Putins parakstīja dekrētu par tautas nobalsošanā apstiprināto konstitūcijas grozījumu stāšanos spēkā.

"Krievijas pilsoņi ir izdarījuši savu izvēli, un saskaņā ar šo lēmumu esmu parakstījis dekrētu par konstitūcijas oficiālu publicēšanu, iekļaujot tajā grozījumus," televīzijā pārraidītajā sanāksmē ar augstākajām amatpersonām paziņoja Putins.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 78% nobalsojušo atbalstījuši konstitūcijas grozījumus, taču veids, kādā tika organizēta balsošana, liek apšaubīt šo iznākumu.

Lai gan balsošanu neuzraudzīja neatkarīgie novērotāji, gan opozīcijas aktīvisti, gan paši pilsoņi ziņojuši par neskaitāmiem pārkāpumiem, kas pieļauti balsošanas procesā.

Eiropas Savienība aicinājusi Maskavu izmeklēt šīs ziņas par pārkāpumiem, taču Kremlis paziņojis, ka negrasās reaģēt uz kritiku, kas izskan no ārvalstīm.

"Krievija, pirmkārt, paliks uzticīga nacionālajai suverenitātei," iepriekš uzsvēris Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. "Mēs neesam gatavi ņemt vērā šīs tā dēvētās bažas un to nedarīsim."

Krievijas izmeklētāji krata vairāku Kremļa kritiķu mājas un liedz mediķu palīdzību ar astmu sirgstošam jaunietim