Forums "Techritory" līdz šim ir fokusējies uz 5G tehnoloģiju, bet šogad tiks runāts par digitālo drošību. Kādēļ šādas izmaiņas pasākuma formātā?

Mēs jau pagājušajā gadā sākām savu transformāciju no 5G uz krietni plašāku tvērumu informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) laukā, tādēļ mēs arī mainījām savu nosaukumu, kļūstot par forumu "Techritory" bez 5G. Mēs caur 5G tēmu esam izauguši par nacionāli stratēģiski nozīmīgu informācijas komunikācijas tehnoloģiju iniciatīvu aliansi. Dažkārt man kolēģi jautā, kāds šīm iniciatīvām ir sakars ar telekomunikācijām? Mana atbilde ir, ka tam ir ļoti tiešs sakars, jo tās principā nav iespējamas bez labām telekomunikāciju tehnoloģijām, un tādas Latvijā ir.

Ja runājam par stratēģiskajām iniciatīvām, tad tie ir mikročipi, kvantu tehnoloģijas, droni, metaverss vai 6G, Austrumu partnerība, kurā piedalās Ukraina un Moldova, jūras sakaru autonomija, un ir izveidojusies vēl viena jauna iniciatīva "Team Latvia", kas ir radīta, atbildot iniciatīvai Eiropā radītas tehnoloģijas nest ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Šajā iniciatīvā ir apvienojušies astoņi uzņēmumi, kuri šobrīd sāk darbību jau minētajā Ukrainā un Moldovā, kā arī mēs meklējam sadarbības iespējas Ēģiptē, Apvienotajos Arābu Emirātos, Uzbekistānā un, iespējams, vēl kādās citās valstīs.

Ja turpinām par "Team Latvia", tad vismaz daži no šiem uzņēmumiem ir savstarpēji konkurenti. Kā šī sadarbība izpaudīsies un kāds būs rezultāts?

Jā, Latvijā daži no viņiem savstarpēji ir konkurenti. Bet, ja mēs skatāmies no Latvijas nākotnes izaugsmes perspektīvas, tad tā viennozīmīgi ir realizējama tikai caur Latvijas produktu eksportu. Ja mēs runājam par tādu drošo tirgu, par kādu es gribētu nosaukt Eiropas Savienības teritoriju, tad šiem uzņēmumiem, protams, ir visas iespējas un jau esošas iestrādnes darboties katram par sevi. Bet ir arī mazāk droši vai mazāk zināmi tirgi un tajos caur "Team Latvia" mēs darbību varam pacelt citā līmenī. Tas ir tas, kā Latvijai visu laiku ir iztrūcis, un tas, par ko mēs ar tādu zināmu greizsirdību visu laiku esam skatījušies uz Igauniju, jo viņi šo ceļu ir gājuši jau savus desmit gadus un tādēļ visā pasaulē ir zināmi ar saviem e-risinājumiem.

Mēs, tāpat kā Igaunija, to darīsim, iesaistot arī mūsu valdības pārstāvjus - gan ekonomikas, gan viedās administrācijas un reģionālās attīstības, gan satiksmes, gan ārlietu ministru, gan premjerministri, lai viņi, tiekoties ar saviem partneriem no citām valstīm, var izstāstīt, ka Latvija ir spējīga nodrošināt bāzi tam, lai kāda cita valsts, piemēram, Melnkalne, var veidot vidi, kurā var veidoties, attīstīties un tikt uzturēti tās e-pakalpojumi.

Šeit veidojas ļoti skaidra sadarbība starp Latvijas uzņēmumiem, kuri ir kompetenti datu tīklu un datu centru izveidē, uzņēmumiem, kuri ir kompetenti e-autentifikācijas un drošu pakalpojumu nodrošināšanā, un uzņēmumiem, kuri ir kompetenti tajā, kā šos pakalpojumus padarīt pieejamākus un vieglāk lietojamus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas viss galu galā valstij, kura šos e-pakalpojumus ievieš, padara tos lētākus. Viens konkrēts piemērs. Lai Moldova iztulkotu visus dokumentus, kas ir saistīti ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā un likumdošanas harmonizāciju, provizoriskais budžets ir 10 miljoni eiro. Ja viņi izmantos "Tildes" radīto mašīntulkošanas rīku, viņi šīs izmaksas var samazināt līdz diviem miljoniem eiro, jo tur vairs netiek izmantots tik apjomīgs cilvēku darbs.

"Team Latvia" iespēja ir citām valstīm piedāvāt nevis atsevišķi rūterus vai citas lietas, bet pilnu e-vides izveides, attīstības un ekspluatācijas pakalpojumu.

Vai šāda iniciatīva nenāk par vēlu? Nav tā, ka daudzās šajās potenciālajās mērķa valstīs jau sen ar saviem piedāvājumiem priekšā ir citi?

Te mums ir jāpaskatās pussolīti atpakaļ. Eiropas Savienībai ir "Global Gateway" stratēģija, kuras ietvaros ir atvēlēti 300 miljardi eiro dažādu tehnoloģiju pārnesei uz citām valstīm piecos sektoros. Latvija šobrīd ir definējusi savas spējas tieši digitālajā laukā.

Vai mēs neesam par vēlu? Jā, mēs varam teikt, ka esam palaiduši garām to, ko jau desmit gadus ir darījuši igauņi, bet šeit ir jāņem vērā viena lieta. Tehnoloģijas ir nepārtrauktā attīstības procesā. Un es varu ar pārliecību teikt, ka šobrīd tas, ko spēj piegādāt "Team Latvia" esošās kompānijas, ir tehnoloģiski krietni pārāk, ātrdarbīgāk un drošāk, nekā to var piedāvāt daudzas citas valstis. Mums ir virkne konkurētspējas priekšrocību. Tāpat, ja tu aizbrauc uz Āfriku, uz Vidusāziju, visur priekšā ir ķīnieši, kas ir gatavi tev iedot par brīvu visu ko, tikai ar vienu nosacījumu, ka tu pēc tam maksā mēneša maksājumu un nezini, kas notiek ar taviem datiem. Protams, ka viņi datus no valsts, kurā veic intervenci, pēc tam izmanto savu interešu tālākai attīstībai. Savukārt Latvijas un citas Eiropas komandas balstās uz tiem priekšnosacījumiem, uz tām vērtībām, kas mums ir Eiropas Savienībā, proti, personas dati ir svēti un neaizskarami, tos lieto tikai tie, kuriem tas ir ļauts.

Kādas pašlaik ir iespējas "Global Gateway" pieejamā finansējuma izmantošanai?

Pirmkārt, "Team Latvia" ir jāpadara sevi zināmai. Tādēļ "Team Latvia" oktobra sākumā piedalījās lielā konferencē Briselē, lai apspriestu turpmāko darbības stratēģiju ar citām valstīm, kuras kopā veido "Team Europe". Finansējums nevienam nav iezīmēts, tās ir atvērtas iespējas, un tālāk jau katrai no šīm Eiropas Savienības komandām atbilstoši viņu spējām jāidentificē problēmas, kuras viņi ir gatavi risināt. Kad ir panākta vienošanās par kādas problēmas risinājumu, piemēram, ar Uzbekistānu, sākas projekta izveide un attiecīgu finanšu garantiju piešķiršana no "Global Gateway" fonda. Te ir būtiski uzsvērt, ka pieminētie 300 miljardi eiro nav grants, tā ir iespēja saņemt garantiju aizdevumam, kurš tiks lietots šī projekta īstenošanai.

Tā ir arī evolūcija "Techritory" ekosistēmai, kļūstot praktiskākai. Mēs negribam būt "pļāpātava", kur reizi gadā sanāk cilvēki aprunāties, bet gribam, lai šeit veidojas starptautiskas sadarbības. Tāpēc šogad forumā piedalīsies gan Moldovas, gan Ukrainas delegācijas, gan pārstāvji no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, gan citām valstīm.

Kas vēl būs galvenie uzsvari šā gada forumā?

Otra svarīga lieta ir jūras sakaru autonomija, kas arī ir balstīta uz Latvijas uzņēmumu savstarpējo sadarbību. Izmantojot "multi-hopping" sistēmu, mēs spējam nodrošināt 5G sakarus uz jūras. Tā ir starptautiski atzīta unikāla iniciatīva, tehnoloģisks risinājums, kura radītājs un piegādātājs ir LMT. Sistēma strādā tādējādi, ka jūrā esošie kuģi tiek izmantoti kā bāzes stacijas. Tā kā mēs nevaram salikt mastus jūrā, tad par bāzes stacijām kalpo kuģi. Taču kuģi kustās, un tādēļ tiek izmantots "multi- hopping" princips, kad krasts atrod to kuģi, kurš ir tuvāk, tas kļūst par 5G bāzes staciju un nodrošina sakarus tiem kuģiem, kas ir tam apkārt. Pirmkārt, mēs ar to panākam drošus sakarus uz jūras, jo līdzšinējie sakaru risinājumi no kiberdrošības skatu punkta nav droši. Otrkārt, tiek panākta ātrdarbība un datu pārraides apjoms, ko var nodrošināt 5G, un tas ir nesalīdzināms ar to, ko var nodrošināt satelītsavienojumi vai citas sakaru sistēmas. 21.oktobrī Rīgas ostā būs arī liela demonstrācija, uz kuru uzaicināti visi potenciālie sadarbības partneri.

Tāpat forumā daudz tiks runāts par drošības jautājumiem, jo tehnoloģiju duālajam pielietojumam un visam, kas ir saistīts ar valsts aizsardzību, ar katru mirkli ir arvien lielāka loma. Šogad "Techritory" būs virkne aktivitāšu, kas ir saistītas tieši ar dronu tehnoloģijām, to attīstību, pielietošanu un testēšanu. Mēs izmantosim forumu kā vietu, kur popularizēt Latviju tieši kā unikālu testu vidi gan Rīgas pilsētā, gan militārajos poligonos Ādažos un Sēlijā. Tā ir pietiekami unikāla lieta, ko Latvija var piedāvāt.

Jaunums forumā būs izstāde "Techritory Expo", jo līdz šim forumā atsevišķs laiks un vieta tehnoloģiju eksponēšanai nebija atvēlēts. Tomēr tas notiks īpašā veidā, jo tiks dota vieta demonstrācijām tikai tām tehnoloģijām, kuras kompānijas ir gatavas atnest un parādīt uz vietas, nevis tikai teorētiskās prezentācijās. Būs tikai reālas lietas, tādēļ uzņēmumu skaits nav liels - ap 20. Bet apmeklētājiem un interesentiem tā būs ļoti augstvērtīga un unikāla pieredze, iespēja iepazīties ar īstām, dzīvām tehnoloģijām, kuras ir gatavas ieviešanai.

Kas ir noticis ar iepriekš foruma uzmanības centrā esošo 5G? Ar tā ieviešanu un lietošanu viss ir tik labi, ka vairs nav jēgas īpaši par to runāt?

5G iet savu ceļu. Tad, kad pirms deviņiem gadiem mēs sākām rīkot "5G Techritory" forumu, 5G bija tāds liels "mārketinga karogs", kuru katrs centās uzvilkt savā mastā pēc iespējas augstāk. 5G attīstās tālāk, rod jaunus pielietojumus, kur šis mašīnsaziņas protokols patiešām ir nepieciešams - jau pieminētajā jūras virzienā, dronu virzienā, dažādu lietotāju privāto tīklu izveides virzienā -, kā tas, piemēram, ir "Baltic Container Terminal" teritorijā Rīgas ostā, kur vairs nav jāizmanto daudzi "wi-fi" rūteri, bet pietiek ar vienu 5G bāzes staciju. Tas ļauj gan ietaupīt līdzekļus, gan nodrošina cita līmeņa sakaru kvalitāti un drošību.

Tomēr neteiksim, ka šādu piemēru, kāds ir Rīgas ostā, Latvijā būtu daudz.

Tieši tā. Taču šāds privāts 5G tīkls pēc būtības ir vajadzīgs lieliem uzņēmumiem, kuri strādā lielā teritorijā. Būsim godīgi, Latvijā ir vien daži desmiti uzņēmumu, kuri strādā lielās teritorijās un kuriem šāds privāts 5G tīkls būtu nepieciešams. Tieši tādēļ ļoti svarīgs ir tehnoloģiju eksports un šāda produkta piedāvāšana ārvalstu partneriem.

Tagad lielā aktualitāte ir mākslīgais intelekts. Latvijai ir labi sasniegumi mašīntulkošanas un valodu rīku izstrādē. Vai ir vēl kaut kas, ar ko varam lepoties?

Noteikti. Bet, lai mēs varētu runāt par mākslīgā intelekta pietiekami masīvu attīstību un lietošanu, pirmkārt, ir vajadzīgi datu centri. Gan Eiropā, gan arī citur datu centru šobrīd nav pietiekami daudz, lai apkalpotu visu pieprasījumu. Otrs lielais izaicinājums ir tas, ka šiem datu centriem ir nepieciešamas ļoti lielas enerģijas jaudas, lai tie varētu darboties. Foruma ietvaros notiks arī 26 koprades aktivitātes, un viens no šiem pasākumiem ir paredzēts tieši tam, kā veicināt investīciju piesaisti datu centriem. Tur piedalīties ir aicināti gan datu centru attīstītāji, gan institucionālie investori, lai pozicionētu Latviju kā vietu, kura ir gatava kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas datu centru sistēmā. Forumā mēs vairāk runāsim tieši par infrastruktūru.

Attiecībā uz mākslīgā intelekta lietošanu mēs uzsvaru liksim uz to, kā valsts pārvalde, un ne tikai Latvijā, var ekonomēt ievērojamus resursus un samazināt tēriņus. Tieši mākslīgā intelekta rīki spēj automatizēt līdz šim cilvēku veiktās funkcijas, kuras neprasa augstu kvalifikāciju. Labs piemērs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas saviem darbiniekiem mērķtiecīgi liek izmantot mākslīgā intelekta rīkus, lai paātrinātu iesniegto projektu izvērtēšanu un iesniegto atskaišu izvērtēšanu. Mākslīgais intelekts šos datus spēj apstrādāt daudz ātrāk un arī bezkaislīgi novērtēt, vai sasniegtie rezultāti un līdzekļu izlietojums ir atbilstošs iesniegtajam plānam. Tam vairs nav nepieciešamas nedēļas un to var izdarīt dažu stundu laikā.

Tomēr vai Latvijā pašlaik neveidojas milzīga plaisa starp iestādēm un uzņēmumiem, kuri ir tehnoloģiski attīstīti, izstrādā un izmanto progresīvākās tehnoloģijas, un iestādēm un uzņēmumiem, kuri joprojām nelieto pat elementārākos risinājumus? Piemēram, jūs miniet CFLA, kura projektu izvērtēšanā ievieš mākslīgā intelekta risinājumus, bet mums nesen bija intervija ar jauno Jelgavas mēru, kurš stāsta, ka jau pirmajā darba dienā piedzīvojis kultūršoku, jo viņam atnes parakstīt dokumentus ar roku, nevis ar e-parakstu. Vai nav tā, ka tie "zvaigžņu putekļi" no attīstītākajiem nebūt nesasniedz visus?

Šeit ir jārunā par veselu virkni lietu. Es jau minēju, ka mēs forumā runāsim par mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijām, droniem un vēl daudz ko, bet dienas beigās svarīgākais ir cilvēks, viņa izpratne un gatavība lietot visas šīs tehnoloģijas savā ikdienā. Protams, tas prasa katram indivīdam papildus mācīties, apgūt un lietot šos risinājumus. Arī sistēmu nodrošinātājiem tas palielina dažādus izaicinājumus. Piemēram, mēs visi zinām, kas notika aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Vienlaicīgi nekļūdās tikai tie, kas neko nedara.

Mēs arī "Techritory" forumā cenšamies caur dažādiem piemēriem, caur labās prakses paraugiem parādīt, kā tas strādā, kādu labumu tas varētu dot, jo cilvēki nešaubīgi tehnoloģijas lietot ir jāiedvesmo. Te gan arī ir jāuzsver, ka digitālo rīku lietošana bieži vien uzņēmumos, valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs ienes pilnīgi citu godīguma kultūru. Es negribu nevienu kaut kā aizskart, bet ir bijušas situācijas, ka šajos "papīra dokumentos" pēc tam kaut ko pamaina, pazūd vai parādās jaunas lapas. Digitālajā dokumentu apritē šādas izmaiņas ir izsekojamas.

Tiem, kas ļoti turas pretī digitālajiem rīkiem, pamatā ir redzami divi iemesli. Viens ir nevēlēšanās vai nespēja mācīties. Otrs ir vēlme atstāt kaut kādas "mazās durtiņas", pa kurām var ieslīdēt ar citiem risinājumiem. Nesen bija šis piemērs ar balsojumu Starptautiskajā paralimpiskajā komitejā, kura rezultātā 2026. gada Milānas-Kortīnas d'Ampeco ziemas paraolimpiskajās spēlēs varēs piedalīties Krievija un Baltkrievija, kas ir apkaunojums visai olimpiskajai kustībai. Dienu pirms šī balsojuma tika "nograuta" digitālā balsošanas sistēma, bija jāatgriežas pie "lapiņām", un, kā var spriest no mediju ziņām, ir notikusi masveidīga ietekmēšana no Krievijas un Baltkrievijas puses. Tas ir viens piemērs, kurš liecina, ka digitālā pasaule paģērē būt daudz godīgākiem tā iemesla dēļ, ka tur viss pēc tam ir atsekojams.

Ja turpinām par tiem "zvaigžņu putekļiem", tad, manuprāt, Latvija dara labāko, ko spēj, un gan IKT klasteris, gan augstskolas dara ļoti daudz, lai dotu digitālās prasmes un radītu izpratni ne tikai augsti tehnoloģiski attīstītos uzņēmumos, bet arī "puķu bodei pāri ielai" dotu iespējas un izpratni, kā izmantot digitālos rīkus, lai viņu bizness kļūtu racionālāks. Tas ir nebeidzams process, jo tehnoloģijas katru gadu aug un attīstās. Tas nozīmē, ka visiem, arī mazajiem uzņēmumiem, ir jāaug ne tikai savā biznesā, bet arī savās digitālajās prasmēs.

Mums nacionālā līmenī jāsaprot, ka pasaule pašlaik sadalās divās grupās. Vienā ir tie, kas lieto digitālos rīkus un ļoti attīstītus digitālos rīkus, otrā ir tie, kas ļoti gausi un negribīgi šo rīku lietošanā. Rezultāts būs tāds, ka tie, kas šos rīkus lietos, daudz ātrāk iekaros tirgu, daudz ātrāk attīstīs savus produktus, daudz ātrāk un labāk komunicēs ar saviem klientiem, un turklāt darīs to daudz lētāk, nekā izmantojot vecu vecās metodes. Tas ikvienam uzņēmumam - gan lielam, gan mazam - nākotnē met lielus izaicinājumus, cik ilgi tu spēsi izdzīvot, ja nesekosi līdzi digitālajam vilnim.

Tomēr vai Latvijā šajā ziņā nav gaidāmas lielas problēmas, jo, piemēram, Eiropas Komisijas pētījumi gadu no gada par Latviju rāda vienu un to pašu ainu - lielo uzņēmumu digitalizācijas līmenis ir labs, bet mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas līmenis ir zem vidējā rādītāja Eiropas Savienībā? Tas pat nav vidējā līmenī, tas ir zem tā.

Tā nenoliedzami ir problēma. Un tas tikai vēlreiz pierāda, ka tiem, kas ar šiem jautājumiem darbojas, vēl vairāk ir jāieguldās, lai sasniegtu mazos uzņēmumus un to digitālās prasmes tiktu celtas daudz efektīvāk. Tostarp ir jādomā, kā mazināt administratīvās barjeras, lai uzņēmumam vai cilvēkam pie digitālās izaugsmes sākuma nonākt būtu daudz vieglāk un vienkāršāk. Nav jau arī noslēpums, ka birokrātiskās procedūras, lai saņemtu atbalstu digitalizācijas projektiem, bieži vien aizņem ļoti daudz laika, un mazo uzņēmumu vadītājiem nav laika, nav naudas, nav pacietības ar to visu nodarboties un viņi iet veco ceļu. Bet tāpat ir skaidrs, ka vecais ceļš kaut kad var beigties, ja nebūs iespējas augt digitāli. Tā nešaubīgi ir problēma.

Bet es ceru, ka arī visi veiksmes stāsti, kas ir Latvijā, aizvien vairāk aizķeras cilvēku prātos un arī viņi aizvien vairāk aizdomājas, ka arī viņi varētu kaut ko līdzīgu.

Lietuvā ar koronavīrusu inficējies vēl viens cilvēks; Igaunijā 2 jauni Covid-19 gadījumi