Spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā, un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jau vēstīts, ka abi vīrieši apsūdzēti pēc Krimināllikuma 301.panta pirmās daļas. Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Prokuratūra Rimšēviču apsūdzējusi par to, ka viņš organizēja un vadīja liecinieka nelikumīgu iespaidošanu.

Savukārt Tabors apsūdzēts par to, ka viņš nelikumīgi iespaidojis liecinieku, solot tam atlīdzību. Tas esot darīts nolūkā panākt, lai liecinieks atsakās no iepriekš sniegtajām liecībām kādā jau tiesvedības stadijā esošajā kriminālprocesā un sniedz citas liecības, kas ir nepatiesas, bet labvēlīgas apsūdzētajam.

Apsūdzības skatījumā, tādējādi ir konstatēts, ka abas apsūdzētās personas ar savām darbībām apdraudēja jurisdikcijas intereses.

Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka krimināllietā iegūto ziņu un savākto pierādījumu kopums pilnībā apstiprina abu apsūdzēto personu vainu tām inkriminētā nozieguma izdarīšanā, kas dod pamatu valsts apsūdzības uzturēšanai tiesā.

Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Kā vēstīja TV3, prokuratūras apsūdzība ir izvirzīta saistībā ar to, ka Tabors ar Rimšēviča ziņu lieciniekam, kādreizējam "Trasta komercbankas" akcionāram Igoram Buimisteram, esot piedāvājis 20 000 eiro par liecības maiņu krimināllietā, kur Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļu - apmaksāta brauciena un naudas - pieņemšanu. Buimisters prasījis atlīdzību palielināt.

Tabors atlīdzības palielināšanu saskaņojis ar Rimšēviču. Vēlāk vienojušies par 30 000 eiro. Pusi - 15 000 eiro - avansā pēc tam, kad laboto Buimistera liecību nostiprinās pie notāres, otru pusi - kad liecinās iestādēs. Šo plānu puses nepaguva īstenot, jo Buimisteru 2021.gada 8.augustā nogādāja slimnīcā, un viņš vēlāk nomira, vēstīja "TV3 ziņas".

Lietā sākotnēji figurēja vēl trešā persona, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pret šo personu kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

LETA iepriekš vēstīja, ka Buimisters bija viens no Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem patlaban apgabaltiesā izskatāmajā lietā, kurā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.

Rimšēvičam pirmās instances tiesa piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Spriedums tika pārsūdzēts un tagad to skata Rīgas apgabaltiesā.

KNAB 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Vācijas ārlietu ministrs: "ASV letālais trieciens Irānas ģenerālim tika īstenots pēc Irānas provokācijām"