Tajā pašā laikā krievi dīžojās, ka NATO atbilde ir nekāda. Skandalozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā pat paziņoja šādi: Polija runā, ka krievi ar saviem droniem testējuši un pārbaudījuši NATO. Ja tas tā ir, tad alianse pārbaudi nav izturējusi.

Līdztekus droniem un Polijai krievi plašos sižetos izvērsa ASV politiskā konservatīvā aktīvista, mediju zvaigznes un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotā Čārlija Kērka nošaušanu. Propagandisti Čārliju Kērku padarīja gandrīz par varoni, kurš ir bijis viens no retajiem amerikāņiem, kurš uzdrošinājies runāt patiesību par karu Ukrainā un kuram pieticis drosmes atzīt, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir CIP marionete. Krievi ar gandarījumu paziņoja, ka ASV plosās "politterors", kas vērsts pret konservatīvajiem politiķiem.

Kremļa angažētie politpropagandisti arī nelaida garām iespēju vēstīt par nekārtībām un protestiem Francijā, jo tās prezidents Emanuels Makrons esot valsti ievedis ekonomiskajā bezdibenī. Kiseļovs apgalvoja, ka problēmas ir ne tikai Francijai, bet visai Eiropas Savienībai, kuras dalībvalstīm ekonomiskās lejupslīdes ziņā gaisma tuneļa galā neesot saskatāma.

Pilnīgi pretēji, protams, esot Krievijā, kuras ekonomikai klājoties labi, neraugoties uz to, ka gada otrā ceturkšņa IKP izaugsme ir prognozēta 0%, kas nozīmē, ka agresorvalstij par mata tiesu izdevies izvairīties no tā sauktās tehniskās recesijas, kad IKP izaugsme ir negatīva divus ceturkšņus pēc kārtas. Propagandists Vladimirs Solovjovs pat centās pārliecināt, ka par Krievijas ekonomikas labo stāvokli liecinot plašās ārvalstu investīcijas. Tā gan ir vēlmju domāšana, jo šā gada pirmajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas Krievijas ekonomikā bija zemākās pēdējo 15 gadu laikā.

Ukrainas provokācija

Krievi visu aizvadīto nedēļu rāvās ideoloģiskos vaiga sviedros, lai savu auditoriju pārliecinātu, ka Polijas gaisa telpā ielidojušie droni ir ukraiņu roku darbs. Kāpēc Ukrainai tas būtu vajadzīgs? Lai pēc tam pasludinātu Krieviju par vainīgo, tādējādi pūloties to sanaidot ar Trampa administrāciju. Tas esot arī ukraiņu mēģinājums ievilkt NATO karā ar Krieviju.

Militārais propagandists Igors Korotčenko paziņoja, ka dronu ielidošana Polijā ir Ukrainas provokācija jeb tā sauktā operācija zem sveša karoga. Korotčenko atsaucās uz līdzīgu gadījumu starp Poliju un Vāciju pirms Otrā pasaules kara sākuma, kad vācieši esot veikuši līdzīgu provokāciju pret Poliju, lai būtu iemesls tai pieteikt karu.

Korotčenko arī norādīja, ka Eiropas Savienības iniciētajai dronu koalīcijai trūkstot naudas un Eiropas nodokļu maksātājiem nepieciešams stimuls jostas savilkšanai. Dronu uzbrukums Polijai esot mākslīga šāda stimula radīšana.

"Kremlini" pauda, ka šādas ukraiņu provokācijas, aiz kuras, protams, stāv briti, blakusmērķis bijis ietekmēt Trampu un pārtraukt viņa neitralitāti, liekot nostāties pret Kremli.

Savukārt par Polijas premjeru Donaldu Tusku, kurš uzsvēra, ka dronu ielidošana Polijā ir apzināta Krievijas rīcība, lai testētu NATO, propagandisti gānījās, ka viņš ir Eiropas Trojas zirgs un starptautiskās finanšu oligarhijas ieliktenis, kura uzdevums ir aizvien vairāk Poliju ievilkt karā.

Krievi nemitīgi uzsvēra, ka Polija neesot sniegusi ne vismazākos pierādījumus, ka gaisa robežu pārkāpušie droni piederētu Krievijai. Turklāt krievu dronu maksimālā tāldarbība esot 700 kilometru, līdz ar to esot neiespējami, ka tie varētu ielidot dziļi Polijas iekšienē. Tāpēc Polija ar Tusku priekšgalā esot sacēlusi nepamatotu histēriju.

Tāpat izskanēja sazvērestības teorijas, ka tā noteikti neesot sagadīšanās, ja dienu pēc tam, kad Polija paziņoja, ka nesūtīs savus karavīrus uz Ukrainu, atlido droni.

Vienlaikus propagandistu sadomājumos kā vienmēr ir redzamas pretrunas. Krievi plaši atspoguļoja Baltkrievijas militāristu teikto, ka viņi savlaicīgi brīdinājuši Poliju un Lietuvu par noklīdušiem droniem. Tajā pašā laikā, ja baltkrievi brīdinājuši par noklīdušiem droniem, tad kā karšu namiņš sagāžas krievu versija par apzinātu triecienu no Ukrainas puses.

Tikmēr starptautiskās drošības analītiķi, kā arī virkne augstu Eiropas Savienības amatpersonu ne tikai nešaubās, ka Polijas gaisa telpu nelikumīgi šķērsojušie droni pieder Krievijai, bet arī uzskata, ka tā bija apzināta Kremļa rīcība. Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka, ņemot vērā dronu lielo skaitu, visticamāk, ka notikušais nav nejaušība vai kļūda, bet apzināta rīcība.

Domnīca "Atlantic Council" publicēja Skoukrofta Stratēģijas un drošības centra vecākā līdzstrādnieka un bijušā ASV aizsardzības ministra vietnieka Eiropas un NATO politikas jautājumos Iana Bžezinska pausto pārliecību, ka ielidojušie 19 droni - un varbūt arī vairāk - nav kļūda. Tā ir apzināta apšaude, kuras mērķis ir provocēt Poliju un pārbaudīt NATO alianses solidaritāti. Šis nav pirmais Krievijas dronu iebrukums NATO teritorijā un gaisa telpā. Tas ir atkārtots pārkāpums, vienā no tiem iepriekš tika nogalināti divi nevainīgi poļu lauksaimnieki. Taču šoreiz Putins izmantoja masveida uzbrukumus, kas pierāda, ka nav šaubu par to, ka Krievija apstrīd Rietumu demokrātiju kopienas gribu aizstāvēt savas intereses un pašiem sevi.

"Ja Rietumi spēcīgi neatbildēs uz šo uzbrukumu, Putins būs panācis stratēģisku dubulttriecienu. Viņa mērķis ir radīt uzticības krīzi, kas varētu sagraut NATO vienotību un tās atturēšanas pozīcijas ticamību. Ja tas izdosies, viņš būs dziļi vājinājis Ukrainas drošību," uzskata Bžezinskis.

Starptautiskās domnīcas ASV Kara Pētījumu institūts (ISW) eksperti arī ir pārliecināti, ka lielais Krievijas dronu skaits, kas pārkāpa Polijas gaisa telpu, liek domāt, ka šī, visticamāk, bija tīša Krievijas rīcība. Maz ticams, ka tik daudz dronu varēja nejauši iekļūt Polijas gaisa telpā vai tehniskas vai operatora kļūdas rezultātā.

ISW ieskatā Krievija ir iesaistīta daudzpusīgās darbībās, lai sagatavotos potenciālam Krievijas un NATO karam nākotnē, tostarp sagatavojot savu sabiedrību, militarizējot jaunatni, veidojot militāro infrastruktūru uz rietumu robežas un izplatot naratīvus, ko Krievija varētu mēģināt izmantot, lai attaisnotu turpmāku agresiju pret NATO. Centieni pārbaudīt NATO tehniskās spējas un politisko apņēmību, visticamāk, ir daļa no šīs daudzpusīgās kampaņas, un Krievija, šķiet, kļūst arvien drosmīgāka attiecībā uz to, kāda veida eskalāciju tā ir gatava izmēģināt.

Savukārt bijušais Polijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Pjotrs Kravčiks laikrakstam "The New York Times" atzina, ka notikušais bija apzināta Krievijas rīcība, lai saasinātu spriedzi un palielinātu spiedienu uz Vašingtonu.

"Šo provokāciju galvenais mērķis ir Amerikas Savienotās Valstis. Maskava cenšas izdarīt spiedienu uz Vašingtonu, pārbaudot NATO, zinot, ka ASV galu galā būs jāpieņem galvenie lēmumi par Eiropas drošību," domā Kravčiks.

Baltkrievija - vismiermīlīgākā un atvērtākā valsts Eiropā

Kamēr Eiropa nodarbojas ar izolacionismu un vienpusēji slēdz robežas, tikmēr baltkrievi ir atvērti un viesmīlīgi visai pasaulei. Šādus melīgus apgalvojumus izteica baltkrievu propagandisti valsts televīzijās, uzsverot, cik daudz eiropiešu kā tūristi apmeklē šo valsti.

Viņi vien aizmirsa piebilst, ka liels daudzums lētticīgo eiropiešu pēc tam nonāk Baltkrievijas cietumos ar fiktīvām apsūdzībām spiegošanā.

Jāatgādina, ka arī Latvijas Ārlietu ministrija stingri aicina neceļot uz šo valsti. Ministrija vērš uzmanību, ka Latvijas un citu NATO valstu izlūkdienesti ir publiski brīdinājuši par Baltkrievijas specdienestu izvērstajām izlūkošanas un kaimiņvalstu pilsoņu vervēšanas aktivitātēm, radot risku, ka šādas aktivitātes tiks vērstas arī pret Latvijas valstspiederīgajiem. Šādi ceļotāji var tikt pakļauti Baltkrievijas specdienestu provokācijām un nepatiesi apsūdzēti Baltkrievijas likumu pārkāpumos un tā rezultātā arestēti. Tiesiskuma trūkuma dēļ Baltkrievijā Latvijas iespējas sniegt šādām personām palīdzību būs ļoti ierobežotas.

Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs Maksims Riženkovs par "prettautisku" nodēvēja Polijas lēmumu Baltkrievijas un Krievijas militāro mācību "Zapad" laikā slēgt robežu ar Baltkrieviju.

Riženkovs kārtējo reizi klāstīja baltkrievu propagandistu iemīļoto mantru, cik mācības "Zapad" ir draudzīgas un miermīlīgas un cik tālu no robežām tās notiek. Poļi ar robežas slēgšanu demonstrējot savu izolacionismu iepretī baltkrievu atvērtībai.

Savukārt par dronu incidentu baltkrievi pauda, ka Polijas vadība, ar to domājot primāri Tusku, sacēlusi nepamatotu histēriju, lai novērstu poļu uzmanību no iekšpolitiskām problēmām un nodokļu maksātāji nesāktu uzdot neērtus jautājumus par militārajiem tēriņiem. Secinājums: Polija gatavojas karam ar Baltkrieviju.

Uz šā fona par nedraudzīgajām kaimiņvalstīm zīmīgi izskanēja baltkrievu angažēto politologu klāstītais, cik bīstama esot vēlme atšķelt Baltkrieviju no Krievijas, jo tad tā paliekot viena pati pret nedraudzīgām valstīm, kas tā vien tīko to iekarot.

Mamikins melo atkal

Līdz ar jauno rudens sezonu ideologu ierindā atkal stājies bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš faktiski to vien dara, kā izplata melus par Latviju.

Šoreiz Mamikins meloja, ka Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā Valsts policija esot likusi serbu līdzjutējiem novilkt kreklus, jo to krāsas pārāk atgādinājušas Krievijas karoga krāsas.

Līdztekus Mamikins sūrojās, kāda muļķe ir Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa un kādas šausmas esot 81 slima vientuļa vecīša deportācija no Latvijas, jo šie vecie cilvēki nevar nokārtot latviešu valodas eksāmenu.

Bijušā eiroparlamentārieša ieskatā Latvija arī grib iznīcināt pareizticīgo baznīcu, jo gejs Rinkēvičs vizītē uz Latviju ielūdzis Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I, kas ir ass Krievijas ienaidnieks. Jāatgādina, ka Krievijas Pareizticīgo baznīca sarāva saites ar Konstantinopoles patriarhātu, jo tas atzina no Maskavas neatkarīgu Ukrainas Pareizticīgo baznīcu. Acīmredzami "kristietis" Mamikins baidās, ka tas varētu notikt arī ar Latvijas pareizticīgo baznīcu, Solovjovs, kā pašam šķita, gaumīgi pajokoja, cik tas esot zīmīgi, ka Bartolomejs dodas vizītē pēc geja (krieviski lietots nepieklājīgs apzīmējums) ielūguma.

"Uber" publicē pārsteidzošus datus - 2017. un 2018. gadā ziņots par 6000 seksuāliem uzbrukumiem