Šobrīd 62 gadus vecā Orbāna vadītā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" aptaujās par deviņiem procentpunktiem atpaliek no opozīcijā esošās konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza"), ko vada 44 gadus vecais Pēters Maģars.

Pēc panākumiem, ko partija ar savu pretkorupcijas un uzņēmējdarbības veicināšanas programmu 2024. gadā guva Eiropas Parlamenta (EP) un municipālajās vēlēšanās, tās popularitāte turpinājusi augt. To veicinājusi stagnējošā ekonomika un apnikums, ko "Fidesz" raisa vēlētājos, īpaši lielajās pilsētās. Tāpēc Orbāns vairs nevar cerēt uz vieglu uzvaru, kādu ilgus gadus viņš spēja gūt pār sašķelto kreiso un liberālo opozīciju.

Eiropas cerības uz varas maiņu Budapeštā

Tajā pašā laikā Ungārijas pretestība Briseles uzspiestajai imigrācijas politikai un tā dēvētajai progresīvajai sociālajai dienaskārtībai, kā arī Budapeštas arvien prokrieviskā nostāja un atteikšanās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Maskavas agresiju saasinājusi Orbāna attiecības ar daudziem Eiropas Savienības (ES) līderiem.

Turpretī Maģars sola atkal tuvināties Rietumiem un pauž gatavību sadarboties ar Briseli, lai panāktu Ungārijai paredzēto kohēzijas fondu līdzekļu piešķiršanu, kas iesaldēti bažās par likuma varas apdraudējumu, ko radījusi Orbāna valdība.

Lai gan Maģars grasās saglabāt līdzšinējo Ungārijas politiku, atsakoties piešķirt Kijivai militāro palīdzību, kā arī sarīkot referendumu par atbalstu Ukrainas uzņemšanai ES, kopumā viņš stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. 2024. gadā, viesojoties Kijivā, "Tisza" līderis apmeklēja arī Kritušo piemiņas sienu, kas veltīta kaujās pret krievu iebrucējiem kritušajiem karavīriem. Šāds žests no pašreizējā premjera puses būtu neiedomājams.

Pirmais, uz ko varētu cerēt Ukraina "Fidesz" sakāves gadījumā, ir Ungārijas veto atcelšana uz 90 miljardus eiro lielā ES aizdevuma piešķiršanu, kas paredzēts Kijivas budžeta vajadzību apmierināšanai uz nākamajiem diviem gadiem.

Lai gan Orbāns pēc ierastās tielēšanās ES decembra samitā sākotnēji piekrita aizdevumam Ukrainai, viņš savu nostāju februārī mainīja, atsaucoties uz Kijivas vilcināšanos atjaunot krievu sašauto cauruļvadu "Družba", pa kuru Ungārija, kā arī Slovākija joprojām saņem Krievijas naftu. Līdz šim ES tā arī nav izdevies panākt Budapeštas veto atsaukšanu.

Tāpat kā pagājušā gada municipālo vēlēšanu laikā, Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu "Fidesz" padarījusi par savas kampaņas svarīgāko elementu, sevi cenšoties pasniegt kā miera garantu, bet opozīciju attēlojot kā kara kurinātājus. Uz viena no valdošās partijas priekšvēlēšanu plakātiem līdzās Maģaram attēlota Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ko komentē paraksts "Riska faktors". Blakus uz Ungārijas karoga fona lasāms ""Fidesz" droša izvēle". Savukārt cits plakāts aicina: "Neļauj Zelenskim smieties pēdējam!" Šajā plakātā ar Ukrainas prezidentu "Fidesz" vienkārši aizvietojis iepriekšējo Ungārijas "galveno ienaidnieku" finansistu Džordžu Sorosu.

Lai gan tā ir brutāla un primitīva propaganda, iepriekš tā bijusi iedarbīga. "Fidesz" ir uzvarējusi pēdējās četrās parlamenta vēlēšanās, turklāt vienmēr nodrošinot sev divu trešdaļu vairākumu, kas devusi Orbānam iespēju grozīt konstitūciju, ierobežojot tiesu un sabiedrisko mediju neatkarību, kā arī 2021. gadā pieņemt pretrunīgi vērtēto likumu par tā dēvētās LGBTQ+ kopienas propagandas ierobežošanu.

Lai gan tiek gaidīts, ka attiecībās ar ES un NATO Maģars būs konstruktīvāks nekā Orbāns, viņš negrasās atkāpties no līdzšinējās Budapeštas nostājas tādos svarīgos jautājumos kā, piemēram, ES Migrācijas pakts, atzīst eksperti.

Tajā pašā laikā Maģars pauž apņēmību stingri vērsties pret korupciju un sola Ungārijas pievienošanos ES Prokuratūrai (EPPO), no kā Orbāns atteicies. Uz aģentūras "Reuters" jautājumu par viņa attieksmi pret Krieviju, "Tisza" līderis atbildējis, ka tā būšot "pragmātiska". Tajā pašā laikā viņš sola stiprināt sabiedrisko mediju neatkarību un palielināt publisko iepirkumu caurskatāmību. Iecerēts arī ierobežot atrašanos premjera amatā ar diviem pilnvaru termiņiem. Nonākot pie varas, "Tisza" mazināšot valsts iejaukšanos ekonomikā, kā arī uzlabošot veselības aprūpi un izglītību.

Maskavas iejaukšanās

Tikmēr Krievija ir ieinteresēta, lai Orbāns uzvarētu arī piekto reizi, jo viņa sakāve atņemtu Maskavai svarīgāko politisko un ekonomisko sabiedroto ES iekšienē.

Sestdien laikraksts "The Washington Post" pavēstīja, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), lai panāktu krasu pavērsienu Ungārijas priekšvēlēšanu kampaņā un palielinātu atbalstu "Fidesz", piedāvājis organizēt šķietamu atentātu pret Orbānu. Šīs ziņas balstījās uz iekšēju SVR ziņojumu, kas nonācis kāda Eiropas izlūkdienesta rīcībā.

Dienu vēlāk tas pats laikraksts, atsaucoties uz kādu Eiropas drošības amatpersonu, ziņoja, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto ilgstoši informējis savu Krievijas vizavī Sergeju Lavrovu par notiekošo ES ārlietu padomes sanāksmē, starpbrīžos sazinoties ar to telefoniski.

Lai gan Sijārto šo publikāciju nosaucis par viltus ziņām, EK pirmdien paudusi bažas par iespējamo informācijas noplūdi un pieprasījusi Ungārijas valdībai paskaidrojumus. Savukārt Orbāns devis rīkojumu izmeklēt ārlietu ministra telefonsarunu noklausīšanos. Tikmēr virkne avotu Eiropas diplomātu aprindās, komentējot ziņas par Sijārto īpašajām attiecībām ar Lavrovu, atzinuši, ka jau sen ierobežojot informācijas apmaiņu ar Budapeštu un izvairoties no nopietnu jautājumu apspriešanas tās pārstāvju klātbūtnē. Otrdien Sijārto jau nācās atzīt, ka viņš esot ar Lavrovu sazinājies gan pirms, gan pēc ES ministru sanāksmes. Viņš gan to nosauca par parastu diplomātiju, norādot, ka runājis arī ar ASV, Turcijas, Izraēlas, Serbijas un citu valstu kolēģiem, un noliedzot, ka būtu dalījies ar konfidenciālu informāciju.

Vēl iepriekš pētnieciskais žurnālists Sabolčs Pānji publicēja Sijārto un Lavrova 2020. gada sarunas transkriptu, kurā Ungārijas ārlietu ministrs pazemīgi lūdz Maskavu palīdzēt kreisajam populistam Robertam Fico tā kampaņā pirms Slovākijas parlamenta vēlēšanām.

Martā neatkarīgais ungāru izdevums "VSquare" ziņoja, ka Ungārijā jau darbojoties trīs krievu aģenti, kuru uzdevums ir manipulēt ar sociālās saziņas vietņu saturu pirms aprīlī paredzētajām vēlēšanām. "VSquare" atsaucās uz intervijām ar trīs vārdā neminētu Eiropas izlūkdienestu pārstāvjiem.

Arī britu laikraksts "Financial Times" marta sākumā ziņoja, ka Kremlis ir apstiprinājis ar Krievijas varasiestādēm saistītā uzņēmuma "Social Design Agency" (SDA - "Sociālā projektēšanas aģentūra") izstrādāto mediju kampaņu, kuras mērķis ir vairot Orbāna izredzes vēlēšanās un diskreditēt viņa sāncensi Maģaru. Šo operāciju pārrauga diktatora Vladimira Putina administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Kirijenko. Savukārt tās izpildei nepieciešamo tehnisko komandu komplektējis administrācijas iekšpolitikas departamenta vadītājs Andrejs Jarins, bet Stratēģiskās partnerības un sadarbības direktorāta vadītājam Vadimam Titovam uzdots bloķēt jebkādu iespējamu racionālu dialogu starp Kijivu un Budapeštu. Orbānam tiešu atbalstu snieguši arī Krievijas izlūkdienesta virsnieki Vadims Jurčenko un Deniss Davidovs.

Vēl 2024. gadā izveidoti gandrīz 1200 viltus konti sociālās saziņas vietnēs, izmantojot mākslīgā intelekta radītas profila fotogrāfijas. To uzdevums ir mākslīgi pastiprināt atbalstu Orbānam. Šīs stratēģijas centrā ir Ukrainas kā naidīgas valsts tēla veidošana un "ārēju draudu" atmosfēras uzkurināšana, kas ne tikai vairotu atbalstu Orbānam, bet nepieciešamības gadījumā dotu viņam iespēju atlikt vai atcelt 12. aprīlī paredzētās vēlēšanas, jo aptaujas jau kopš pagājušā gada sākuma sola viņam maz izredžu uz uzvaru.

Orbāna atbalsta bāze Eiropā

Orbānam tomēr ir arī sabiedrotie starp daudziem Eiropas nacionālistu līderiem, no kuriem vairāki pirmdien ieradās Budapeštā uz 2024. gadā izveidotās EP frakcijas "Eiropas patrioti" sanāksmi. Viņu vidū bija Francijas Nacionālās apvienības (RN) bijusī līdere Marina Lepēna, Itālijas Ziemeļu līgas vadītājs Mateo Salvīni un Nīderlandes Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss, kas pauda atbalstu Ungārijas premjeram pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Lai gan pirmdien Budapeštā, lai tiktos ar Ungārijas premjeru, ieradās arī Polijas prezidents Karols Navrockis, kas pārstāv šobrīd opozīcijā esošo nacionālkonservatīvo nometni, viņš atturējās no publiska atbalsta paušanas Orbānam. Navrockis izteicās, ka poļi mīl Ungāriju, taču neieredz Putinu, nepārprotami paužot neapmierinātību ar Budapeštas pašreizējo ārpolitikas kursu.

Tajā pašā laikā atbalstu Orbānam sestdien pauda ASV prezidents Donalds Tramps, kas ar videosakaru starpniecību uzrunāja Konservatīvās politiskās rīcības konferenci (CPAC), kas Budapeštā bija pulcējusi konservatīvos politiķus un ideologus gan no Eiropas, gan Ziemeļamerikas.

Tas gan varētu iedvesmot lojālo "Fidesz" atbalsta bāzi, taču varētu būt mazāk iedarbīgi mērenāk noskaņoto vēlētāju vidū. "Šāda veida pasākumi ir komunikācijas uzbrukums, kas pieskaņots pirmsvēlēšanu periodam," vācu sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" (DW) norāda Budapeštas institūta "Political Capital" pētnieks Bulčū Huņadi. "To mērķis ir demonstrēt, cik daudz Viktoram Orbānam ir starptautisku sabiedroto, un pasniegt viņu kā ievērojamu spēlētāju globālajā politikā. Taču, ja pavērojat uzmanīgāk, tas uzrunā vienīgi auditoriju, kas jau simpatizē Orbānam."

Vai "Tisza" uzvara atņems varu Orbānam?

Neatkarīgie sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumi, piemēram, "21 Kutatóközpont" lēš, ka "Tisza" varētu izcīnīt 115 no 199 parlamenta deputātu vietām, nodrošinot sev absolūto vairākumu.

Taču eksperti norāda, ka Orbāna izveidotās "neliberālās demokrātijas" iekārtas demontāžai, grozot konstitūciju, konstitucionālos likumus un nomainot cilvēkus svarīgākajos administratīvajos amatos, "Tisza" parlamentā būtu nepieciešams kvalificētais vairākums, tas ir, vismaz divas trešdaļas balsu.

Ja vēlēšanās uzvarētu "Tisza", Maskava būtu ieinteresēta novilcināt varas nodošanas procesu, uzskata Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra (CEID) pētnieks un eksperts ģeopolitikas jautājumos Botonds Feledi. Tādējādi pagaidu valdība, ko joprojām vadītu "Fidesz", varētu turpināt savu interešu aizstāvību.

"Ja "Tisza" uzvar, tas nenozīmē tūlītējas pārmaiņas. Tam nepieciešama jaunā parlamenta sanākšana, bet republikas prezidents, kas ir lojāls "Fidesz", var novilcināt mandāta piešķiršanu Maģara partijai veidot valdību. Tālāki nopietni sabotāžas akti var dot iespēju pagaidu valdībai izsludināt ārkārtējo stāvokli, kas tai joprojām ļaus ieviest jaunus likumus, ierobežojot nākamās valdības manevra telpu," sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" norāda Feledi.

Tajā pašā laikā žurnālists Pēters Erdēji uzskata, ka gadījumā, ja "Tisza" uzvarēs, noteikti būs runas par globālās kliķes sazvērestību, kas ietekmējusi vēlēšanu iznākumu, tomēr "Fidesz", viņaprāt, nodos varas grožus uzvarētājiem.

Lai gan priekšvēlēšanu prognozes atšķiras, ietekmīgais britu nedēļraksts "The Economist" lēš, ka parlamentārā vairākuma nodrošināšanai "Tisza" jāapsteidz "Fidesz" vismaz par trim līdz sešiem procentpunktiem.

Lai gan valdībai labvēlīgi noskaņotie un valdības finansētie aptauju veicēji joprojām apgalvo, ka "Fidesz" ir pārliecinošā vadībā, saskaņā ar neatkarīgajām aptaujām opozīcija valdošo partiju apsteidz vismaz par desmit procentpunktiem. Pēdējās aptaujas liecina, ka "Tisza" pārsvars pār "Fidesz" turpina pat pieaugt, un saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Median" aptauju, kuras rezultātus trešdien publicējis tīmekļa ziņu vietne "hvg.hu", starp izlēmušajiem vēlētājiem tas sasniedzis 23 procentpunktus. Savukārt starp visiem vēlētājiem "Tisza" atbalsta 46%, kamēr "Fidesz" - 30%.

Eksperti norāda, ka šogad sagaidāma ļoti liela vēlētāju aktivitāte. 89% no aptaujātajiem atbildējuši, ka piedalīsies vēlēšanās, kamēr pagājušajās parlamenta vēlēšanās 2022. gadā pie balsošanas urnām devās 70% balsstiesīgo.

Tomēr sagaidāma sīva cīņa, ko var izšķirt balsošana vienmandāta apgabalos, un vairums ekspertu neizslēdz iespēju, ka uzvarēs "Fidesz". "Political Capital" vēlēšanu eksperts Roberts Lāslo norāda, ka iespējama pat "Fidesz" uzvara, par spīti tam, ka kopumā "Tisza" saņem vairāk balsu, jo vēlēšanu apgabalu izmēri atšķiras.

Feledi uzskata, ka "Fidesz" uzvaras gadījumā Budapeštā gaidāmi plaši protesti, kuru dalībnieki apsūdzēs varasiestādes vēlēšanu rezultātu viltošanā. Viņš norāda, ka šī scenārija gadījumā gaidāma ātrāka jaunās valdības izveide, nekā ierasts, un ka tās veidošanas gaitā tiks nomainīts pašreizējais iekšlietu ministrs Šāndors Pintērs, kas līdz šim esot bremzējis policijas spēka pielietošanu pret demonstrantiem. Tam savukārt, viņaprāt, sekos policijas vardarbības eskalācija ielās.

Kā uzskata Vīnes Donavas reģiona un Viduseiropas institūts (IDM), vienīgo reālo draudu "Fidesz" varai rada iespēja, ka "Tisza" izcīna divu trešdaļu vairākumu. "Visu citu scenāriju gadījumā "Fidesz" varas pozīcijas visumā paliek neskartas," norāda IDM pētījuma autori.

"Ja partijas "Tisza" uzvara būs nepārprotama, sagaidāms, ka lielāks skaits oligarhu un valdības vidēja līmeņa amatpersonu pāries pretējā pusē un piesliesies "Tisza", kas ir pretrunā ar pašreizējiem "Fidesz" pieņēmumiem. Ļaudis vienkārši pieslejas uzvarētājam," norāda Feledi.

Tas dos "Tisza" arī iespēju grozīt 2011. gada konstitūciju un atcelt svarīgākajos amatos esošos Orbāna cilvēkus. Maģars sola, ka šādā gadījumā viņš atjaunos plurālistisko demokrātiju un veselīgu politisko konkurenci.

Avoti: RTÉ, "EUobserver", "Robert Lansing Institute", "Euronews", "Reuters", DW, TVP.

Lielbritānija pēc breksita atļaus ārvalstu studentiem palikt 2 gadus pēc absolvēšanas