ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo sacījis, ka Maduro bijis gatavs atstāt Venecuēlu un doties uz Kubu, taču atteicies no šī nodoma pēc Krievijas norādījumiem.

Gvaido nāca klajā ar tviterī ievietotu videoierakstu, kurā viņš redzams kopā ar vairākām militārpersonām un iepriekš aizturēto opozīcijas politiķi Leopoldo Lopesu.

Lopess pavēstīja, ka viņu atbrīvojuši "karavīri", kas atbalsta opozīciju.

Vēlāk Čīle paziņoja, ka sniegusi Lopesam un viņa ģimenei patvērumu savā vēstniecībā Karakasā.

"Venecuēlas tauta ir ievadījusi uzurpācijas izbeigšanas pēdējo fāzi," tvitera ierakstā paziņoja Gvaido.

"Šobrīd es tiekos ar Bruņoto spēku svarīgākajām militārajām vienībām, ievadot operācijas "Brīvība" pēdējo fāzi," viņš piebilda.

Aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino-Lopess pavēstīja, ka novērsts "niecīga mēroga" apvērsuma mēģinājums.

Viņš tā dēvēto apvērsuma mēģinājumu Gvaido labā raksturoja kā "mazu un nenozīmīgu".

Armija uz to reaģējusi nekavējoties, norādīja ministrs. Pēc viņa teiktā, 80% karavīru, kas tajā piedalījušies, tikuši "apkrāpti" un pēc savu komandieru pavēlēm atkāpušies.

Ministrs iepriekš paziņoja, ka situācija valsts armijas kazarmās un bāzēs ir normāla.

Savukārt Pompeo telekanālam CNN sacīja, ka "ir pagājis ilgs laiks, kopš kāds ir redzējis Maduro. Viņu gaidīja lidmašīna, viņš šorīt bija gatavs doties prom, tā mēs to saprotam. Taču Krievija norādīja, ka viņam jāpaliek".

"Viņa galamērķis bija Havana," piebilda ASV valsts sekretārs.

Pompeo arī teica, ka pēdējās nedēļās augsta ranga Venecuēlas amatpersonas neoficiāli apliecinājušas, ka sacelšanās gadījumā tās ir gatavas pāriet Gvaido pusē.

ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons žurnālistiem Baltajā namā teica, ka šīs amatpersonas ir aizsardzības ministrs Padrino-Lopess, prezidenta gvardes komandieris Ivans Ernandess-Dala un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Maikels Moreno.

Boltons sacīja, ka viņi savu viedokli mainījuši Maduro sabiedrotās Kubas ietekmē. Pēc Boltona teiktā, Venecuēlā atrodas 25 000 Kubas karavīru. Kuba to noliegusi.

Tikmēr Tramps tviterī draudēja, ka ASV pastiprinās sankcijas pret Kubu, ja tā nepārtrauks militāro atbalstu Maduro režīmam.

Otrdienas vakarā Maduro televīzijā teica uzrunu tautai, kurā paziņoja, ka bruņotie spēki savās rindās uzvarējuši "nelielu grupu pučistu", kas atbalstījuši Gvaido.

Maduro solīja, ka sacelšanās dalībnieki tiks krimināli sodīti.

Vēl Maduro noliedza Pompeo teikto, ka bijusi sagatavota lidmašīna, kas viņu aizvestu uz Kubu, taču šis plāns nav īstenots pēc Krievijas iejaukšanās.

"Maiks Pompeo teica, ka (..) Maduro bija lidmašīna, kas viņu aizvestu uz Kubu, bet Krievija atturēja viņu no valsts atstāšanas. Pompeo kungs, tas patiešām ir joks," sacīja Maduro.

Aģentūras "Reuters" žurnālists novēroja, kā drošības spēki raida asaru gāzi uz Gvaido un aptuveni 70 militārās formās tērptu bruņotu vīriešu grupu netālu no Lakarlotas aviobāzes Karakasā.

Valsts televīzijas demonstrētajās ainās bija redzami karavīri un Gvaido atbalstītāji, kas nesteidzoties pastaigājas pa lielākoties tukšu armijas bāzi.

Pie Lakarlotas bāzes sapulcējies liels skaits Karakasas iedzīvotāju, lai izteiktu atbalstu Gvaido. Pūlim pievienojušies arī karavīri ar ziliem roku apsējiem. Kā Kolumbijas ziņu kanālam "NTN24" pavēstīja viens no karavīriem, apsēji simbolizē "jaunu sākumu".

Armijas komandieris Lakarlotas bāzē raidorganizācijai "Telesur" paziņoja, ka ziņas par bāzes pāriešu "dezertieru" rokās ir nepatiesas. Maduro lojālie spēki kontrolē bāzi, norādīja komandieris.

Tikmēr Maduro paziņojis par armijas vadītāju "totālu lojalitāti" viņam. 25 Venecuēlas militārpersonas lūgušas patvērumu Brazīlijas vēstniecībā Karakasā, vēstīja Brazīlijas mediji.

Sadursmēs starp Gvaido atbalstītājiem un drošības spēkiem Karakasā ievainoti 69 cilvēki, tostarp diviem ir šautas brūces, paziņojušas Venecuēlas medicīnas iestādes. Gvaido piekritēju demonstrācijas notiek arī citās Venecuēlas pilsētās.

ASV Baltais nams aicinājis Venecuēlas bruņotos spēkus būt kopā ar valsts "likumīgajām institūcijām". Savienotās Valstis atzīst Gvaido par likumīgo Venecuēlas pagaidu vadītāju.

Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Federika Mogerīni mudinājusi Venecuēlas krīzē ievērot maksimālu savaldību.

"Mēs atkārtoti norādām, ka daudzās krīzes, ar kurām saskaras šī valsts, var risināt tikai politiskā, mierīgā un demokrātiskā ceļā," paziņojumā uzsvērusi Mogerīni. Viņa piebildusi, ka ES "ir kopā ar ar Venecuēlas tautu un tās leģitīmajiem demokrātiskajiem centieniem".

"Mēs arī turpmāk netaupīsim pūles, lai panāktu demokrātijas un likuma varas atjaunošanu brīvu un godīgu vēlēšanu ceļā atbilstoši Venecuēlas konstitūcijai," norādījusi Mogerīni.

Gvaido par leģitīmu Venecuēlas valsts vadītāju atzinušas vairāki desmiti valstu. To vidū ir daļa ES valstu, arī Latvija, kā arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.

Trešdien Venecuēlā plānoti protesti, kas, pēc Gvaido teiktā, būs lielākie valsts vēsturē un tie ir daļa no "pēdējās fāzes", lai viņš varētu stāties prezidenta amatā un izsludināt jaunas vēlēšanas.

Otrdienas vakarā Gvaido sociālajos tīklos izplatītā videoierakstā atkārtoti aicināja līdzpilsoņus iziet ielās.

"1.maijā mēs turpināsim visā Venecuēlā, mēs būsim ielās!" teica Gvaido. Viņš arī mudināja bruņotos spēkus "turpināt soļot operācijā "Brīvība"".

Venecuēlā turpinās protestētāju un drošības spēku sadursmes: gājusi bojā sieviete un ievainoti 46 cilvēki