JV frakcija pirmdien tikās ar Valsts prezidentu Egaru Rinkēviču, un jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par dalību karteļos bijis viens no daudziem, ko puses pārrunājušas.

"Mēs vēsturiski jau esam iesnieguši līdzīgus priekšlikumus [par karteļu kriminalizēšanu], kas tolaik diemžēl neguva atbalstu, bet arī šobrīd esam gatavi sniegt atkārtoti, un, cerams, ka Saeimas vairākums to varētu atbalstīt," sacīja Jurēvics.

Deputāts sarunu ar valsts prezidentu kopumā vērtēja kā plašu, konstruktīvu un vērtīgu, kurā puses uzklausījušas viens otra redzējumu.

Jurēvics klāstīja, ka sarunā JV frakcija un prezidents atskatījās uz iepriekšējo gadu un pozitīvi vērtēja valsts budžeta pieņemšanu, īpaši sadaļu, kas attiecas uz drošības stiprināšanu, atbalstu ģimenēm, kā arī izglītības reformas "Programmas skolā" īstenošanu.

Līdztekus JV frakcija izteikusi prezidentam patiecību par iesaisti jautājumā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, mēģinot abas puses vest pie kompromisa, rosinot jautājumu izskatīšanai nodot nākamajai Saeimai.

Tāpat JV frakcija prezidentu informējusi, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notikšot aktīvs darbs pie Iepirkuma likuma grozījumiem, kas būtiski mazināšot birokrātiskos šķēršļus, kā arī veicināšot ekonomisko aktivitāti.

Līdztekus puses pārrunājušas, ka nepieciešams atbalstīt Ukrainu karā pret Krievijas agresiju, kā arī par nepieciešamību nodrošināt taisnīgu mieru, kur parlamentam arī būšot sava loma, teica deputāts.

Jurēvics arī atzīmēja, ka JV frakcijas viena no prioritātēm šajā gadā būšot "darīt visu, lai Saeimas sasaukums "neaizietu populisma gultnē"", netiktu atbalstītas kādas "bīstamas iniciatīvas", parlaments veltītu laiku, lai izdarītu "atlikušos mājasdarbus".

Viņš pauda, ka trīs prioritātes, ko JV frakcija saredz, esot nacionālās drošības stprināšana, tautsaimniecības izaugsme, kā arī stingrāka imigrācijas politika. JV frakcija prezidentam paudusi, ka jābūt saprātīgai, gudrai, bet stingrai imigrācijas politikai, un būšot jāveic likumdošanas izmaiņas, lai padarītu Latvijas imigrācijas politiku no vienas puses stingrāku, bet no otras puses, lai "neaizslēgtu pavisam ciet durvis cilvēkiem, kas Latvijai ir talantīgi, lojāli".

Kā ziņots, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," paudusi premjere.

Siliņa atgādināja, ka "Jaunā vienotība" iepriekš tika virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

"Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pirmdien paziņojumā medijiem paudis, ka "Progresīvie" atbalsta kriminālatbildības noteikšanu personām, kas iesaistītas karteļos, un aicina arī citas Saeimas frakcijas atbalstīt atbildības pastiprināšanu, lai vairotu iespējas apkarot karteļus Latvijas ekonomikā.

Jau ziņots, ka AT ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.

AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. At vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot "plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama". Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.

AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.

LETA jau vēstīja, ka KP 2021. gadā ar KNAB savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re&Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests. Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.

Apvienotā lieta tika ierosināta pēc "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčers" un tā mātesuzņēmuma AS "UGN", "LNK Industries" un tā mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re&Re", kā arī "Merks" un tā mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" iesniegumiem.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.

Sieviete joprojām neziņā par 6 ugunsgrēkā pazudušajiem ģimenes locekļiem