2002. gadā, pēc BBC aptaujas datiem, princese Diāna ieņēma trešo vietu izcilāko britu reitingā vēsturē, bet viņa nebija ne funkcionējoša valsts valdniece, ne grandioza politiķe, ne talantīga mūziķe. Toties viņas skaistums, šarms un dumpīgais gars iekaroja visu pasauli. Lēdija Dī redzēja kā prinču Viljama un Harija gādīgo mammu, filantropu, kura nebaidījās publiski apskaut ar AIDS slimu bērnu laikā, kad daudzi vēl uzskatīja, ka HIV pielīp ar pilieniem pa gaisu.

Diānā Spensere bija stila ikona un traģisma varone: viņu atklāti dēvēja par apstākļu upuri. Karaliskā ģimene visādi aizskārusi cildeno sievieti, kas bija patiesi lojāla vīram - Čārlzam, kurš viņu nekad nav mīlējis, būdams pieķēries Kamillai Pārkerei.

Tikai cilvēks ar savām vājībām

Taču pastāv arī cits uzskats, ka lēdija Dī bijusi prasmīga manipulatore, lai arī pieļāvusi nopietnas stratēģiskas kļūmes ceļā uz tautas titulu "cilvēku siržu karaliene". Kļūdas, iespējams, tika pieļautas pārliekas emocionalitātes un nenoturīgas psihes dēļ... kur tad ir patiesība? 1. jūlijā apritēja 64 gadi kopš Diānas Spenseres dzimšanas, un ir īstais brīdis uz viņu paskatīties nevis kā uz tikumības etalonu, bet kā uz cilvēku ar savām vājībām, kļūdām un reputācijas traipiem.

Mēs esam dzirdējuši par Diānu kā sapņainas dabas meiteni, kuras aizrāvās ar mīlas dēkām un sapņoja kļūt par princesi. Būtībā tās ir jebkuras mazas meitenītes fantāzijas, bet vai daudz jaunu lēdiju ir parādījušās īstajā vietā un pareizajā stundā, lai savaldzinātu princi?

Vienīgā iespēja ieņemt stāvokli sabiedrībā

1980. gadā Elizabetes II vecākais dēls jau bija sapratis, ka neredzēt viņam laimi ar mīļoto Kamillu, un pat mēģināja veidot attiecības ar Diānas vecāko māsu. Sāra visu sabojāja ar neuzmanīgu frāzi, ka nav svarīgi, kurš būs viņas laulātais draugs, princis vai atkritumu savācējs, jo galvenais taču ir mīlestība. Presē parādījies citāts aizvainojis monarhu ģimeni, tāpēc saikni ar meiteni Čārlzs nocirtis uzreiz pašā saknē.

Nav zināms, vai Diānai bija uzmācīga doma ieņemt māsas vietu, taču klīst baumas, ka Spenseru vecākā meita darījusi visu, lai jaunā sapņotāja nonāktu prinča acīs. Nav izslēgts, ka meitene pilnībā atbalstīja radinieku plānu, jo pretējā gadījumā viņas liktenis veidotos bēdīgs: tituli un visi īpašumi pēc likuma pārgāja grāfa Džona Spensera dēlam. Vienīgā iespēja ieņemt stāvokli sabiedrībā bija izdevīgi apprecēties.

Kāpēc viņa piekrita precēties ar 13 gadus vecāku vīrieti?

Ideāla līgavas kandidatūra Diāna pretēji iesīkstējušam uzskatam nebija. Jā, viņai nebija liegts šarms, viņa mīlēja mazuļus, strādāja par auklīti un audzinātāja palīdzi bērnudārzā. Bet kāpēc? Tāpēc, ka izlaiduma eksāmenus meitene izgāza divas reizes, bet koledžā noturējās tikai semestri. Bija jāpiekrīt jebkādām vakancēm, kaut guvernantes, kaut vai apkopējas pie vecākās māsas un viņas draugiem...

Spenseru dzimtas muižas kaimiņi ar rezidenci Norfolkā darīja savu: ar karalieni māti draudzīgā Diānas vecmāmiņa viegli varēja ievest mazmeitu monarhu lokā. Čārlzs sazinājās ar jauno pieticīgo meiteni, bet diez vai plānoja viņu precēt, līdz medijos parādījās informācija par "līgavu". Kas liedza viņas tuviniekiem papļāpāt ar presi?

Lai nu kā, raksti par troņmantnieka jauno pasiju uzjundīja Lielbritāniju, un lietā iejaucās princis Filips: uzrakstīja dēlam vēstuli ar prasību aizstāvēt jaunās lēdijas godu. Tēva vārdus Čārlzs uztvēra kā pavēli un tūlīt bildināja Diānu. Kāpēc viņa piekrita precēties ar cilvēku, kas ir vecāks gandrīz 13 gadus, un ar kuru viņai nebija nekā kopīga? Varam noticēt tīrajiem meiteņu sapņiem par dzīvi pasaku pilī vai arī mīlestībai no pirmā acu uzmetiena. Taču nav izslēgts, ka Diāna Spensere vienkārši neuzdrošinājās atteikt monarhu ģimenes pārstāvjiem vai arī saskatīja labvēlīgu perspektīvu.

Pirms kāzām tikušies tikai 12 reizes

Pēc gadiem biogrāfi rakstīja, ka Diāna, ejot uz altāri, jutās kā jērs, jo viesu vidū bija arī Čārlza senā mīlestība Kamilla. Tas bija nežēlīgi, taču līgava zināja par līgavaiņa ilgo dēku ar viņu, pirms pieņēma bildinājumu. Kāpēc tad meitene nolēma, ka pratīs aizstāt Čārlza patieso mīlu?

Šobrīd visi vienā balsī apgalvo, ka Diāna bijusi jaunāka, pievilcīgāka un nevainīgāka par sāncensi. Taču tas neatceļ faktu, ka princis un Kamilla bija praktiski vienaudži, abiem bija līdzīga humora izjūta, kopīgu stāstu un pārdzīvojumu gūzma. Kamilla vienmēr interesējusies par Čārlza vaļasprieku, bijusi vērīga klausītāja, draudzene un mīļākā vienā personā.

Kas attiecas uz Diānu, tad uz kāzu brīdi viņa ar princi bija pazīstami nepilnu gadu, un arī abi tikušies tikai 12 reizes. Lēdijas Dī vīra vaļasprieks īpaši nesaistīja, ieradumi - kaitināja, reliģiozitāte un nepavisam izraisīja smieklus. Arī ar kopīgām tēmām sarunai bija problēmas, jo starp laulātajiem bijusi intelektuāla plaisa. Princeses iemīļotie romāni Čārlzu nevarēja ieinteresēt, un jau pirms saderināšanās paziņas ieteica Spenserei vismaz lasīt avīzes, lai atbalstītu sarunu ar izglītotu 32 gadus vecu vīrieti...

Neprata gudri uzvesties

Mums ir nenormāli žēl sievietes, kas palikusi viena Bakingemas pilī, kamēr princis bija tūrē pa Austrāliju. Jūtam līdzi arī līgavai, kas uzzinājusi par nelaimīgo aproci, ko Čārlzs uzdāvinājis mīļākajai pāris nedēļas pirms kāzām. No otras puses, vai vīrietis varēja pretoties patiesām jūtām pat tad, ja kroņa gods prasīja no viņa paklausību un atteikšanos no Kamillas?

Pie tam jaunības gados Diāna neprata gudri uzvesties un vismaz mēģināt iekarot partnera labvēlību. Viņa necentās draudzēties ar Čārlza tuvāko loku, nebrauca uz Haigrovu, jo nicināja lauku dzīvi, gandrīz vienmēr deva priekšroku klusām sirds sarunām, bet Kamillai izdomāja aizskarošas iesaukas, piemēram, rotveilers, kas vēl vairāk attālināja vīru no viņas.

Kur dusmas, tur arī atriebība

Velsas princi neattaisnojam, bet ne jau tikai "cilvēku siržu karaliene", bet visi trīs mīlas trijstūra dalībnieki ir kļuvuši par apstākļu upuriem. Tiesa, Kamillai bija vairākas priekšrocības, un lēdijai Dī neatlika nekas cits kā dusmoties par sakāvi. Un, kur dusmas, tur arī atriebība.

Ikviens topošais karaliskās ģimenes loceklis apzinās, ka ar iepriekšējo dzīvi ir cauri: tradīcijas prasa atteikšanos no visatļautības. Tomēr Diāna atļāvās ne tikai pārkāpt protokolu, eksperimentējot ar tērpiem, bet arī piesaistīt publikas uzmanību, kamēr notikumu centrā vajadzētu atrasties Čārlzam, bet dzīvesbiedre - sekot viņam neredzamā ēnā.

Milzīgā ažiotāža

Būt ēnā vispār nebija par lēdiju Dī. Šobrīd mēs to varam uztvert kā personības spilgtuma, dumpīguma un oriģinalitātes izpausmi, ko nenodzēsīs galma noteikumi. Bet monarhija un modernizācija ir nesavienojami jēdzieni.

Piemēram, rokenrols ar Džonu Travoltu Baltajā namā? Tādu ažiotāžu neizraisīja pat "dumpīgās" princeses Mārgaretas agrākie izgājieni... Turklāt Diāna apgalvoja, ka nespēlē uz publiku, lai gan visiem bija skaidrs, cik ļoti viņai patīk peldēties sabiedrības uzmanības lokā. Iespējams, tā princesei šķita vienīgā smarža karaļnama aukstajā pasaulītē, kur viņa tika nosodīta un nenovērtēta.

Vai katra sieviete uz kritiku reaģētu tik asi kā Diāna?

Lai kā gribētos attaisnot lēdiju Dī, tas, ka psihiski viņa bija nestabila ir fakts. Sāksim ar to, ka īsi pēc saderināšanās princis Čārlzs norādīja, ka līgava ir nedaudz "apaļīga". Varam nokristīt vīrieti par tirānu, taču nav jēgas strīdēties, ka ne katra sieviete uz kritiku reaģēs tik asi kā Diāna.

Varētu nodarboties ar sportu, sēsties uz sabalansētas diētas vai vispār ignorēt aizrādījumu un pieņemt sevi tādu, kāda ir. Taču Diānai Spenserei sākās bulīmija, tāpēc dažu mēnešu laikā viņa notievēja viskaitīgākajā un neveselīgākajā veidā, turklāt arī turpmāk turpināja izraisīt vemšanas lēkmes, vēloties atbrīvoties no "liekā".

Labprātāk ieslīga sevis žēlošanā

Nav brīnums, ka reiz princese paģība. Un atkal mēs nebūt neaizstāvam Čārlzu, kurš, pēc Diānas vārdiem, viņu neatbalstīja, bet rupji nolamāja par notikušo. Tomēr sieviete ne reizi vien nosūtīta ārstēties no ēšanas traucējumiem, taču viņa vāji reaģējusi uz speciālistu teikto, labprātāk reflektējot un žēlojot sevi.

Viņa pastāvīgi bija izsalkusi un kašķīga, kas neveicināja ne laulības nostiprināšanos, ne harmonisku eksistenci kopumā. Turklāt Diānu piemeklējušas histērijas, kas visbiežāk saistītas ar Čārlza nodevību.

Mērķis bija sasniegts

Visļaunākais ir tas, ka princese nodarbojās ar sevis traumēšanu un, spriežot pēc dienasgrāmatām, mēģināja sev nodarīt pāri. Pie tam šāda destruktīva uzvedība plašākai publikai nebija pamanāma un nekropļoja Diānu, kas ļāva psihiatriem nojaust: sakropļojumi tika nodarīti ar mērķi pievērst ģimenes uzmanību, manipulēt ar vīru, piemēram, piespiest viņu saraut saites ar mīļāko.

Situācija sasniedza apogeju princeses pirmās grūtniecības laikā: vai nu viņa nokrita nejauši, vai apzināti nokrita pa kāpnēm. Diāna tika galā ar sasitumiem, ārsts konstatēja, ka ar bērnu viss ir kārtībā. Taču galvenais mērķis bija sasniegts - Čārlzs nopūta no sievas putekļus un mēnešiem ilgi aizmirsa Kamilu. Spriediet paši, vai tā ir normāla rīcība topošajai mātei.

Dēka ar instruktoru

Pēc prinča Viljama nākšanas pasaulē lēdija Dī ieslīga depresijā un sāka sevi griezt. Vēlāk viņa sevi dēvēja par vienīgo karaliskās ģimenes locekli, kurš atklāti izrādīja un stāstīja par smagiem psihiskiem traucējumiem. Un, protams, tas paplašināja plaisu starp viņu un vīra radiniekiem.

Biogrāfi ir vienisprātis, ka Diānas un Čārlza attiecības ieguva otro iespēju 1984. gadā pēc jaunākā dēla Harija piedzimšanas. Tomēr tas nebija uz ilgu. Princese pilnībā nodevās mātes lomai, bet viņas vīrs atkal atcerējās Kamillu. Izmisusi izpelnīties dzīvesbiedra mīlestību, 1986. gadā lēdija Dī pati aizsāka romānu.

Jāšanas instruktors Džeimss Hjūits nebija labākā izvēle kaut vai tāpēc, ka pēc dažiem gadiem nolēma nopelnīt uz mīlas stāstiem ar princesi, pārdodot foto ar viņu un stāstot pikantākos sīkumus. 1991. gadā romāns pārauga leģendās tik ļoti, ka radās pieņēmumi, ka princis Harijs patiesībā ir Hjūita dēls.

Gultā nav pat izsargājusies...

Atmazgāties no šāda traipa nebija iespējams. Lai kā mīlētu Diānu tautā, bet nodevībai monarhijas pārstāvim tika uzlikts tabu. Lai gan Čārlzs nelojāli izturējās pret savu sievu, tomēr lēdiju sievām ir pienākums palikt uzticīgām, tāds ir galma netaisnīgais likums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mīļākās statuss princesi pazemoja: sarakstā bija gan virsnieki, gan šoferi. Bet sulainis Pols Barels, kurš bija draugos ar Diānu Spenseri, bija gatavs izlaist memuārus, kur pastāstīja, kā vedis pie saimnieces vīriešus, bet viņa gultā nav pat izsargājusies...

Rakstura histēriskumu un nodevību aiz atriebības britu sabiedrība vēl varēja pieņemt, taču skandalozā Diānas intervija par dzīvi monarhu nežēlīgajā pasaulē pārvilka svītru visam.

Gatavo informācijas "sprādzienu"

Izrādās, nevainīgā princese ilgstoši vākusi kompromatu pret radiem, vai nu baidoties par savu drošību, vai gatavojot īstu informācijas "sprādzienu". Protams, Čārlzs bija briesmonis, kas nabaga sievu noveda līdz bulīmijai un depresijai. Dīvaini ir kas cits: 1992. gadā pāris izšķīrās un Spensere viņu nomelnoja apkārtējo acīs, paziņojot, ka nevēlējās šķirties no tirāna.

Visu izlēma karaliene, kura nevēlējās paciest šāda līmeņa uzbrukumus. 17 miljoni mārciņu no monarhu ģimenes - un Diāna bija brīva sieviete. Bet vai laimīga? Atriebīgās intervijas sekas lielā mērā bija negatīvas: tauta žēloja savu mīluli, bet māsa, brālis un vecmāmiņa nosodīja. Pavērās jaunas iespējas labdarībai, bet aizcirtās vecās durvis - cilvēku priekšā bija izvēle nodot Elizabeti II vai arī ignorēt viņas bijušo vedeklu.

Vēlmei nebija lemts piepildīties

Jauns skandāls izvērtās Viljama un Harija iepazīšanās ar Diānas draugu Dodi el Fajedu: apžilbusi no vēlmes iekārtot privāto dzīvi, sieviete neiedomājās, ka tas negatīvi ietekmēs prinčus. Arī lēdijas Dī un bagātā musulmaņa mīlestībai reti kurš ticēja: pat draugi teica, ka Dodi tas drīzāk bijis veids, kā palikt slavenību statusā.

Pat ja Diāna Spensere nopietni vēlējās apprecēties ar miljonāru, vēlmei nebija lemts piepildīties. Kad 1997. gada 31. augustā 36 gadus vecā sieviete gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, daudzi secināja, ka tas ir Elizabetes II līdzgaitnieku roku darbs - tik ļoti Diāna kļuva neērta monarhu ģimenei, apdraudēja viņu autoritāti. Tomēr šo teoriju jau sen pilnībā izskaudiši eksperti.

Lai kādi apstākļi pazudinātu lēdiju Dī, viņa palika cilvēku atmiņā lepna, neatkarīga un cēla personība, kaut arī pieļāva kļūdas cilvēcisko vājību un kaislību dēļ.

Kā padomju Latvijas kristieši 1940. gada 5. augustā “sveica” tēvzemes pievienošanu PSRS