Kad šī gada jūlija sākumā Polija ieviesa kontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu, tas vairs nebija pirmais šāda veida solis no Šengenas zonā ietilpstošo valstu puses. Parasti šādu pasākumu laikā aizbildinās ar nepieciešamību savaldīt nelegālo migrāciju, apkarot cilvēku kontrabandu vai risināt nacionālās drošības problēmas. Taču daudziem analītiķiem tā ir viena no redzamākajām pazīmēm, ka cilvēku brīvas pārvietošanās zona Eiropas Savienības iekšienē, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem eirointegrācijas un kopējās identitātes simboliem, piedzīvo arvien lielākus sarežģījumus, raksta "Deutsche Welle".

Pēc Polijas premjerministra Donalda Tuska teiktā, kontroles pasākumiem ir pagaidu raksturs un tie vērsti uz cilvēku tirdzniecības un nelegālās migrācijas novēršanu. Tomēr šis solis sperts tikai dažas nedēļas pēc tam, kad pati Vācija ar jaunās valdības kancleru Frīdrihu Mercu priekšgalā pastiprināja pārbaudes uz visām savām sauszemes robežām, tostarp ar Poliju. Vairāki novērotāji Briselē uzskata, ka šie pasākumi atspoguļo atkāpšanos no Eiropas solidaritātes par labu nacionālajām interesēm.

Intervijā DW Luksemburgas universitātes profesore Birte Nienabēra uzsvēra, ka ES notiek lēna brīvās robežu šķērsošanas principa erozija - šajā virzienā virzās arvien vairāk dalībvalstu.

Domino efekts Šengenas zonas iekšienē jau sācies

Dāvids Kolombijs, migrācijas pētnieks no Eiropas politisko pētījumu centra (CEPS) Briselē, piekrīt, ka nesenais Polijas-Vācijas strīds par kontroli uz robežas iekļaujas plašākā Eiropas ainā. Francija saglabā robežkontroli pēc 2015. gada teroraktiem. Austrija pirmo reizi to ieviesa uz robežas ar Slovēniju un Ungāriju 2015. gada septembrī, bēgļu krīzes karstumā, un kopš tā laika pagarina ik pēc sešiem mēnešiem, atsaucoties uz migrācijas spiedienu un iekšējo drošību.

Slovēnija sākusi veikt pārbaudes uz robežas ar Horvātiju nepilnu gadu pēc pēdējās iestāšanās Šengenas zonā, aizbildinoties ar migrācijas pieaugumu un bažām par orgnoziedzību. Bet Vācija, kas ilgstoši pretojās kontroles pastiprināšanai uz savām robežām, sāka to paplašināt pagājušā gada rudenī, veicot izlases pārbaudes, un šo soli Eiropas Komisija līdz šim oficiāli nav apstrīdējusi. Saskaņā ar es likumdošanu šādas pārbaudes ir atļautas tikai izņēmuma gadījumos un tām jābūt pagaidu.

"Šīs robežpārbaudes - politiskais simbolisms, kas nedod reālu efektu migrācijas atturēšanai," norāda Birte Nienabēra. Pēc viņas vērtējuma, pieaugot galēji labējo spēku ietekmei ES, populistiskie naratīvi gūst atbalstu visās partijās. Centrisko partiju līderi, norāda eksperte, ir spiesti demonstrēt "stingrību" attiecībā uz migrāciju, un robežkontrole ir redzamais pasākums, kas elektorāta daļai ir populārs.

Simboliski žesti uz robežām

Bet cik efektīva ir Šengenas robežkontrole? Oficiālā statistika apšauba pārbaužu piemērotību Šengenas zonas iekšienē. Vācijas policija apgalvo, ka pastiprināto robežoperāciju pirmā mēneša laikā šopavasar noraidīti tikai 160 lūgumi piešķirt patvērumu Vācijā. Polijas mediji ziņo, ka no maija līdz jūnija vidum Vācija Polijā atgriezusi aptuveni 1000 migrantu, kas daudz neatšķiras no iepriekšējo gadu rādītājiem.

Kontrabandisti vai tie, kas valstī mēģina iebraukt nelegāli, skaidri zina, kā izvairīties no parādījušiem kontrolcaurlaides punktiem, pārliecināta migrācijas eksperte Birte Nienabēra: "Kontrole viņus neaptur. Varas iestādes tikai rada kontroles ilūziju.""

Dāvids Kolombijs no CEPS piekrīt, ka šāda politika vairāk vērsta uz ārēju efektu, nevis reālu rezultātu. Un norāda, ka Šengenas valstis līdz šim nav spējušas pierādīt kontroles nepieciešamību uz robežām starp tām, piemēram, migrācijas savaldīšanai vai teroraktu novēršanai.

Ekonomiskās kontroles izmaksas Šengenas zonā

Tikmēr pierobežas rajonu, īpaši tādu valstu kā Luksemburga, Austrija un Polija, iedzīvotāji jau izjūt negatīvas sekas: robežšķērsošanas gaidīšanas laika palielināšana, piegādes ķēžu traucējumi un pieaugošās izmaksas vietējam pārrobežu biznesam.

Detalizēts Eiropas Parlamenta pētījums liecina, ka kontroles atjaunošana uz Šengenas zonas iekšējām robežām rada ievērojamus laika zudumus: 10-20 minūtes vieglajiem automobiļiem un 30-60 minūtes lielkravas automobiļiem. Un tas transporta sektoram izmaksā aptuveni 320 miljonus eiro - tāda ir kavēšanās cena, neņemot vērā plašākas ekonomiskās sekas.

Bulgārijas loģistikas asociācija nesen lēsa, ka kavēšanās uz robežām sektoram izmaksā 300 miljonus eiro gadā. Kopš Rumānija un Bulgārija pievienojās Šengenas zonai 2025. gadā, pārrobežu satiksme ir ievērojami palielinājusies un kļuvusi efektīvāka abās valstīs. Tikai šī gada pirmajos trīs mēnešos trafiks starp kaimiņvalstīm pieaudzis par 25%. Pēc Rumānijas ceļu pārvaldes aģentūras datiem, vairāk nekā 160 000 automašīnu šķērsojušas bulgāru-Rumānijas robežu - salīdzinot ar 128 000 šajā pašā laika posmā pirms gada.

Vidējais gaidīšanas laiks uz robežpārejām ir samazinājies no vairāk nekā 10 stundām līdz mazāk nekā divām. Reģionālajiem pārvadātājiem un pierobežas pilsētām, kas ir atkarīgas no tirdzniecības plūsmu nepārtrauktības, tas nozīmē piegāžu paātrināšanos un ekonomisko perspektīvu uzlabošanos. Atgriešanās pie stingras kontroles uz robežām, brīdina eksperti, var šo progresu mazināt, sitot ne tikai piegādes ķēdēs, bet arī pēc tūkstošiem cilvēku ienākumiem, kas atkarīgi no netraucētas ikdienas robežas šķērsošanas.

Šengenas tiesiskie ierobežojumi klusi apspēlēti?

Eiropas Savienības likumdošana pieļauj iekšējās robežpārbaudes izņēmuma gadījumos: tām jābūt ierobežotām ar sešiem mēnešiem, bet to pagarināšana ir skaidri pamatota. Tomēr dažas es dalībvalstis tās vienkārši turpina pagarināt. Francija gandrīz nepārtraukti veic šādu kontroli jau gandrīz desmit gadus. Arī Austrija, Dānija, Zviedrija un tagad Vācija darbojas ilgtermiņa izņēmumu ietvaros.

"Mēs redzam, ka dažās Šengenas vienošanās dalībvalstīs šīs robežpārbaudes kļūst pastāvīgas. Tas nekad nav bijis viņa mērķis," konstatē Dāvids Kolombijs. Un skaidro, ka Eiropas Komisija tiek kritizēta par to, ka nenodrošina ierobežojumu ievērošanu stingrāk, piemēram, ar attiecīgu procedūru palīdzību. Un tas, brīdina eksperts, var novest pie domino efekta rašanās riska.

Šengenas līguma pārskatīšana - vai atteikšanās no tā?

Eiropas Savienība un tās līderi apzinās draudus. Ja pārbaudes uz ES iekšējām robežām kļūs pastāvīgas, Šengenas vienošanās var pilnībā pārstāt darboties. Tas ne tikai izjauks cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu pārvietošanos - ES vienotā tirgus pamatu, bet arī iedragās pamatlīgumu juridisko integritāti, palielinās izmaksas biznesam, palēninās piegādes ķēdes un, iespējams, iedragās pilsoņu uzticību pašam Eiropas projektam.

Šobrīd Eiropas Komisija strādā pie Šengenas robežu kodeksa atjaunošanas un divu digitālo robežu kontroles pārvaldes instrumentu palaišanas: ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (ESS) un ETIAS - platformas vīzu atļauju pārbaudei. Abas sistēmas ir paredzētas, lai uzlabotu Šengenas zonā ieceļojošo to valstu pilsoņu izsekošanu, kuras neietilpst es, un samazinātu iekšējo pārbaužu nepieciešamību.

Eiropas Komisijā apgalvo, ka šīs reformas ir Šengenas vienošanās evolūcija, nevis tās sagraušana. Tomēr Dāvids Kolombijs no CEPS uzskata, ka, lai Šengena izdzīvotu, viņam būs nepieciešams kas vairāk par likumdošanas izmaiņām vai jauniem digitālajiem instrumentiem. Drīzāk, pārliecināts Kolombijs, "mums vajadzīga politiska drosme, savstarpējas uzticības atjaunošana starp dalībvalstīm un likumdošanas izpildes nodrošināšana no Eiropas Komisijas puses". Viņaprāt, vispirms migrācijas tēma jādepolitizē, lai sabiedrisko debašu fokusu nobīdītu malā no neefektīviem pasākumiem, piemēram, robežkontroles.

Eksperts brīdina - ja Šengenas vienošanās valstu varas iestādes turpinās izmantot iekšējo robežkontroli kā politisku instrumentu, nevis kā pēdējo drošības nodrošināšanas līdzekli, Šengenas zona var drīzumā izjukt.

Kādas būs sekas?

Ja tas notiks, ekonomiskais zaudējums var būt ļoti nopietns. Robežkontroles atsākšana palēninās preču kustību, traucēs savlaicīgu piegāžu ķēdes un palielinās transporta izmaksas, īpaši tādās ekonomikas nozarēs kā lauksaimniecība, mazumtirdzniecība un rūpniecība. Pārrobežu uzņēmumu darbiniekiem nāksies ilgāk nokļūt darbā, bet mazais bizness pierobežas reģionos var zaudēt svarīgus klientus. Parastiem pilsoņiem tas varētu nozīmēt rindu palielināšanu uz robežām, cenu celšanos veikalos un piekļuves samazināšanos pakalpojumiem un darba tirgiem ārzemēs.

Taču simboliskie, nemateriālie zaudējumi var būt ne mazāk nozīmīgi, brīdina Kolombijs: "Šengenas zona ir viens no redzamākajiem vispāreiropeiskās identitātes simboliem un flagmanisks sasniegums." Ja tā tiek sagrauta, tad pazūd arī redzamākais veids, kā izjust ES kā transnacionālu projektu, kas vērsts uz pilsoņu interesēm.

Lai to novērstu, ES un tās dalībvalstīm, iesaka abi eksperti, no jauna jāapstiprina Šengenas vienošanās pamatideja: eiropiešiem jāspēj brīvi pārvietoties pa savu kopējo kontinentu bez bailēm, kavēšanās vai politiskas pozēšanās no varas iestāžu puses.

Šengenas zona ir viens no galvenajiem Eiropas projekta sasniegumiem. Tā sākās 1985. gadā kā starpvaldību projekts starp piecām ES valstīm - Franciju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu - un ir pakāpeniski paplašinājusies, kļūstot par lielāko brīvas pārvietošanās zonu pasaulē.

"Rīgas Viļņi" kļūst par Rimi Rīgas maratona mediju partneri