VIDEO: krāpnieki ziņu portālos: Kā atpazīt viltus ziņas un nosargāt savu naudu
Lai gan ziņas par krāpnieku aktivitātēm daļai sabiedrības šķiet apnikušas, noziedznieki turpina pilnveidot savas metodes un kļūst arvien nekaunīgāki.
Pēdējā laikā novērota intensīva tendence – krāpnieki izmanto populāru ziņu portālu, piemēram, “Jauns.lv”, “Delfi” un “LSM”, vizuālo identitāti, lai ievilinātu cilvēkus lamatās un iztukšotu viņu bankas kontus.
Slavenību vārdi un “veiksmes stāsti”
Nesen portāls “Jauns.lv” bija spiests brīdināt lasītājus par viltus reklāmām, kurās izmantoti sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdi. Piemēram, tika izplatīti nepatiesi vēstījumi, ka premjere Evika Siliņa vai žurnāliste Anete Bērtule atklāj veidus, kā viegli nopelnīt 10 000 eiro mēnesī.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, ka pazīstamu personu vārdi un portālu nosaukumi tiek izmantoti tikai uzmanības piesaistīšanai. Uzklikšķinot uz šīs sensacionālās “ziņas”, lietotājs nonāk lapā, kas vizuāli atgādina uzticamu mediju, taču patiesībā tā ir prasmīgi izveidota kopija.
“Cilvēks atver rakstu, un tas ir noformēts gandrīz identiski kā portāla raksts – ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, viss sākas intervijas formātā,” stāsta “Rīgas Viļņi” portālu galvenais redaktors Kristaps Saulītis. Taču, lasot tālāk, teksts pārvēršas par stāstu par “šausmīgi izdevīgu” peļņu, kas beidzas ar aicinājumu ievadīt bankas datus vai reģistrēties apšaubāmās platformās.
Cīņa ar vējdzirnavām “Google” reklāmās
Liela daļa šo krāpniecisko saišu parādās tieši caur leģitīmiem reklāmas tīkliem, piemēram, “Google”. Kristaps Saulītis atzīst, ka cīņa ar šo sērgu atgādina cīņu ar vējdzirnavām. Medija tehniskie darbinieki regulāri bloķē krāpnieciskās saites, taču jau pēc dažām minūtēm parādās jauni identiski piedāvājumi.
Problēmu pastiprina fakts, ka Latvijas tirgus ir mazs un mums nav tiešas pārstāvniecības “Google”, ar kuru operatīvi risināt šādas problēmas. Turklāt krāpnieki bieži uzlauž un izmanto reālu, godīgu uzņēmumu reklāmas kontus, kuriem iepriekš nav bijuši pārkāpumi, tādējādi apejot drošības filtrus.
No datu zādzības līdz naudas zaudēšanai
Valsts policija norāda, ka šie gadījumi visbiežāk klasificējami kā investīciju krāpšanas. Nereti process sākas nevainīgi – ar aptauju vai loteriju, kuras mērķis ir iegūt informāciju par cilvēku.
Gints Mālkalnietis brīdina, ka uzbrukums var nenotikt uzreiz. Krāpnieki var ievākt datus un uzrunāt upuri pēc mēneša vai pat gada, sagatavojot specifisku piedāvājumu, balstoties uz informāciju, kas atrasta sociālajos tīklos par cilvēka hobijiem un dzīvi. Šogad vien Valsts policijā saņemta informācija par vairāk nekā pieciem miljoniem izkrāptu eiro.
Starptautisks noziegumu tīkls
Atrast un sodīt vainīgos ir ārkārtīgi sarežģīti. Digitālās drošības eksperts Elviss Strazdiņš stāsta, ka daudzi krāpnieki atrodas tādās valstīs kā Nigērija, Ķīna (Honkonga) un Krievija. Īpaši sarežģīta situācija ir ar Krieviju – valsts, kas ir naidīgi noskaņota, nav ieinteresēta sadarboties vai izdot savus pilsoņus.
Ne tikai nauda, bet arī uzticība
Eksperti pieļauj, ka šo uzbrukumu mērķis nav tikai finansiāls ieguvums. Kristaps Saulītis un Gints Mālkalnietis uzskata, ka tas var būt veids, kā mazināt sabiedrības ticību medijiem kopumā vai izplatīt propagandu un radīt neuzticību valstij.
Kā sevi pasargāt?
Lai neiekristu krāpnieku nagos, ziņu portāli un eksperti aicina ievērot “digitālo higiēnu”.
Pārbaudiet adresi (domēnu). Ja redzat “Delfi” vai “Jauns.lv” saturu, bet adreses joslā nav redzams oficiālais domēns (piemēram, Delfi.lv vai Jauns.lv), tā ir krāpšana.
Vērtējiet valodu. Krāpnieku raksti bieži ir pilni ar žargoniem un kļūdām.
Esiet kritiski. Ziņu portāli nekad reklāmas baneros nepiedāvās ātras peļņas shēmas vai brīnumainus veidus, kā kļūt bagātiem.
Ja esat saskāries ar krāpniecību, ieteicams vērsties platformas atbalsta dienestā un Valsts policijā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "VIDEO: krāpnieki ziņu portālos: Kā atpazīt viltus ziņas un nosargāt savu naudu" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
