Ceļotājiem ārpus Latvijas jābūt īpaši uzmanīgiem

Vēlams gan pirms ceļojuma, gan atgriežoties Ārlietu ministrijas mājaslapā pārbaudīt konkrētās valsts ieceļošanas nosacījumus. Ievērot šīs prasības ir katra ceļotāja pienākums un atbildība – to var pielīdzināt personas un citu dokumentu uzrādīšanai.

Atstāti aiz borta

"Likums un Taisnība" iepriekšējā numurā rakstīja par Latvijas ceļotāju nedienām Ekvadorā, kad viņus atpakaļceļā Kito lidostā neielaida lidmašīnā uz Nīderlandi. Tas viņos raisīja neizpratni, jo bija gan Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, gan derīgs PĶR tests. Turklāt apdrošinātāji atlīdzību neizmaksāja, liekot saprast, ka paši vien vainīgi. Šādu situāciju atkārtošanās nav nekas neiespējams, tāpēc atgādināsim, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Konkrēto gadījumu, iepazīstoties ar aprakstu, komentē Balta Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva: “No pieejamās informācijas var spriest, ka ceļotāji, visdrīzāk, nepārbaudīja ieceļošanas nosacījumus Nīderlandes Karalistes teritorijā, kas savukārt noveda pie virknes nepatīkamu sarežģījumu, kā arī finanšu zaudējumiem, jo ceļotāji neizpildīja obligāto prasību kopu, lai ieceļotu konkrētās valsts teritorijā. Proti, PĶR tests, kas veikts vairāk nekā 24 stundu laikā pirms ielidošanas Nīderlandē, nav derīgs bez papildu ātrā Covid-19 eksprestesta, kā arī ceļotājiem ir jāaizpilda veselības stāvokļa apliecinājums (Health Declaration Form). Aicinām ikvienu ceļotāju pievērst uzmanību, ka pirms ceļojuma uzsākšanas jāievēro noteikumi, lai apdrošināšana būtu spēkā.”

Noteikti būtu jāizpēta arī Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, cik drošs ir ceļa mērķis un kādā sarakstā konkrētā valsts atrodas. Ja valsts balansē uz augsta riska valsts rādītāju robežas, jārēķinās, ka jau ceļojuma laikā var notikt izmaiņas un noteikumi var mainīties. Tādos gadījumos arī apdrošinātājs katru gadījumu vērtēs individuāli, taču ir apdrošinātāji, kuri valsts iestāžu pieņemtus lēmumus var vērtēt kā force majore jeb nepārvaramu varu.

Izņēmumu netrūkst

Ļoti daudzi kā apdrošināšanu izmanto banku izsniegtās kredītkartes, un tās parasti standarta gadījumos palīdz. Tomēr pandēmijas laikā to nosacījumi var būt arī mainījušies, tāpēc, pirms kaut kur doties, noteikti būtu jāsazinās ar konkrēto banku.

Swedbank preses sekretārs Jānis Krops: “Gadījumi, kas saistīti tieši ar pandēmijas vai valsts, pašvaldību vai tiesībsargājošo iestāžu lēmumu darbības izraisītiem zaudējumiem, ir daži no ceļojumu apdrošināšanas izņēmumiem. Piemēram, ja valsts robežas tiek slēgtas un klientam jāpavada papildu laiks ārzemēs, tad viņam jāapmaksā šie izdevumi pašam. Ja klientam, ieceļojot pat sarkanajā sarakstā esošā valstī, radīsies tāda tipa zaudējumi, kas nav atkarīgi no pandēmijas, piemēram, bojāta bagāža vai arī aviobiļetes maiņa, kā arī ieplānotā lidojuma atcelšana, apdrošināšana šādus izdevumus atlīdzinās.”

Papildu segums

Apdrošinātāji iesaka iegādāties papildu ceļojuma apdrošināšanas polisi ar paplašinātu Covid-19 segumu.

Piemēram, BALTA ceļojumu apdrošināšana atkarībā no izvēlētā seguma gādā gan par medicīnisko palīdzību un repatriāciju, gan uzturēšanos karantīnā vai pašizolācijā. Tāpat papildus ierastajiem riskiem solīta palīdzība gadījumos, kad klients ir spiests atcelt savu ceļojumu, jo negaidīti saslimis vai pirms ceļojuma nonācis kontaktā ar Covid-19 inficētu personu, un gadījumos, kad klientam atteikta iekāpšana lidmašīnā, jo viņam ir slimības pazīmes.

Covid-19 seguma apjoms atkarīgs no izvēlētas polises seguma un nosacījumiem. Uz atlīdzību var cerēt arī tad, ja tieši pirms izlidošanas ir saņemts pozitīvs kovida tests; maksimālā atlīdzība būs 850 eiro. Tiesa, aprakstītais Ekvadoras gadījums īsti tam neatbilst, ja nu vienīgi ceļotāji būtu sākuši uzkrītoši un neganti klepot...

Tikai ārstēšanās

Apdrošināšanas sabiedrībā BTA informē: “Ceļojot ar polisi, kurā iekļauts arī Covid-19 risks, kompānija sedz tikai tiešos ārstēšanās izdevumus – visi pārējie zaudējumi, kā uzturēšanās karantīnā vai tā dēļ mainītie lidojumi, būs jāuzņemas pašam.”

BALTA atlīdzina neatliekamās medicīniskās palīdzības izdevumus un ārstēšanos, taču pieļauj papildu risku pievienošanu polisei.

Gjensedige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards atbild visai diplomātiski: “Kā ierasts, tiek segti visi standarta ceļošanas riski, kā arī individuālos gadījumos polise tiek papildināta ar specifiskiem klienta braucienam un ceļojuma mērķim aktuāliem riskiem.”

Te jāpiebilst, ka pirms diviem gadiem Gjensedige vienam no Ekvadoras ceļotājiem neatlīdzināja Kenijā piedzīvotos zaudējumus. Toreiz lidostā negaidot sākās streiks, un latviešu tūristu grupa nokavēja reisu uz Eiropu. Nācās pirkt jaunas biļetes, kas izmaksāja dārgi. Paveicās Swedbank kredītkartes klientiem – viņiem apdrošināšana šos zaudējumus sedza.

Tā nu katram, pirms doties uz jebkuru pasaules malu, ir pašam rūpīgi jāizpilda mājasdarbs un kārtīgi jāizpēta situācija iecerētajā galamērķī un arī pa ceļam, ja paredzams tranzīts. Apdrošinātājs vispirms vēlas pelnīt, un, ja izrādīsies, ka pat nezinot vai negribot būsiet pārkāpis kādus noteikumus, kuru dēļ radīsies finansiālas problēmas, varat palikt zaudētājos.

Lai nemaksātu, iemesls atradīsies

“Iespējams, neesam bijuši perfekti, tomēr pēc piedzīvotā neredzu īpašu jēgu ceļojuma apdrošināšanai,” pēc Ekvadorā piedzīvotā atklāts ir Māris. Viņam ir Swedbank kredītkarte, kas automātiski sniedz ceļojuma apdrošināšanu, un Māris secina, ka pirkt vēl kaut ko papildus ir tikai naudas izšķiešana.

Reklāma un izņēmumi

Proti, viņam izdevies saņemt vienīgi 150 eiro no Swedbank, un tas arī viss. “Apdrošinātāji šobrīd reklamējas, ka apmaksā Covid-19 riskus, bet patiesībā tik skaisti nav,” saka ceļotājs.

Viņa gadījumā Swedbank paziņoja, ka nav iestājušies Ceļojuma apdrošināšanas noteikumos minētie nosacījumi, “kas būtu par pamatu ceļojuma atcelšanai vai grafika izmaiņām”. Tādi būtu, ja izlidošanu aizkavētu laikapstākļi, dabas stihija, tehnisks bojājums, ceļu satiksmes negadījums, negaidīts sastrēgums, ceļa slēgšana vai satiksmes novirzīšana.

Saskaņā ar minēto noteikumu vispārējiem izņēmumiem netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies pandēmijas, starptautisko sankciju piemērošanas, valsts, pašvaldību vai tiesībsargājošo iestāžu darbību rezultātā, kas noteikušas iebraukšanas un uzturēšanās ierobežojumus konkrētas valsts vai reģiona teritorijā. Uz šā fona pat pārsteidz, ka Swedbank nolēma atlīdzināt “aviobiļešu maiņas risku” 150 eiro apmērā.

Un vēl kāda nianse – tikai jau mājās Māris uzzināja, ka Kito lidostā bija iespēja nodot arī kovida antigēnu testu, kamēr darbinieki šādu informāciju nesniedza un izlikās neko nezinām. “Man atliek secināt, ka apdrošinātāji par valsts iestāžu darbību uzskata arī prātu izkūkojuša vai nezinoša ierēdņa absurdu rīcību,” secina Māris.

Velti pirkta polise

If Apdrošināšanai pirms ceļojuma samaksātie vairāk nekā 30 eiro ir velti izšķiesti. Savā atteikumā apdrošinātājs norāda, ka pie apdrošinātā riska ceļojuma aizkavēšanās gadījumā pieskaita šādus neparedzētus notikumus:

sabiedriskais transports nokavē pienākšanas laiku ceļojuma starpposmā vai apstājas citā vietā, nevis noteiktajā galamērķī;

aviopārvadātājs pēkšņi un neparedzēti atceļ reisu;

ja personīgajam transportlīdzeklim, ar kuru sākts ceļojums, rodas iepriekš neparedzēti bojājumi, tai skaitā satiksmes negadījuma dēļ.

“Nekādas cita veida situācijas, tostarp neielaišana lidmašīnā saistībā ar Covid-19 pandēmijas izplatību pasaulē, saskaņā ar Ceļojumu apdrošināšanas noteikumiem nav uzskatāmas par apdrošināšanas gadījumiem,” informē If, kas pašlaik Facebook reklamējas ar saukli Esi drošs ar If Ceļojumu apdrošināšanu arī Covid-19 pandēmijas laikā!

Jāsecina, ka polises noteikumus ir vērts rūpīgi izlasīt, jo arī šie raisa jautājumus. Kas ir starpposms, vaicā Māris. Vai tas nozīmē, ka ceļš uz Rīgas lidostu un mājupceļa sākums uz lidostu ārzemēs nav apdrošināts?

Lidsabiedrība spēlē futbolu

Līdzīgi nav veicies arī otram ceļotājam Oskaram – viņam apdrošināšanas atlīdzību atteica Ergo.

Pavisam savāda bijusi lidsabiedrības KLM rīcība. Oskaram pēc pretenzijas iesniegšanas tā atmaksāja 350 eiro, bet Mārim atteica, iesakot vērsties pie Copa Airlines. “Bet biļetes taču pārdeva KLM, un kas man par daļu, ka viņi lidojumam no Kito uz Panamu nolīguši šo Latīņamerikas partneri,” saka Māris.

Mēģinājumi vērsties pie Copa Airlines ar sekmēm nevainagojas. Naudas atmaksas pieteikumā jānorāda biļetes vai rezervācijas numurs, bet sistēma paziņo, ka tāda neeksistē. Tagad Māris iesniedzis pretenziju pret KLM uzņēmumā, kas specializējas naudas piedziņā no lidsabiedrībām.

Un, protams, labs darījums izdevies airBaltic, pārdodot vienu biļeti vairāk. Vienīgais, ko par Latvijas valsts naudu glābtais uzņēmums piekrita, bija “par neizmantotu daļu” atgriezt lidostas nodokļus 37,04 eiro apmērā.

“Jāatzīst, ka pašlaik ceļošana ir sarežģīta,” secina Māris, kurš miera laikos ir apbraukājis vai visu pasauli, no Kostarikas līdz Austrālijai un Ugandas džungļiem. Viņš gan negrib aicināt nepirkt ceļojuma apdrošināšanu – var gadīties arī nepatikšanas, kas nav ierakstītas izņēmumu sarakstā.