Par slavu, varu un naudu - 2025. gada pasaules būtiskākais cilvēks Donalds Tramps

Trampa atgriešanās

Kopš janvārī ASV prezidenta krēslā atgriezies Tramps, nedz Savienotajās Valstīs, nedz starptautiskajā arēnā nekas vairs nav, kā bijis iepriekš. No vienas puses, starptautisko tirdzniecību satricinājusi agresīvā ASV protekcionisma kampaņa, kamēr, no otras puses, Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot sev miera nesēja lomu. Saskaņā ar viņa paša un viņa preses ļaužu apgalvojumiem Tramps esot pasaulē jau izbeidzis kādus astoņus vai deviņus karus, tostarp karu starp Azerbaidžānu un Albāniju (jāatgādina, ka šo valstu vidū konflikta nekad īsti nav bijis).

Tikmēr iekšpolitikā Tramps var lepoties, ka tiešām faktiski apturējis katastrofālo nelegālo imigrantu plūsmu, kas viņa priekšteča demokrāta Džo Baidena laikā pārpludināja ASV. Tiesa, ar solīto vērienīgo nelegālo imigrantu izraidīšanu, šķiet, tik raiti vis neveicas. Savas prezidentūras otrā termiņa sākumā ar Īlona Maska rokām, kas tolaik vēl bija viens no viņa aktīvākajiem līdzgaitniekiem, Tramps ķērās pie valsts aparāta radikālas apcirpšanas. Taču kopš tā laika Masks zaudējis savu ietekmi Baltajā namā, un administrācija neuzkrītoši sākusi dziedēt tā dēvētā Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) cirstās brūces. Tiesa gan, tā dēvēto daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) programmu darbinieki savās siltajās vietiņās tuvākajā laikā, domājams, nevar cerēt atgriezties.

Trampa otro prezidentūru spilgti iezīmējusi arī Nacionālās gvardes nosūtīšana uz demokrātu kontrolētajām pilsētām, to attaisnojot ar vardarbības apslāpēšanu un noziedzības izskaušanu. Demokrātu skaļo protestu un ierosināto tiesvedību fonā grūti spriest, kā to vērtē šo pilsētu ierindas pilsoņi, taču statistika liecina, ka vismaz Vašingtonā noziedzības līmenis kopš karavīru parādīšanās ielās ir ievērojami mazinājies.

Tikmēr aptaujas liecina, ka amerikāņi arvien lielākā mērā ir neapmierināti ar Trampa ekonomisko politiku, īpaši ar pieaugošo dzīves dārdzību. Kā skarbs modinātāja zvans republikāņiem novembrī izskanēja vairāku lokālo un štatu līmeņa vēlēšanu rezultāti. Cita starpā par Ņujorkas mēru kļuva demokrātu galēji kreisā spārna pārstāvis Zohrans Mamdani, ko daudzi komentētāji raksturo kā Trampa līdzinieku politiskā spektra pretējā flangā. Zīmīgi, ka abu populistu tikšanās laikā Baltajā namā saskaņā ar oficiālajiem paziņojumiem esot valdījusi lielas vienprātības gaisotne.

"Miera balodis" Tramps

ASV spiediena rezultātā faktiski apturēta gandrīz divus gadus ilgusī karadarbība Gazas joslā, kas sākās pēc palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" sarīkotā slaktiņa Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī. Tiesa gan, no Trampa 20 punktu miera plāna pagaidām puslīdz izdevies izpildīt tikai pirmo fāzi - Izraēla daļēji atvilkusi karaspēku no Gazas joslas, bet "Hamās" atbrīvojis vēl atlikušos ķīlniekus un atdevis faktiski visu noslepkavoto ķīlnieku mirstīgās atliekas apmaiņā pret gandrīz 2000 palestīniešu teroristu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem. Taču turpmākā plāna īstenošana nonākusi strupceļā, jo "Hamās" atsakās nolikt ieročus.

Situāciju Tuvajos Austrumos ievērojami ietekmēja arī jūnijā 12 dienas ilgušais Izraēlas karš ar Irānu un Trampa izšķiršanās dot triecienu Teherānas kodolobjektiem, kas, šķiet, vismaz uz laiku ir apturējis Irānas kodolprogrammu. Neskatoties uz Irānas ietekmes mazināšanos reģionā, arī Libānā šiītu teroristiskais grupējums "Hizbollah" atsakās nolikt ieročus, kā to paredz vēl pagājušā gada novembrī noslēgtais pamiers.

Tikmēr daudzas rietumvalstis, tajā skaitā Lielbritānija, Francija, Austrālija un Kanāda, vēl rudenī pasteidzās atzīt tā dēvēto Palestīnas valsti, lai ko tas nozīmētu. Savukārt daudzi ietekmīgākie Rietumu mediji čakli turpināja izplatīt "Hamās" propagandistu gatavotās preses relīzes, kas atrada auglīgu augsni daudzu rietumnieku, īpaši jauniešu, prātos.

Tāpēc, neskatoties uz karadarbības pārtraukšanu Gazas joslā, pasaulē nerimst tā dēvēto palestīniešu atbalstītāju protesti, kas faktiski jau izvēršas atklāti antisemītiskās orģijās, kā dalībnieki aicina izvērst tā dēvēto intifadu globālos mērogos un kas izpaužas ne tikai izraēliešu, bet visu ebreju mākslinieku, kultūras darbinieku, sportistu, studentu un tūristu vajāšanā, bet gada nogalē kulminēja hanukas svētku dalībnieku apšaušanā Austrālijā.

Nerimst arī Kambodžas un Taizemes robežkonflikts, lai gan Tramps to arī jau ieskaitījis viņa izbeigto karu listē. Uz brīdi oktobrī apturētā karadarbība novembrī atkal atsākās. Lai gan tās mērogs ir visai ierobežots, šis konflikts apliecina, ka Baltā nama saimnieks vairs nevar šāda veida problēmas risināt ar vienkāršu uzbrēcienu telefonsarunas laikā.

Ukrainas karš turpinās

Lai gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps solīja izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu 24 stundu laikā, visi viņa līdzšinējie pūliņi karadarbības apturēšanu nav tuvinājuši ne par sprīdi, bet, šķiet, gluži pretēji.

Jau no savas prezidentūras pirmās dienas Tramps faktiski sāka izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai panāktu tās piekāpšanos Krievijas prasībām. Februāra beigās viņš kopīgi ar viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu visas pasaules priekšā tiešraidē nodemonstrēja pašreizējās administrācijas gatavību izdabāt Maskavas totalitārajam režīmam, Baltajā namā uzbrūkot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Abi dižvīri neatrada neko jēdzīgāku, kā pārmest karā ierautās valsts līderim uzvalka trūkumu un nepateicību par Vašingtonas sniegto atbalstu. Martā jau sekoja ASV paziņojums par kara tehnikas piegāžu un izlūkošanas datu plūsmas apturēšanu.

Lai gan šī pauze ilga vien dažas dienas, patiesībā Trampa administrācija, kā jau tika solīts priekšvēlēšanu kampaņas laikā, faktiski apturējusi militāro palīdzību Ukrainai. Gada sākumā Kijiva vēl saņēma bruņojumu uz Baidena administrācijas piešķīruma rēķina. Tiesa, vismaz pagaidām Baltais nams visžēlīgi atļāvis Eiropai iepirkt ASV ražotos ieročus, kas tālāk tiek nodoti Ukrainai, taču nav skaidrs, cik lielā mērā ilgtermiņā uz to var paļauties. Turklāt eiropiešiem nebūt ne viegli izdodas rast tam nepieciešamos līdzekļus.

Augustā Ankoridžā Aļaskā notika ASV prezidenta un Krievijas diktatora Putina tikšanās, ko Tramps jau tika piesolījis nedēļu pirms savas inaugurācijas. Tā gan nekādus reālus rezultātus nenesa, un jau nepilnu mēnesi pēc samita Baltā nama saimnieks publiski pauda vilšanos Putinā. Vēl pēc mēneša sekoja ASV sankcijas pret Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil".

Tas ļāva Kijivai uz brīdi atviegloti uzelpot, jo šķietami liecināja, ka beidzot notikusi Vašingtonas kursa maiņa. Tomēr jau novembrī Ukraina saņēma tā dēvēto Trampa miera plānu. Tā sākotnējā versija faktiski paredzēja Kijivas kapitulāciju un Krievijas galveno prasību izpildi. Smagās sarunās ar Trampa "miera sūtņiem" Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru Ukrainas un Eiropas pārstāvji panāca plāna modificēšanu, taču Vašingtona turpināja izdarīt spiedienu, lai panāktu ukraiņu atkāpšanos no Donbasa, atdodot krievu iebrucējiem teritorijas, ko tie tā arī nav spējuši četru gadu laikā ieņemt. Tikmēr Maskava jau paziņojusi, ka tā negrasās pieņemt eiropiešu "sivēnu" labojumus "Trampa plānā", kas patiesībā tapis Kremļa koridoros un ko Vitkofam acīmredzot iebarojuši kopā ar dažādiem Krievijas galvaspilsētas "gardumiem". Taču bezjēdzīgās sarunas turpinās un jebkāda spiediena pastiprināšana uz agresoru izpaliek.

Eiropas drošība

Tikmēr visa gada gaitā turpināja augt eiropiešu satraukums par līdzšinējā ASV drošības lietussarga iespējamo zaudēšanu. Jūnijā notikušajā NATO samitā, kā dienaskārtība acīmredzami bija pieskaņota Trampam, eiropieši, izrādīdami vislielāko iztapību Baltā nama saimniekam, pēkšņi pauda apņēmību aizsardzībai tērēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan vēl neilgi pirms tam žēlojās, ka 2% tiem neesot pa kabatai.

Lai gan pirmajā brīdī šķita, ka Tramps ir apmierināts ar panākto, Vašingtonas pārmetumi eiropiešiem nerima, un ASV kurss uz izolacionismu guva kārtējo apliecinājumu jaunajā Savienoto Valstu Nacionālās drošības stratēģijā, kas brīdina par Eiropas civilizācijas bojāeju un pauž šaubas, vai visas Eiropas valstis arī turpmāk būs iespējams uzskatīt par ASV sabiedrotajiem. Saskaņā ar šo dokumentu pasaule būtu sadalāma ietekmes sfērās, un Savienotajām Valstīm tiktu atvēlēta dominējošā loma Rietumu puslodē. Tas devis iespēju komentētājiem runāt par Monro doktrīnas mūsdienu versiju. Tajā pašā laikā Krievija vairs netiek uzskatīta par draudu nacionālajai drošībai, un Maskava jau paspējusi paust atzinību par jauno Vašingtonas kursu, apgalvojot, ka tas visumā atbilstot Kremļa skatījumam uz pasauli.

Tikmēr mediji ziņo, ka ne visas Trampa administrācijā formulētās nostādnes dokumentā tikušas atspoguļotas un ka garākā stratēģijas slepenā versija paredzot pašreizējo G7 aizstāt ar "lielo piecinieku" - ASV, Ķīnu, Indiju, Krieviju un Japānu -, kas lemtu par pasaules likteņiem. Tikmēr attiecībās ar Eiropu, kas nebūtu pārstāvēta "lielajā pieciniekā", Vašingtona veidotu divpusēju sadarbību ar tām valstīm, kam ir kopīgas vērtības ar ASV, piemēram, Austriju, Ungāriju, Itāliju un Poliju.

Tomēr Trampa vīziju par "brīnišķīgo jauno pasauli" vismaz pagaidām ierobežo Kongress, kas gada nogalē, apstiprinot aizsardzības budžetu, cita starpā noteica, ka ASV militāro kontingentu Eiropā nedrīkst samazināt zem 76 000 vīru, kā arī atvēlēja zināmas summas to Eiropas valstu atbalstam, kas robežojas ar Krieviju, tostarp arī Baltijas valstu aizsardzībai.

Tajā pašā laikā arvien iespējamāka šķiet ASV sauszemes militārā operācija Venecuēlā, Trampam cenšoties atjaunot Savienoto Valstu pozīcijas Latīņamerikā, kam, viņaprāt, jāatgriežas Vašingtonas ietekmes sfērā.

Hibrīdkara intensificēšanās

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropa piedzīvo arvien biežākus hibrīduzbrukumus, taču 2025. gadu raksturo arvien lielāks skaits lidrobotu, kas tiek pamanīti pie tādiem stratēģiskiem objektiem kā lidostas un karabāzes. Eiropas valstu gaisa telpu pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju arvien biežāk pārkāpj ne tikai lidroboti, bet arī kara lidmašīnas un pat gaisa baloni.

Eiropas valstīm šobrīd faktiski nav efektīvas pretdronu aizsardzības sistēmas, jo pašreizējās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir orientētas uz raķešu un lidmašīnu atvairīšanu un ir pārāk dārgas, lai tās izmantotu lidrobotu notriekšanai. Tādējādi pretinieks faktiski nesodīts var radīt nopietnus gaisa satiksmes traucējumus.

Pieaudzis arī fiziskās sabotāžas gadījumu skaits, kas, domājams, turpinās ietekmēt situāciju Eiropā arī nākamajā gadā. Tomēr Eiropas valstis līdz šim nav spējušas izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kā reaģēt uz šādiem hibrīduzbrukumiem.

Kodolieroču kontroles sistēmas demontāža

2025. gadā turpinājās līdzšinējās kodolieroču kontroles sistēmas sabrukums. Lielvalstīm paplašinot kodolraķešu un konvencionālo raķešu izmēģinājumus, pieaug bažas par nopietnas eskalācijas iespējamību. Ķīna turpina palielināt savu arsenālu, un, turpinoties šai tendencei, Pekinas rīcībā līdz desmitgades beigām varētu būt vismaz tikpat daudz starpkontinentālo ballistisko raķešu, cik to ir Krievijai vai ASV.

Oktobrī Krievija paziņoja, ka izmēģinājusi ar kodoldzinēju apgādātu spārnoto raķeti. ASV tajā pašā mēnesī paziņoja par iespējamu kodolieroču izmēģinājumu atsākšanu, uz ko Maskava reaģēja ar līdzīgu paziņojumu.

Novembrī Tramps pauda atbalstu Dienvidkorejas nodomam iegādāties kodolzemūdenes, uz ko Ziemeļkoreja reaģēja, brīdinot par "kodoldomino efektu". Tas izsaucis bažas par reģionālu kodolbruņošanās sacensību.

Jau nākamā gada sākumā līdzšinējo kodolieroču kontroles sistēmu gaida jauns pārbaudījums, jo februārī beidzas pēdējā vēl spēkā esošā ASV un Krievijas līguma darbības termiņš par kodolieroču skaita samazināšanu ("New START"). Ja neizdosies vienoties kaut vai par simbolisku tā pagarināšanu, tas var izraisīt nekontrolētu ASV un Krievijas kodolarsenālu pieaugumu.

Globālie tirdzniecības kari

Atgriežoties Baltajā namā, Tramps nekavējoties ķērās pie draudiem aplikt ar milzīgiem muitas tarifiem tādu stratēģisku preču importu kā alumīnijs, tērauds un varš, satricinot visu globālo ekonomiku, citām valstīm draudot ieviest skarbus atbildes pasākumus. Tam sekojošās sarunas vismaz pagaidām novērsa visdramatiskāko iznākumu tirdzniecībā ar lielākajiem ASV partneriem, tostarp Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu.

Tajā pašā laikā sarunas ar kaimiņos esošo Kanādu nonāca strupceļā, jo viena no tās provincēm bija atļāvusies finansēt reklāmu, kas kritizēja Trampa iecerētos tarifus.

Tikmēr, pieaugot amerikāņu neapmierinātībai ar pieaugošo dzīves dārdzību, Trampam novembra vidū nācās atcelt muitas nodevas daļai pārtikas preču, tostarp kafijai un liellopu gaļai.

Mākslīgā intelekta bums

Par spīti arvien pieaugošajiem starptautiskajiem konfliktiem, 2025. gadā turpinājās mākslīgā intelekta (MI) triumfa gājiens, tehnoloģiju lieluzņēmumiem un investoriem ieguldot arvien lielākus līdzekļus šajā nozarē. Tiek lēsts, ka kopējie ieguldījumi MI šogad sasniegs aptuveni pusotru triljonu dolāru, bet nākamgad - divus triljonus. Taču pieaug bažas, ka ar MI saistītais spekulatīvais burbulis varētu plīst.

Vienlaikus pieaug arī citas problēmas, kas saistītas ar MI. Tiek apgalvots, ka MI veicina dezinformācijas izplatīšanu, tiek ierosināts arvien lielāks skaits prāvu par autortiesībām, bet daudzi uzņēmumi izmanto MI kā attaisnojumu masveidīgai darbinieku atlaišanai.

Pret ASV MI uzņēmumu "OpenAI" kāda ģimene Kalifornijā ierosinājusi lietu par tās pusaugu atvases pašnāvību, ko tā izdarījusi, izmantojot sarunbota "ChatGPT" dotos padomus. Tas novedis pie tā, ka Kalifornijas pavalsts jau ieviesusi sarunbotu regulāciju. Kopumā likumus par MI regulējumiem pieņēmušas vairāk nekā 50 valstis.

Avoti: AFP, "The Conversation", "Diplomatic Watch Magazine", "Chatham House".