Eiropas algu reitings: kurās valstīs ir visaugstākā vidējā alga?

Janvārī darba vietas tiek mainītas īpaši bieži: darbinieki īsteno Jaungada apņemšanās, bet uzņēmumi koriģē darbā pieņemšanas plānus pirmajam ceturksnim, vēsta "Euronews".

Daudziem darbiniekiem, izvēloties nākamo karjeras soli, izšķiroša nozīme ir atalgojuma līmenim. Papildus acīmredzamajām atšķirībām starp nozarēm darba samaksa būtiski atšķiras arī starp Eiropas valstīm — gan nominālajā izteiksmē, gan, ņemot vērā pirktspēju.

Apsverat iespēju mainīt ne tikai uzņēmumu, bet arī valsti? Vai arī vienkārši interesē, cik pelna kaimiņos? Saskaņā ar Eurostat datiem, lūk, kā atšķiras atalgojums visā Eiropā.

Vidējā alga ES — gandrīz 40 000 eiro

Vidējā gada alga uz vienu nodarbināto ES ir 39 808 eiro. ES valstu vidū tā svārstās no 15 387 eiro Bulgārijā līdz 82 969 eiro Luksemburgā — atšķirība ir 5,4 reizes.

Papildus Luksemburgai vidējā alga pārsniedz 50 000 eiro vēl piecās valstīs: Dānijā, Īrijā, Beļģijā, Austrijā un Vācijā.

Reitinga apakšdaļā līdzās Bulgārijai vidējā gada alga uz vienu nodarbināto ir zem 20 000 eiro arī Grieķijā un Ungārijā.

Daudzās valstīs nozīmīgu daļu cilvēku nodarbinātības veido nepilna laika darbs, lai gan Eurostat koriģē datus tā, lai parādītu, kāda būtu vidējā alga, ja visi darbinieki strādātu pilnu darba dienu.

Dati rāda, ka algas kopumā ir augstākas Rietumu un Ziemeļeiropā, bet zemākas Austrumu un Dienvidaustrumu Eiropā.

Atalgojuma atšķirību iemesli

Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ekonomiste Džūlija De Laccari uzsvēra, ka valstu ekonomiskā struktūra un ražīgums ir galvenais iemesls starpvalstu atalgojuma atšķirībām.

"Augstāks ražīgums ļauj valstīm nodrošināt augstākas algas," viņa sacīja "Euronews Business".

De Laccari norādīja, ka valstīs ar lielāku augstas pievienotās vērtības sektoru īpatsvaru, piemēram, finanšu, IT un augsto tehnoloģiju ražošanu, parasti algas ir augstākas, salīdzinot ar valstīm, kur nodarbinātība koncentrējas zemas pievienotās vērtības sektoros. Pie pēdējiem pieder, piemēram, lauksaimniecība, tekstila nozare vai pamata pakalpojumi.

"Būtiski ietekmi atstāj arī arodbiedrību esamība un ietekme, kolektīvo līgumu sistēmu pārklājums un dziļums, kā arī likumā noteiktās minimālās algas līmenis," viņa piebilda.

Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI) vecākā pētniece doktore Agņeska Pjasna paskaidroja, ka zems arodbiedrību organizētības līmenis un augsts bezdarba līmenis parasti vājinot darbinieku sarunu spēku.

"To bieži min kā iemeslu zema darba samaksas īpatsvara novērošanai daudzās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur arodbiedrību biedru skaits ir viens no zemākajiem ES," viņa sacīja "Euronews Business".

Vidējās algas, ņemot vērā pirktspēju

Atšķirība samazinās, ja to mēra pēc pirktspējas standarta (PPS), proti, ņemot vērā dzīves dārdzības atšķirības starp valstīm.

Viena PPS vienība teorētiski ļauj nopirkt vienādu preču un pakalpojumu daudzumu katrā valstī.

Algas, koriģētas līdz pilnai nodarbinātībai, svārstās no 21 644 PPS vienībām Grieķijā līdz 55 051 PPS Luksemburgā. Attiecība starp augstāko un zemāko rādītāju samazinās līdz 2,5.

Papildus Luksemburgai augstākajā grupā ir Beļģija, Dānija, Vācija un Austrija; visās valstīs PPS pārsniedz 48 500.

Piecas valstis ar zemākajiem rādītājiem: Grieķija, Slovākija, Ungārija, Bulgārija un Igaunija; visās valstīs PPS ir zem 28 000.

De Laccari no SDO norādīja, ka dzīves dārdzība un cenu līmenis ietekmē darba samaksu un līdz ar to arī algas. "Valstīs ar augstākiem patēriņa cenu līmeņiem parasti ir augstākas nominālās algas," viņa sacīja.

Dažu valstu pozīcijas ievērojami mainās, salīdzinot datus eiro izteiksmē un PPS. Piemēram, Rumānija pakāpjas no 22. uz 13. vietu un PPS izteiksmē izskatās daudz labāk, savukārt Igaunija noslīd no 16. uz 22. vietu, zaudējot pozīcijas, ņemot vērā cenu atšķirības.

Ja vidējais pieaugums pēdējo piecu gadu laikā saglabāsies, vidējā alga ES varētu sasniegt 41 600 eiro nominālajā izteiksmē un 43 400 eiro PPS izteiksmē līdz 2026. gadam, lai gan izaugsmes tempi valstīs ievērojami atšķiras.