Juriste asi pārmet valstij, komentējot kādas ģimenes izvēli aizbraukt, jo te neapmaksā zāles viņu bērniņam
Sabiedrība
2018. gada 10. septembris, 14:18

Juriste asi pārmet valstij, komentējot kādas ģimenes izvēli aizbraukt, jo te neapmaksā zāles viņu bērniņam

Jauns.lv

"Lai veselības aprūpes sistēma spētu labi funkcionēt, mums nepietiek ne ar vienu lodziņu, ne ar to 27 cilvēku vajadzībām. Mums vajag, lai lielajās valsts vietās, kurās ir veselības aprūpes pakalpojums, stāv visas vajadzīgās iekārtas, lai ir visi mums vajadzīgie speciālisti, un tas medikamentu saraksts, kas normālā valstī, kā Igaunija, Lietuva un Polija, tur stāv. Mēs jau nezinām, ar kuru slimību mēs saslimsim," komentējot situāciju, kurā ģimene ir pametusi Latviju bērna retās slimības dēļ, ko Latvijas veselības sistēma neapmaksā, savu viedokli RīgaTV24 raidījumā “Preses klubs” pauda medicīnas tiesību juriste Solvita Olsena. 

Solvita Olsena raksturo Latvijas veselības aprūpē radušos skaudro situāciju: "Mums nestāv ne tās iekārtas, ne tie speciālisti, ne tas zāļu kurvis. Nestāv tāpēc, ka mūsu valdība visai tai sistēmai piešķir proporcionāli uz pusi mazākus līdzekļus, nekā, piemēram, citu valstu valdības. Un tad mums ir tāds pusizjucis groziņš, viņš tur stāv, kādam no tā groziņa tās zāles der, bet, teiksim, tam bērnam neder un citiem bērniem arī neder."

"Tas ir tas trakākais: saprotiet, cilvēku saslimšanas dabas dēļ ir tik ļoti dažādas, ka mums ir vajadzīgs, lai ir pēc iespējas vairāk noklātas visas mūsu vajadzības. Mums nav vajadzība, lai mūsu cilvēki pāriet dzīvot uz Igauniju vai citviet. Tas prasa ne tikai naudu, tas prasa arī sistēmu. Mums reāli tajā grozā ir visu laiku jāliek un jāliek iekšā. Ja mēs tur iekšā neliksim tik, cik tas grozs ir vajadzīgs, tur nekas nebūs. Mēs visu laiku esam mēģinājuši sev iestāstīt, ka zāles, kas maksā 10 eiro, mūsu valdība visu laiku mēģina iestāstīt, ka varam tās nopirkt par pieciem. Tādi nav mūsdienu dzīves noteikumi un, ja mēs dzīvojam Eiropā, tad tā nebūs," raidījumā sacīja Olsena. 

Par ko ir stāsts? 

Kāda ģimene pametusi Latviju, jo valsts bērnam neapmaksā medikamentus retas slimības - spinālās muskuļu atrofijas - ārstēšanai, pagājušajā nedēļā vēstīja Latvijas Televīzija. 

Diagnoze spinālā muskuļu atrofija līdz 2017.gadam bērniem ar smagāko slimības formu nozīmēja invaliditāti vai pat nāvi, bet kopš 2017.gada muskuļu atrofiju ir iespējams apturēt, bet ne Latvijā, jo šeit šo medikamentu neapmaksā. Nesen Eiropas Savienībā reģistrētie medikamenti ir dārgi, un Latvija atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm vēl nav diskutējusi ar zāļu ražotāju par cenu.

Pirms pusotra gada minētās ģimenes bērnam noteica diagnozi - spinālā muskuļu atrofija, un tobrīd neviens neko neesot zinājis par iespējamo ārstēšanu, bet ģenētiķis pat prognozējis ļaunāko iespējamo rezultātu. Tad vecāki pieņēmuši lēmumu braukt dzīvot uz Eiropas Savienības valsti, kur valsts apmaksā medikamentu, kas aptur slimības progresu.

Latvijas Spinālās muskuļu atrofijas biedrības valdes locekle Inga Cepurīte valstij pārmetusi neieinteresētību risināt problēmu. Saskaņā ar Reto slimību centra datiem, Latvijā ir vismaz 27 bērni ar šādu diagnozi, kuru slimības progresu vajadzētu apturēt.

Medikaments ir dārgs, taču tā cena atkarīga arī no katras valsts spējas vienoties ar ražotāju par izdevīgāko cenu. Veselības ministrija lēš, ka tie ir 800 000 eiro gadā vienam bērnam. 

Šādu summu apšaubījusi Lietuvas Neiromuskulāro slimību asociācijas vadītāja Kristīna Antanavičiene, kura atklājusi, ka Lietuva vienojusies par daudz mazāku cenu: "Ir starta summa, no kuras sākas sarunas. Tā summa ir 90 000 par vienu injekciju. Tas ir pusmiljons par pirmo gadu un pēc tam uz pusi mazāk. Tās nav visdārgākās zāles Lietuvā. Ir slimības, kuru ārstēšana izmaksā vēl vairāk."

Veselības ministrijā Latvijā un tai pakļautajā Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka iespēju atļauties medikamentu spinālās muskuļu atrofijas ārstēšanai nevar skatīt atrauti no valsts budžeta. "Mēs tik lielas izmaksas no esošā finansējuma nevaram [segt]," teicis Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. 

Par kādu summu ražotājs būtu gatavs pārdot šo medikamentu Latvijai, nav zināms, jo atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kas medikamentu dažām pacientu grupām jau apmaksā, Latvijā tam nav veikts efektivitātes izvērtējums, ko paredz procedūra.