4 skaistas vietas Latvijā, par kurām daudzi pat nenojauš

Lai gan Linda neslēpj, ka pēc tam, kad pabūts grandiozajos Alpu kalnos viņai atkal ir jāiemācās pieņemt mazā Latvijas daba, dzimtā zeme viņai ir ļoti mīļa. Ar saviem piedzīvojumiem un skaistākajiem kadriem Linda dalās arī Instagram kontā @lindarutule.

Kaņiera ezers

Ja ir vēlēšanās pavadīt dienu pie jūras, iesaku izbraukt agrā rīta stundā, sagaidīt saullēktu kādā no Rīgas pludmalēm un tad doties gar jūras malu līdz Kaņiera ezeram. Šajā skaistajā vietā es bieži fotografēju saullēktus vai saulrietus tieši kolosālo perspektīvo skatu dēļ.

Viss ezers ir aizaudzis ar cilvēka garuma niedrēm, tāpēc, ejot pa koka laipu, kas brīžiem līgojas, rodas sajūta, ka esi mazs bērns un tev apkārt ir liela, skaista pasaule. Turpat tiek piedāvāta arī laivu noma, kas dod iespēju izbraukt pa ezeru un izbaudīt pilnīgu mieru un klusumu. Nedaudz tālāk atrodas skatu tornis, no kura var brīnišķīgi vērot putnus. Ir iespēja arī pieteikties ekskursijai ar gidu, kurš izsniedz lapu ar putnu attēliem, binokļus un palīdz pētīšanas procesā.

Kaņieris nav vieta, kur var pavadīt visu dienu, tāpēc iesaku doties tālāk līdz Mērsragam ar tā skaisto molu un akmeņaino pludmali, pa ceļam piestājot pie vietējiem zvejniekiem, lai iegādātos žāvētas zivis. Atceros, esam ar kompāniju iebraukuši veikalā pēc rupjmaizes, krējuma un sīpola un notiesājuši tos kopā ar žāvētajām zivīm jūras krastā. Braucot uz augšu, noteikti jāpiestāj Plieņciemā, lai aizstaigātu līdz Baltajai kāpai pa šauro celiņu, kam blakus tek maza, maza upīte, kurai pāri var tikt pa soļa platuma laipām. Baltā kāpa noved pie pludmales, kas ir diezgan šaura, taču liek justies kā ieliktam bļodā. Skaties uz vienu pusi – saliecies sāns, skaties uz otri pusi – arī tas pats.

Viena no manām iecienītākajām vietām, kur ieturēt gardu maltīti šajā ceļā, ir Engure Cafe.

Ogres Zilie kalni

Tiem, kas nevēlas doties tālu no Rīgas, iesaku aizbraukt uz Zilajiem kalniem, kas atrodas pašā Ogres sirdī. Šajā braucienā ir svarīgi, lai kompānijā būtu aktīvi un fiziski izturīgi cilvēki, ar kuriem dalīties iespaidos, jo būs daudz jāstaigā.

No mazā stāvlaukuma jādodas kājām līdz skatu tornim, no kura pa perimetru var redzēt visu Ogri un, kas ir īpaši interesanti, arī mazliet no Rīgas. Lai gan Latvijā skatu torņi īsti nepilda savu funkciju, jo mums nav kalnu, uzkāpt augšā, nedaudz pasportot un pārbaudīt savas bailes ir ļoti derīgi. Aiz skatu torņa paveras ārkārtīgi skaista ainava, kuru var izbaudīt pastaigā pa jauno koka platformu un laipu. Pa labi no skatu torņa ir novietoti piknika galdiņi un ir vieta ugunskuram. Noejot zemāk, var nokļūt pludmalē ar veikborda zonu. Mākslīgi veidotā ainava ir ļoti pārdomāta – ejot apkārt karjeram, rodas iespēja izbaudīt ainavu no dažādiem skatupunktiem.

Zilos kalnus atklāju pagājušā gada aprīlī, kad tiku izvēlēta par vienu no astoņiem Instagram līderiem dabas fotogrāfiju kategorijā un devos turp braucienā kopā ar @enjoylatvia. Kopš pirmā apmeklējuma esmu tur atgriezusies jau četras reizes – gan brīnišķīgā miglā, gan laikā, kad zemi klāja ledus un sniega kārta. Pateicoties mūžam zaļajām priedēm un eglēm, šī vieta ir vienlīdz skaista visos gadalaikos. Zilie kalni nav vienkārša apskates vieta, tai piemīt gandrīz vai maģiska aura.

Ja ir vēlme apskatīt vēl kaut ko, iesaku doties tālāk uz Kokneses pilsdrupām un Likteņdārzu, lai izstaigātu skaisto apkārtni. Pa ceļam ir iespēja iebraukt Skrīveru saldumos, lai iegādātos našķus. Pirms Kokneses ir Road Cafe – ļoti forša vieta, kur ieturēt maltīti.

Lucavsala

Arī tepat Rīgā ir skaista un interesanta vieta. Ejot 6–7 kilometrus gar Lucavsalas krastu, paveras neierasts, nepieradināts skats. Protams, šo ceļu var izbraukt arī ar mašīnu, tomēr labāk iet kājām un pa ceļam apskatīt veco tiltu, kas izskatās kā Daugavā saspraustas cigaretes. No Lucavsalas paveras fantastiska panorāma uz Ķengaragu. Skats ir diezgan nobružāts, taču ir tā vērts, lai labāk iepazītu Rīgu. Šeit var izbaudīt kinofilmu cienīgus skatus, piemēram, pamestas mājas un vecas, nolietotas ceļa zīmes... Apejot dārziņus, no kuriem daudzi jau ir pamesti, var nonākt līdz ūdenskrātuvei, aiz kuras atrodas vēl viens koka tilts.
Otrā Lucavsalas pusē ir izveidota pludmale un veikborda zona, kafejnīca un bērnu laukumi, kur var atpūsties pēc garās pastaigas.

Mežotnes pils

Latvijā ir daudz skaistu piļu, un uz vienu no tām – Mežotnes pili – es ieteiktu aizbraukt arhitektūras cienītājiem. Mežotnes pils ar saviem skaistajiem kupoliem ir piezemētāka un klasiskāka salīdzinājumā, piemēram, ar Rundāles pili, taču nebūt ne sliktāka. Tepat blakus ir vēl divi apskates objekti, kas jāiekļauj maršrutā, – Motormuzejs (netālu no Bauskas) un pati Bauskas pilsēta ar savu pili. Man kopš bērnības ir liela interese par mašīnām, tāpēc motormuzejos esmu bijusi neskaitāmas reizes gan ar vecākiem, gan draugiem.

Blakus Mežotnes pilij ir atteka upei, kura turpinās arī Bauskā. Abus upes krastus savieno ieapaļš koka tilts, kas kalpo par labu vietu, lai uzņemtu fotogrāfijas. Lietus laikā tilts parasti pārplūst – ja uzkāpj vairāki cilvēki, kājas būs ūdenī. Blakus atrodas arī vecas saimniecības ēkas, kurās dienas izskaņā var pamaldīties un noķert spokainu sajūtu.

Bausku iesaku iepazīt, izpētot mazās ielas un celiņus. Neesmu liela šīs pilsētas apbrīnotāja, taču atzīstu, ka skats no Bauskas pils torņa ir diezgan episks. Pats tornis no iekšpuses ir aizaudzis ar zaļumiem, atgādinot efejām apvītos torņus no pasakām un multfilmām. Arī paskatoties lejā, cilindra veida telpa šķiet nereāla.

Muzeji mani īpaši nesaista, taču Bauskas pils muzeju izstaigāt ir vērts. Atmiņā īpaši palikusi garena telpa, sadalīta vairākās daļās. Vienā no tām grīda ir izklāta ar skaistām, krāsainām flīzēm – oranžām, baltām, zilām, kas rada ļoti interesantu vizuālo efektu. Citā telpas daļā atrodas diezgan zems kamīns. Ejot garām mazajiem lodziņiem, ir redzams pils aizejošais plāns un ūdens – tas ir savdabīgi, jo tu atrodies augstu, bet ūdens ir zemu.

Iestiprināties ar kārtīgām pusdienām iesaku virtuvē turpat blakus Bauskas pilsdrupām vai kafejnīcā pie Alus brūža.

Iesaka LTV raidījuma Karaliste vadītājs Gustavs Terzens:
Seno Lubāna ezera purvāju atklājām, apceļojot Latviju ar raidījumu. Nominēta kā visneapdzīvotākā vieta Latvijā, tā dod kolosālu iespēju vērot dabu un meža dzīvniekus.

Nokļūt purvājā nav viegli, bet ir tā vērts – jābrauc iekšā mežā, tad jādodas pa aizaugušu ceļu garām senajām Lubāna gāršām un visbeidzot jābrien trīs kilometri pa purvu.

Mēs gājām kopā ar gidu, kurš precīzi zināja ceļu, ko iesaku darīt visiem ceļotājiem. Galamērķī ir iesprausts karogs un atstāts blociņš ar zīmuli, kurā var pierakstīties ikviens, kurš tur ir bijis, un maza pudelīte ar graķīti, lai varētu nosvinēt savu gājienu. Mēs turp devāmies rudenī, kad apkārtne krāsojās īpaši skaistos toņos, taču uzskatu, ka tur ir fantastiski jebkurā gadalaikā. Izstaigājot seno Lubānu un mūsdienu Lubānu, rodas sajūta, it kā satiktos divas pasaules. Dodoties uz Lubānas apkaimi, noteikti jāņem vērā viens bīstams faktors – var rasties vēlme palikt šajā vietā!

Iesaka aktrise un TV raidījumu vadītāja Jana Duļevska:

Plānojot ceļojumus pa Latviju, reti iedomājamies braukt uz Latgali, lai gan tur ir daudz dažādu atpūtas iespēju gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Pirms diviem gadiem devāmies brīnišķīgā ceļojumā uz Rāznas ezeru, kur, starp citu, bieži braucu bērnībā kopā ar vecākiem. Ar laivu citu pēc citas apbraukājot Rāznas ezera salas, var pavadīt veselu dienu! Lai ceļojuma laikā ne vien atpūstos, bet arī gūtu un redzētu kaut ko jaunu, iesaku doties uz fantastiskajiem muzejiem šajā apkaimē. Daugavpilī jāapmeklē Marka Rotko mākslas centrs un Šmakovkas muzejs, Aglonā – bazilika un Maizes muzejs.

Turpat netālu ir arī viena no sirreālākajām vietām Latvijā – Velnezers. Parasti, dodoties uz Latgali, apciemojam arī radus un nakšņojam viesu mājā pie vīra radiem Salienā.