Māmiņu Aneti šokē Litenes pamatskolas skolotājas rupjība: "Manu bērnu saukā par idiotu un stulbeni"
Kāda māmiņa apgalvo, ka viņas dēls - Litenes pamatskolas 8. klases skolnieks - regulāri saskaras ar smagām rupjībām no mācībspēka puses. Pusgada laikā dēls esot nosaukts par narkomānu, stulbeni, idiotu un vēl visādi. Vai tiešām šajā Gulbenes novada skolā notiek šādas lietas?
Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Aneti (vārds mainīts). Sieviete apgalvo, ka viņas teiktais atbilst patiesībai, jo to esot atstāstījis viņas dēls.
Apsaukā un sola atstāt uz otru gadu
“Mans bērns mācās Litenes pamatskolā. Aizvadītajā mācību gadā viņš ļoti bieži tika aizskarts un aizvainots no pedagogu puses ar necenzēties vārdiem, piemēram, stundas tēma netiek paskaidrota, bērns tiek nosaukts par idiotu, stulbeni, un izdzīts no klases. Skolotāja nosauca viņu par izdzimtenes dēlu. Vai tas ir normāli?” jautā Anete.
Klasē izskanējuši arī literatūras pedagoģei pavisam neraksturīgi vārdi – Anetes dēls it kā nosaukts par narkomānu un “dročītāju”.
“Skolas bērni ir šokā, kas notiek skolā. Vai tādi pedagogi var strādāt ar bērniem? Un vai pedagogam ir tiesības aizskart bērnu un bērna ģimeni? Pēc šīs situācijas dēls vairs negrib apmeklēt skolu. Pārbaudes darbos skolotāja pasaka: tu vari rakstīt, cik labi gribi, tāpat tev ielikšu divnieku! Viņam neļauj izlabot atzīmes, aizbildinoties ar to, ka nav jēga, jo tu tāpat paliec uz otru gadu,” turpina Anete.
“Vai pedagogam būtu jālielās ar faktu, ka viņš audzēknim ielicis 12 vieniniekus? Es uzskatu, ka bērnu atzīmes parāda pedagoga darba kvalitāti,” piebilst māmiņa.
Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Anete gan atzīst, ka dēls šad un tad neesot gana priekšzīmīgs – pīpējot un mēdzot kavēt stundas.
Taču šādas darbības, viņasprāt, nekādi neattaisno pedagogu attieksmi.
Direktorei atšķirīga versija par skolā notiekošo
Pavisam citu skatījumu uz Litenes pamatskolā notiekošo starp Anetes dēlu un atsevišķām skolotājām atklāj šīs mācību iestādes vadība.
Skolas direktore Sarmīte Locāne sarunā ar Kasjauns.lv nodēvē situāciju par “spēli vienos vārtos” un apgalvo, ka ir grūti komentēt Anetes dēla un pedagogu attiecības.
Direktore gan piebilst, ka strīdā iesaistītā literatūras skolotāja noliedz apsūdzības, ka šādiem vārdiem būtu aizskārusi skolēnu. “Atklājās, ka šī skolotāja pat nezināja, ko daži no viņai piedēvētajiem vārdiem nozīmē un izbrīnā vaicāja par to,” pauž iestādes vadītāja.
Telefonsarunā pamatskolas direktore tomēr atklāj dažas ne pārāk glaimojošas lietas par Anetes dēla uzvedību un izturēšanos pret skolas personālu.
Viņš mācību stundas kavējot regulāri, turklāt bieži vien klasē ierodas, izsperot durvis.
“Šis viss noteikti ir abpusēji. Puisis uzvedas izaicinoši. Iesaistītā skolotāja ir neizpratnē par to, kā lai māca zēnu, ja viņš regulāri nokavē 20 minūtes no mācību stundas,” sūkstās skolas direktore.
Strīdu risinās sarunu ceļā
Zināms, ka skola kopā ar ģimeni apliecinājusi, ka nesaskaņas kārtos, tiekoties sapulcē.
Neilgi Pēc portāla Kasjauns.lv sazināšanās ar Izglītības un kvalitātes valsts dienestu (IKVD), kļuvis zināms, ka IKVD sācis izvērtēt Litenes pamatskolā notiekošo.
Pagaidām pamatoti secinājumi par to, kuram galu galā ir taisnība un kurš melo, izpaliek.
Atzīmju likšana jānodala no personīgajām attiecībām
Taču kādi ir teorētiskie situācijas risinājumi? Vai, vērtējot skolēna mācību sasniegumus, pedagogs ir tiesīgs ņemt vērā personīgās attiecības ar audzēkni?
“Ir būtiski nošķirt skolēna uzvedības, kā arī pedagoga un skolēna savstarpējo attiecību problēmas no skolēna mācību sasniegumu vērtēšanas un pārcelšanas nākamajā klasē,” skaidro IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga.
Lai gan skolotājs ir tiesīgs noteikt mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus, nav pieļaujams, ka skolotājs mācību sasniegumu vērtējumā ņem vērā tikai skolēna attieksmi pret mācību darbu vai uzvedību, proti – atzīmi neliek par uzvedību, bet par mācību priekšmetā paveikto, skaidro IKVD eksperte.
Turklāt mācību sasniegumu vērtēšanas kritērijiem jābūt iepriekš definētiem, skolēniem saprotamiem un zināmiem.
Skolotājiem jāspēj paskaidrot izliktie vērtējumi
“Lai skolēniem un arī skolotājiem, neatkarīgi no apstākļiem, tiktu izvirzīti vienādi nosacījumi un kritēriji mācību sasniegumu vērtēšanā, kā arī nepieļautu atšķirīgas attieksmes veidošanos, katra izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt savu iekšējo normatīvo aktu, visbiežāk – skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā detalizētāk noteikta kārtība, kādā tiek vērtēti skolēnu mācību sasniegumi, piemēram, noteikts minimālais pārbaudes darbu skaits mācību priekšmetos, prasības mājas darbu izpildei un vērtēšanai u.c.,” skaidro Veinberga.
Turklāt pedagogam pēc skolēna vai viņa vecāku lūguma ir jāizskaidro pārbaudes darbā vai mācību priekšmetā izliktais vērtējums (atzīme). Vienlaikus ir jāņem vērā, ka skolēna vecāki ir tiesīgi apstrīdēt mācību priekšmetā saņemto gada vērtējumu.
Noteikumi attiecas gan uz skolotājiem, gan skolēniem
“Jāuzsver, ka gan skolēniem, gan skolotājiem ir jāpilda normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, un nav pieļaujama nedz emocionāla, nedz fiziska savstarpēja vardarbība. Noteikumiem par skolēnu uzvedību mācību stundās un ārpus tām, kā arī sankcijām par šo noteikumu pārkāpumiem jābūt noteiktiem skolas iekšējās kārtības noteikumos. Tomēr jāpiebilst, ka nav pieļaujamas tādas sankcijas kā izdzīšana no klases, jo skolotājam kā kompetentam mācību un audzināšanas darba speciālistam, ir jāizvēlas un jāizmanto tādas pedagoģiskās metodes, kas veicina skolēnos pozitīvu uzvedību,” piebilst IKVD pārstāve.
Skolēna izglītošana citā telpā līdz vienai mācību dienai pieļaujama tikai Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” II1. daļas „Vadītāja rīcība, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību” noteiktajā kārtībā.
Jautājumu vai nesaprašanās gadījumā IKVD aicina skolēnu vecākus vispirms vērsties pie konkrētā mācību priekšmeta pedagoga vai izglītības iestādes vadītāja, kurš situācijas vispusīgai un objektīvai izvērtēšanai varot veikt, piemēram, anonīmu skolēnu anketēšanu.
Savukārt gadījumā, ja risinājumu šādā ceļā tomēr neizdodas atrast, ieteicams vērsties pie pašvaldības izglītības speciālista (pašvaldības izglītības pārvaldes) vai IKVD ar lūgumu izvērtēt konkrēto gadījumu.
Kā rīkoties, ja apvainojumi ir nepatiesi?
Kā šajā un citās līdzīgās situācijās rīkoties pedagoģei, kura, iespējams, nepatiesi publiski internetā apvainota par rupjību izteikšanu un klaju neprofesionalitāti?
IKVD paskaidro, ka Latvijas likumdošana paredz personām iespēju šādos gadījumos vērsties policijā: “Ņemot vērā, ka Latvijā personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā, skolotājam ir tiesības vērsties policijā vai prokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu vai arī tiesā ar prasības pieteikumu par personas godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un/vai par mantiskās kompensācijas izmaksu.”
