Sesks un Verpakovskis līdz ūtrupei noved kempingu „Gaiļi”?
Liepājas mēra Ulda Seska, futbolista Māra Verpakovska un Nīcas pagastveča Agra Petermeņa „mafija” esot vainojama pie tā, ka līdz bankrotam novests kempings „Gaiļi”, uzskata tā īpašnieks Igors Jeršovs.
16. martā paredzēta tūristu iecienītā kempinga „Gaiļi” izsole par labu SEB bankai. Zīmīgi, ka izsole notiek tikai dienu pirms Rīgas apgabaltiesas sēdes, kurā Jeršovs centīsies panākt, lai „Seska – Verpakovska ģimene” viņam atlīdzina gan morālo, gan materiālo kaitējumu.
Liepājas mēra ģimene pret „zvejnieku ligzdu”
„Gaiļi” ir, nu jau jāsaka – bijuši, iecienīta gan pašmāju, gan ārzemju tūristu apmešanās vieta. Kempings būvēts vecas jūrnieku sētas stilā un tūristus pievilcis ar savu „etnogrāfisko auru”, kā arī ar tuvumu Baltijas jūras krastam – tikai 400 metri no jūras.
Kempinga īpašniekiem nedienas sākās pēc tam, kad zemes gabalu starp „Gaiļiem” un jūras malu nopirka slavenais futbolists Māris Verpakovskis, kurš toreiz bija Liepājas mēra Ulda Seska meitas Baibas vīrs. Ar Liepājas domes priekšsēdētāja „gādību” Verpakovska īpašumam vietējās pašvaldības vadītājs Petermanis piešķīra neoficiālu saudzējošu režīmu.
„Verpakovska dzeloņdrātis”
Par zemes īpašuma starp „Gaiļiem” un jūras krastu pārvaldnieku kļuva Liepājas pilsētas vadītāja tēvs Mārtiņš Sesks, kurš Jeršovam pat esot draudējis, ka kempings „Gaiļi” ilgi vairs nepastāvēs un kempinga viesi pie jūras neies caur „Verpakovska – Seska” pagalmu. Savukārt Nīcas pagastvecis Jeršovam ieteica īrēt autobusu, lai viņš savus viesus varētu vest izklaidēties pie jūras, piemēram, pat uz kaimiņvalsti Lietuvu – Palangu. Tā kasjauns.lv stāstīja Jeršovs.
„Gaiļu” viesiem nācās pie jūras mērot apkārtceļu vairāku kilometru garumā vai rāpties pāri „Verpakovska dzeloņdrātīm”. Lai šo situāciju leģitimizētu Nīcas pagasta padome izstrādāja jaunu teritoriālo plānojumu, kurā „Gaiļiem” vairs neparedzēja piekļuvi jūras krastam.
Ūtrupe pirms tiesas sēdes
„Gaiļos” situācija izvērtās gaužām neapskaužama. Kempinga viesiem tika liegta piekļuva jūrai, kaut gan viņi dzīvoja vecā „jūrnieku un zvejnieku ligzdā”.
„Gaiļu” īpašnieks rakstīja sūdzības un iesniegumus policijai, prokuratūrai, KNABam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), ka viņam kaimiņš nelikumīgi liedz piekļuvi jūrmalai. Daudz jau nevajadzēja – jaunajiem īpašniekiem tikai pienāktos atļaut cauri savam zemes pleķim ierīkot taciņu līdz pludmalei.
Tiesvedības joprojām turpinās. 17. martā Rīgas apgabaltiesā paredzēta tiesas sēde, kurā Jeršovs uztur prasību pret RAPLM, kurai būtu jāatzīst, ka „Verpakovska – Seska” zemes īpašnieki rīkojušies nelikumīgi un viņiem pienāktos „Gaiļiem” izmaksāt kompensāciju.
Tomēr dienu pirms šīs tiesas sēdes paredzēta „Gaiļu” ūtrupe par labu SEB bankai. Izsoles sākumcena par 9,49 hektāriem zemes, etnogrāfiskā stilā celto dzīvojamo māju, klēti un pagrabu ir 62 100 lati. Jeršovs bankai nav spējis atdot kredītu, kuru paņēma kempinga attīstības projektēšanai.
Projekta apdraudējumi
„Viss ir savstarpēji saistīts. Projektu izstrādājām, bet naudu tā realizācijai neiedeva un viss apstājās. Kā man bankā mutiski paskaidroja, tad projekta realizācijai naudu neiedeva tādēļ, ka „Gaiļiem” nav piekļuves jūrai un tas ir projekta apdraudējums,” Jeršovs klāstīja kasjauns.lv.
Tātad, ja kaimiņi būtu atļāvuši ierīkot taciņu no „Gaiļiem” līdz jūras malai, nebūtu kempinga bankrota un tiktu attīstīts vērienīgs tūrisma biznesa projekts.
Visu sarežģī arī tas, ka Jeršovam ir saspīlētas attiecības ar Nīcas novada pašvaldību. Jeršovs nav „īstajā partijā” – viņš ir Vides aizsardzības kluba biedrs, kurš aktīvi iestājas pret nelikumīgu apbūvi un rūpējas par videi draudzīgu politiku, kas, pēc vides sargu domām, neesot Nīcas pašvaldības prioritāte.
