Cēsīs atklās piemiņas plāksni leģendārajam kordiriģentam Imantam Kokaram

Piemiņas plāksne atradīsies pie ēkas Bērzaines ielā 34, kur pašlaik ir Cēsu internātpamatskolas–rehabilitācijas centrs, bet kādreiz darbojās Cēsu skolotāju institūts. Imanta Kokara dzīve bijusi cieši saistīta ar Cēsīm – viņš mācījies institūtā un mūzikas vidusskolā, te strādājis, dibinājis un vadījis skolotāju kori un bijis Cēsu rajona dziesmu svētku virsdiriģents.

Piemiņas pasākumu muzikāli ieskandēs koris "Beverīna" Ērika Deruma vadībā.

Kokars mūžībā aizgāja pērn rudenī 90 gadu vecumā. Imants Kokars un viņa dvīņubrālis Gido dzimuši 1921.gadā Gulbenē, bērnību pavadījuši Vecgulbenes pagastā. Imants Kokars kopš 1969.gada bija Rīgas kamerkora "Ave Sol" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Brāļi Kokari jau kopš bērnības bija saistīti ar mūziku. Ozolkalna pamatskolā zēni darbojās korī un orķestrī. Mācības turpināja Cēsu, Jelgavas un Rēzeknes skolotāju institūtā. Tautas konservatorijā Imants Kokars apguva trompetes spēli, spēlēja klarneti Jelgavas mūzikas skolā un Rēzeknes mūzikas skolā apguva vijoli. 1943.‒1944.gadā brāļi strādāja Gulbenes dzelzceļa depo, bet vēlāk brāļu gaitas nedaudz šķīrās ‒ Imants strādāja par skolotāju Gulbenes vidusskolā, bet Gido ‒ par skolotāju Stradu un Stāmerienas septiņgadīgajā skolā. 1945.gadā Imantu iesauca armijā.

Vēlāk brāļi satikās Cēsīs, kur Imants mācījās Cēsu skolotāju institūtā un vadīja institūta jaukto kori. Studijas institūtā viņš savienoja ar mācībām Cēsu mūzikas vidusskolā, bija Cēsu rajona pūtēju orķestra virsdiriģents (1949‒1951).

Maestro bija arī daudzu citu kolektīvu dibinātājs, dažādu pasākumu ideju autors un to izveidotājs ‒ skolotāju koru un studentu "Gaudeamus" kustības attīstība Latvijā, kamerkoru festivāls, arī starptautiskais kamerkoru festivāls "Rīga dimd" (1989).

Viņa lolojums bija arī Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētki.

Imants Kokars kopš 1965.gada ‒ astoņas reizes ‒ bijis Latvijas dziesmu svētku virsdiriģents. Viņa ieskaņotā kora mūzika pieredzējusi visvairāk kompaktdisku izdevumu. Viņš saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni un 1996.gadā ‒ Lielo mūzikas balvu.