Pētnieks atklāj, kādu postu mūsu organismā spēj atstāt antibiotikas
Antibiotikas var glābt kādam dzīvību, taču tās arī vājina imūnsistēmu un pazemina aizsargspējas, kad ir jācīnās pret infekciju, skaidro Virdžīnijas Universitātes Medicīnas skolas zinātnieks Kodži Vatanabe.
Šie medikamenti neļauj darboties imūnsistēmas “kareivjiem” – neitrofiliem leikocītiem –, kā arī vājina zarnu trakta spēju pretoties pret baktēriju tālāku izplatīšanos organismā. Tādējādi kļūstam daudz uzņēmīgāki pret smagām infekcijām, piebilst Vatanabe.
Vatanabe ar pētnieku komandu vēlējās noskaidrot antibiotiku ietekmi uz amēbu izraisītu kolītu – nāvējošu parazītisku infekciju, kas ir visai izplatīta jaunattīstības valstīs, kur bērni līdz divu gadu vecumam parasti saņem vairāk nekā divdesmit antibiotiku kursus.
Pētnieki analizēja fēču paraugus bērniem, kas dzīvoja Bangladešā, Dakas graustu rajonā, un konstatēja, ka bērniem ar smagākām infekcijām bija arī mazāka zarnu trakta baktēriju dažādība.
Turpinot pētījumu un novērojot laboratorijas peles, zinātnieki atklāja, ka antibiotikas samazināja neitrofilo leikocītu aktivitāti, kas savukārt neļāva pareizi darboties arī pārējiem leikocītiem.
Antibiotikas bija sagrāvušas arī zarnu trakta mikrofloras aizsargbarjeru.
