TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pareizticīgo Lieldienās Harkiva saņēmusi vienu no smagākajiem triecieniem

Svētdien, aizstāvot savu valsti no okupantiem, frontē bojā gājis Ukrainas svarcēlājs Oleksandrs Peļišenko. 

"Ar lielām skumjām informējam, ka šodien pārstāja pukstēt Ukrainas cienījamā sporta meistara, divkārtējā Eiropas čempiona svarcelšanā Oleksandra Peļišenko sirds," teikts Ukrainas Svarcelšanas federācijas paziņojumā. "Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei un visiem, kas pazina Oleksandru!"

Svarcēlājs 2016. gada Riodežaneiro olimpiādē pussmagajā svara kategorijā līdz 85 kg izcīnīja ceturto vietu. Peļišenko Ukrainas bruņotajiem spēkiem pievienojās 2022. gadā, pirmajās dienās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Olimpietis Vladislavs Heraskevičs norāda, ka karā tagad gājuši bojā aptuveni 450 ukraiņu, kas nodarbojušies ar profesionālo sportu.

"Šiem cilvēkiem vajadzētu attīstīt sportu mūsu valstī, bet tagad viņi tiek noslepkavoti," norāda Heraskevičs. “Tajā pašā laikā Krievijas sportisti, kas atbalsta karu, tagad startē starptautiskajāss sacensībās. Es vienkārši nevaru saprast, kā tas ir iespējams. Tas ir neprāts." 

Peļišenko nāve radīs papildu jautājumus par Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu ļaut dažiem krievu sportistiem gaidāmajās Parīzes Olimpiskajās spēlēs startēt kā "neitrāliem" sportistiem.

SOK paredz, ka olimpiādei varētu kvalificēties 36 līdz 54 Krievijas sportisti. Tomēr tie, kuri publiski atbalstīja agresorvalsts uzsākto karadarbību Ukrainā, vai kuriem ir saikne ar armiju, dalība olimpiādē ir liegta.

Krievija atkal ir izplatījusi draudus izmantot kodolieročus, lai iebiedētu valstis, kas jūnijā dosies uz Ukrainas miera samitu Šveicē, šādu vērtējumu pirmdien preses konferencē pēc Baltijas valstu premjerministru un Vācijas kanclera tikšanās pauda Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzina, ka Krievija apdraud visu Eiropu - tā tas ir bijis pagātnē un nekas daudz nav mainījies mūsdienās. "Ar šodienas tikšanos apliecinām, ka strādājam NATO ietvaros un pie Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanas," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka šobrīd militārās spējas tiks stiprinātas caur aizsardzības industrijas attīstību, un ir jāpanāk, ka visas NATO valstis tērē vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības vajadzībām.

"Vairākas valstis skaidrāk apzinās, kādi ir Krievijas patiesie draudi. Apzinoties šos draudus, Ukrainai būs lielākas iespējas uzvarēt karā pret Krieviju," sacīja Siliņa.

Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādīja, ka pašreizējie Krievijas draudi par kodolieroču izmantošanu ir izplatīti, lai atturētu no lēmumiem, kurus plānots pieņemt Ukrainas atbalstam.

Kallasa akcentēja, ka Krievija arī iepriekš ir draudējusi ar kodolieroču izmantošanu, bet tie ir bijuši tikai draudi. Tomēr nav iespējams droši teikt, ka kodolieroči netiks izmantoti, jo Krievija mēdz rīkoties neparedzami.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka "ir svarīgi vienmēr pateikt skaļi, ka šajā karā nedrīkst izmantot kodolieročus". Viņš uzsvēra, ka pirms gada, tiekoties ar Ķīnas prezidentu, kā arī citās tikšanās reizēs ar pasaules līderiem šo nostāju ir allaž akcentējis.

Kā ziņots, 6.maijā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija drīzumā rīkos mācības, lai palielinātu nestratēģisko kodospēku gatavību veikt kaujas uzdevumu.

Kā teikts paziņojumā, norādījumu rīkot mācības devis Vladimirs Putins. Ģenerālštābs sācis gatavoties mācībām "ar Dienvidu militārā apgabala raķešu formējumiem, iesaistot aviāciju, kā arī karafloti". Tiek norādīts, ka mācību laikā "tiks veikts pasākumu kopums, lai praktiski atstrādātu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanas un izmantošanas jautājumus".

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka tiks atstrādāta šādu ieroču kaujas izmantošana, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju".

Nestratēģiskie jeb taktiskie kodolieroči ir kodolgalviņas, kuru nogādes līdzekļi ir relatīvi maza darbības rādiusa raķetes, nevis stratēģiskās starpkontinentālās raķetes, un kuru jauda ir relatīvi neliela, piemēram, dažas kilotonnas. Kā taktiskos kodolieročus var izmantot raķešu sistēmas "Iskander". Šie ieroči nesen tika izvietoti arī Baltkrievijā. Tiek lēsts, ka Krievijai ir lielākais šādu ieroču krājums pasaulē. Tie nekad nav izmantoti kaujas laukā.

PSRS notika mācības, kurās izmantoja taktiskos kodolieročus. Mūsdienu Krievijā šādas mācības nav notikušas. Tomēr avīze "Financial Times" rakstīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem ir notikušas kara spēles, kuru pamatā bija šādu ieroču iespējama izmantošana - un pret hipotētisku Ķīnas agresiju.

Saistībā ar Krievijas valsts atbalstītu kiberuzbrukumu kanclera Olafa Šolca partijas biedriem, Vācija uz laiku atsaukusi savu vēstnieku Krievijā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka , ka kiberuzbrukumu, kura mērķis bija Šolca Sociāldemokrātiskās partijas biedri, īstenojusi grupa APT28.  APT28 vada Krievijas militārais izlūkdienests un tas nozīmē, ka tas bija valsts sponsorēts Krievijas kiberuzbrukums Vācijai, piebilda Bērboka.

Vēstnieks Aleksandrs Grāfs Lambsdorfs "ir izsaukts uz konsultācijām, un viņš nedēļu uzturēsies Berlīnē, bet pēc tam atgriezīsies Maskavā", pirmdien preses brīfingā Berlīnē sacīja Ārlietu ministrijas preses pārstāve. Vācijas valdība uztver kiberuzbrukumu "ļoti nopietni", uzskatot to par darbību "pret mūsu liberālo demokrātiju", viņa sacīja.

APT28, kas pazīstams arī ar nosaukumu "Fancy Bear", ir apsūdzēts desmitos kiberuzbrukumu dažādās pasaules valstīs. Hakeri izmantoja iepriekš nezināmu ievainojamību programmā "Microsoft Outlook", lai kompromitētu e-pasta kontus, ziņoja Berlīne. Arī Čehija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka dažas tās valsts iestādes ir bijušas mērķis kiberuzbrukumiem, kuros vainoja APT28, atkal izmantojot vāju vietu "Microsoft Outlook" 2023.gadā.

Aizvadītajās dienās Krievijas draudi civilizētajai pasaulei kļuvuši aizvien intensīvāki. Par beidzamo mērķi kļuvusi Lielbritānija, kurai “Maskava draud ar vardarbīgiem atmaksas triecieniem, ja Ukrainas armija kaujas laukā sāks izmantot Lielbritānijas piegādātos ieročus”.

Maskava pirmdien, 6. Maijā, paziņoja, ka tā varētu veikt triecienus britu militārajiem objektiem Ukrainā un, iespējams arī ārpus tās, ja Kijivas spēki kaujas laukā izmantos Londonas piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes.

Agresorvalsts Ārlietu ministrija paziņoja, ka izsaukusi pie sevis Apvienotās Karalistes vēstnieku Maskavā Naidželu Keisiju un brīdināja viņu, ka Krievijas "atbilde uz Ukrainas triecieniem, izmantojot britu ieročus Krievijas teritorijā, varētu būt jebkurš Apvienotās Karalistes militārais objekts un aprīkojums Ukrainas teritorijā un ārpus tās".

Tāpat svētdien, 5. maijā, Eiropas valstu izlūkdienesti brīdinājuši, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus visā Eiropā. Izlūkdienesti vēsta, ka "Krievija jau ir sākusi aktīvāk gatavot sprādzienus, dedzināšanas un infrastruktūras bojāšanu Eiropā gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību, un iespējamie upuri civiliedzīvotāju vidū tai nerūp. Iemesls ir tāds, ka Krievija ir sākusi kursu uz pastāvīgu konfliku ar Rietumiem", sacījuši "Financial Times' avoti.

Rīgā, tikšanās laikā ar Baltijas premjeriem, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, apliecināja Vācijas gatavību aizstāvēt Latviju un Baltiju apdraudējuma gadījumā.

"Vācija apņemas iesaistīties jebkuras NATO valsts aizstāvēšanā "no pirmā centimetra", ja šāds apdraudējums rastos," premjeriem klāstīja kanclers, vienlaikus uzsverot, ka Eiropas Savienībai jāpalielina pašai sava drošība un jāpalielina bruņojuma ražošanas jaudas savām vajadzībām.

Šolcs norādīja, ka "drošības situācija NATO austrumu flangā - Baltijā - joprojām ir saspringta, tāpēc ir svarīgi apliecināt, ka sabiedrotie turpina sniegt atbalstu drošības stiprināšanai, tostarp izvietojot lielākus militāros spēkus Baltijas valstīs". 

Vairāk lasi šeit.

Krievijas armijā savervētais ukrainis esot likvidējis sešus Krievijas karavīrus un aizbēdzis. Viņa motivācija bija Krievijas trieciens Harkivai, kā rezultātā vīrieša gados vecā māte piedzīvojusi insultu.

Tagad okupanti cenšas viņu atrast "DTR", bet acīmredzot viņš aizbēdzis uz Ukrainas teritoriju.

Kā vēsta avoti Krievijas medijos, kāds 60 gadus vecais Jurijs Galuško iznīcinājis sešus karavīrus un piebeidzis tos ar kontrolšāvieniem, pēc tam viņam ar ieroci izdevies aizbēgt. Tā dēvētajā "Doneckas tautas republikā" izsludinātas vīrieša medības, taču viņiem neizdevās ukraini notvert.

Profesionālie formējumi viņu izsauca no soda kolonijas 2024. gada 28. februārī. Vīrietis krievu karavīrus noslepkavojis 4. maijā.

Eiropas Komisija ES valstīm nosūtījusi 14. sankciju paketes projektu pret Krieviju: paredzēts ierobežot sašķidrinātās dabasgāzes importu.

Par to, atsaucoties uz avotiem, ziņo "Polskie Radio" korespondents Briselē.