TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantiem ir problēmas ar degvielu sakarā ar uzbrukumu naftas bāzei Luhanskā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
⚡🇺🇦The Russian occupiers lost the game of hide-and-seek in favor of the mammoth drone💪💥 pic.twitter.com/WKhANh4XIP
— 🇺🇦 UkraineNewsLive🇺🇦 (@UkraineNewsLive) May 9, 2024
ASV strādā pie jaunas aizsardzības palīdzības paketes Ukrainai, brīfingā sacīja Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers.
"Mēs strādājam pie citām paketēm. Es domāju, ka jūs varat sagaidīt, ka atgriezīsimies tādā tempā, kādā bijām pirms finansējuma pārtraukuma," viņš piebilda.
The United States is working on a new defense assistance package for Ukraine, State Department spokesman Matthew Miller said this at a briefing.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2024
"We are working on other packages. I think you can expect that we will return to the pace we were at before the break in funding," he… pic.twitter.com/EXvsKc3fwN
Mobilās uguns grupas uzbrūk Krievijas "Shahed" bezpilota lidaparātiem, kas naktī uzbruka Odesas reģionam.
Mobile fire groups attacking Russian Shahed drones that attacked the Odesa region overnight. pic.twitter.com/qMsTpykT62
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2024
Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis nomainījis Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku komandieri, liecina attiecīgie valsts vadītāja dekrēti, kas publicēti prezidenta biroja tīmekļa vietnē.
"Atlaist Lupančuku Sergeju Konstantinoviču no Ukrainas Bruņoto spēku īpašo operāciju spēku komandiera amata," teikts dekrētā Nr. 313/2024.
Vienlaikus prezidents par jauno speciālo spēku komandieri iecēla Aleksandru Trepaku.
“Iecelt Aleksandru Sergejeviču Trepaku par Ukrainas Bruņoto spēku īpašo operāciju spēku komandieri,” teikts dekrētā Nr. 314/2024.
Sergejs Lupaks par īpašo operāciju spēku komandieri tika iecelts pagājušā gada novembrī. Tādējādi viņš amatā atradās vien sešus mēnešus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja dekrētu, ar kuru no militārā dienesta tiek atbrīvots bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
"Atlaist ģenerāli Valēriju Fedoroviču Zalužniju no militārā dienesta veselības apsvērumu dēļ ar tiesībām valkāt militāro formastērpu," teikts dekrētā.
Bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks kļuvis par Ukrainas vēstnieku Lielbritānijā.
⚡️Former Commander-in-Chief Valerii Zaluzhnyi has been appointed ambassador of Ukraine to Great Britain. This morning he was released from military service by Zelenskyi.https://t.co/m0JQFAES8g pic.twitter.com/HKBVD9nB3T
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2024
Čehijas prezidents Petrs Pāvels intervijā "ARD" sacīja, ka Rietumvalstis Ukrainai sniegušas "piesardzīgu atbalstu" visa kara laikā. Viņaprāt, ja palīdzība būtu nākusi agrāk, situācija varētu būt izvērsusies citādāk.
"Es neteiktu, ka tie (Rietumi - red.) ir zaudējuši cerību, taču visā Ukrainas kara laikā Rietumi ir bijuši ļoti piesardzīgi savā atbalstīšanā. Jau no paša sākuma centās novērst konflikta eskalāciju. Katrs jauns posms tika apspriests ilgi, pirms tas beidzot tika īstenots, ja mēs būtu izlaiduši šo diskusiju un risku izvērtēšanas periodu, Ukraina šo palīdzību būtu saņēmusi vairākus mēnešus vai varbūt pat gadus agrāk, un situācija varētu būt citāda," teica prezidents.
Czech president recognizes West's mistake regarding Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) May 9, 2024
In an interview with ARD, Czech President Petr Pavel said that Western countries had provided Ukraine with "cautious support" throughout the war. In his opinion, if the help had come earlier, the situation might have… pic.twitter.com/YTfxJTiRbB
Satelītu attēli apstiprina vismaz trīs naftas rezervurāru iznīcināšanu okupētajā Luhanskā pēc tam, kad naktī uz 7. maiju naftas bāzei uzbruka Ukraina.
Satellite images confirm the destruction of at least three oil tanks in occupied Luhansk after Ukraine attacked it on the night of May 7. https://t.co/LudboryrYM pic.twitter.com/NjJPLOr5J8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2024
Šie līdzekļi ir paredzēti iekārtu iegādei bojātas enerģētikas infrastruktūras remontam, fiziskās aizsardzības stiprināšanai un rezerves enerģijas nodrošināšanai, jo īpaši ģeneratoriem un dalītai ražošanai.
The UK will additionally contribute €23 million to the Ukrainian energy support fund. These funds are aimed at purchasing equipment to repair damaged energy infrastructure, strengthening physical protection and providing backup power, in particular for generators and distributed… pic.twitter.com/Ldh3SeecwC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 9, 2024
Vakar, 8. maijā, no rīta veiktās kritiskās infrastruktūras apšaudes laikā būtiski postījumi nodarīti hidroelektrostacijām. Divas hidroelektrostacijas nedarbojas, vēsta "Ukrhydroenergo" preses dienests.
"Ienaidnieks turpina masveidā uzbrukt un iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, izraisot destruktīvus mērķtiecīgus uzbrukumus," teikts ziņojumā.
Saskaņā ar "Ukrhydroenergo" teikto, šobrīd visa hidroelektroenerģijas ražošana ir cietusi postošus bojājumus. Tiek atzīmēts, ka iznīcinātā tehnika prasa lielas pūles remontam, restaurācijai un ievērojamus finanšu līdzekļus.
"Pašlaik starptautiskās sabiedrības atbalsts, palīdzība un izlēmīga rīcība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk," norāda "Ukrhydroenergo".
8. maijā Krievijas karaspēks atkal veica masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Vakar triecienus piedzīvoja seši valsts reģioni.
Krievija aprīlī palielināja uzbrukumu skaitu Ukrainas austrumos. Tai izdevās gūt nelielus panākumus Časivjaras rajonā Doneckas apgabalā, vēsta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Ziņojumā teikts, ka 2024. gada aprīlī Krievijas uzbrukumi Ukrainas austrumos pieauga par 17%, salīdzinot ar 2024. gada martu. No tiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas bija Avdijivkas, Časivjaras un Marjinka apgabalos.
Uzbrukumi Časivjaras tuvumā no marta līdz aprīlim pieauga par 200%. Vairāk lasi šeit.
Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 09 May 2024.
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) May 9, 2024
Find out more about Defence Intelligence's use of language: https://t.co/tt0vmm88pL #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/e4Iy25w5zX
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
