TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu iebrucēji aktivizējušies pierobežā ar Sumu apgabalu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 491 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7560 tankus, 14 595 bruņutransportierus, 12 639 lielgabalus un mīnmetējus, 1071 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 801 zenītartilērijas iekārtu, 354 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 108 bezpilota lidaparātus, 2203 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 169 automobiļus un autocisternas, kā arī 2075 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraiņu karavīri notriekuši visus 13 trieciendronus, ko naktī uz sestdienu uz Ukrainu raidījis Krievijas karaspēks, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks.
Droni "Shahed-131/136" raidīti no Primorskoahtarskas un Kurskas rajoniem Krievijā.
Droni notriekti Harkivas, Poltavas, Vinnicas, Mikolajivas un Dņipropetrovskas apgabalu teritorijā, platformā "Telegram" norādīja Oleščuks.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže svētdien Rīgas maratonā skries pusmaratona distanci, vienlaikus vācot līdzekļus dronu iegādei Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Viņa skries pusmaratonu ar numuru "815", jo tik dienas norit Ukrainas cīņa pret agresorvalsti Krieviju, liecina ministres ieraksts tviterī. Ārlietu ministre ierakstā pievienojusi arī saiti uz portālu "Ziedot.lv". Vairāk lasi šeit.
Svētdien pirmo reizi skriešu pusmaratonu. Mans nr ir 815 - tik dienu norit Ukrainas🇺🇦 Brīvības cīņas.
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) May 17, 2024
Skriešanas laikā vākšu līdzekļus droniem Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar @ziedot_lv @UKRinLatvia#MansPirmaisMaratons #StandWithUkraine https://t.co/qRb6lrUW8x
Ukrainai vajag vairāk nekā 100 lidmašīnu, lai pretotos Krievijas aviācijas pārspēkam, un tai ir tikai 25% no vajadzīgās pretgaisa aizsardzības, piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Šodien mums ir apmēram 25% no tā, kas vajadzīgs Ukrainas aizsardzībai. Es runāju par pretgaisa aizsardzību," sacīja Zelenskis.
Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā šomēnes var būt tikai tās uzbrukumu "pirmais vilnis" un Krievijas armijai varētu būt mērķis ieņemt Harkivu, piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis sacīja, ka situācija Harkivas apgabalā, kur Krievija ieņēmusi vairākus ciemus, tiek "kontrolēta", bet "nav stabilizējusies" pēc Ukrainas papildspēku nosūtīšānas.
Prezidents arī sacīja, ka Krievijas karaspēks pavirzījies uz priekšu par pieciem līdz 10 kilometriem, pirms to apturēja Ukrainas spēki.
Krievijas ofensīva "var sastāvēt no vairākiem viļņiem", un Harkivas apgabalā "bija pirmais vilnis", sacīja Zelenskis.
Ukrainā pastāv vēl viena frontes līnija - starp elektriķiem, kas cenšas nodrošināt siltumu iedzīvotāju mājas un apgaismojumu uz ielām, un krievu raķetēm, kas iznīcina spēkstacijas un atnes tumsu.
Pēc nerimstošajiem Krievijas uzbrukumiem pēdējo divu mēnešu laikā Ukrainas enerģētikas darbinieki cīnās ar laiku. Viņiem ir nepieciešama pasaules palīdzība, lai aizsargātu Ukrainas debesis un saņemtu aprīkojumu enerģijas sistēmas atjaunošanai.
There is another frontline in the war in #Ukraine.
— DTEK Group (@dtek_en) May 13, 2024
Between #energy workers who heat homes and light streets and russian #missiles that destroy power stations and bring only darkness.
After relentless russian attacks in the last two months, Ukraine's energy workers face a… pic.twitter.com/zXW1lsTMS7
"Pārvietošanās pa Harkivas apgabalu. Logs ir atvērs un lielgabals sagatavots bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Viss ir vienās liesmās..." norāda Ukrainas armijas karavīrs.
Instead of a thousand words.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 17, 2024
The writing on the video says: "Moving around Kharkiv region. Window is open, gun is ready, due to drones. Everything is burning, everything is on fire..."
📹: libkos/Instagram pic.twitter.com/bFlOKA64ps
"Ja tā turpināsies, tad sanitārā zona būs kaut kur pie Polijas robežas. Vai arī pašā Polijā," saziņas vietnē "Telegram" Dmitrijs Medvedevs turpina draudus Rietumiem gadījumā, ja Ukrainai tiks piegādāti tālas darbības rādiusa ieroči.
"Krievijas rīcībā nav tik daudz cilvēku, kā arī viņiem trūkst prasmju, lai veiktu stratēģisku izrāvienu Harkivā," preses konferencē Briselē pēc alianses aizsardzības vadītāju sanāksmes sacīja NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Kristofers Kavoli.
Aizvadītajā piektdienā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki cenšas izlauzties cauri valsts aizsardzības līnijai Harkivā un mainīt frontes līniju vairāk nekā divus gadus ilgajā konfliktā, kas koncentrējas Ukrainas austrumos un dienvidos.
Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu mudina demokrātiskās valstis pretoties tādu autoritāru valstu kā Krievija un Ķīna teritoriālajai paplašināšanai, atsaucoties uz tiesību un suverenitātes apdraudējumu. Vu norāda, ka Putina vizītes laikā Ķīnā abas valstis cer paplašināt savu sadarbību.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
