Teātra dienā balvas par izciliem sasniegumiem pasniegs Kugrēnai, Lencam un Ritenbergam

Kā informēja LTDS radošo projektu vadītāja Undīne Preisa, šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lāsma Kugrēna, Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Leonīda Lenca rokās, bet Helēnas Tangijevas Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogs Haralds Ritenbergs.

Kugrēna balvu saņems par Alvinga kundzes lomu Henrika Ibsena "Spokos". Režisors Mihails Kublinskis par aktrisi stāstīja, ka uzreiz pēc studiju beigām Kugrēna uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves sevi pieteica kā traģisko lomu aktrise. Režisors norādīja, ka vairāku gadu desmitu garumā, kalpojot teātra mūzai, viņa kļuvusi par savā paaudzē visdaudzplākšņaināko aktrisi Latvijā un, varētu pat teikt, ka neviens žanrs viņai nav svešs. Kugrēnas daiļradē esot izcils lomu repertuārs - no Ieviņas līdz Džuljetai, Marija Stjuarte un daudz komēdiju lomu.

Lencs nospēlējis vairāk nekā 130 lomu - piemēram, Kikinu izrādē "Cara dēls Aleksejs", Kapteini Perelu izrādē "Cilvēks, zvērs un labvēlis", Viktoru Franci iestudējumā "Cena", Pjēru Kuvē izrādē "Mesjē N", Joži izrādē "Spēle ar kaķeni", Kurtu izrādē "Nāves deja" un Antonio iestudējumā "Lāsts jūsu abām dzimtām". Par lomu "Indrānos" 2012.gadā Lencs tika nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai.

Lencs ir arī vairāku Latvijas radio literatūras programmu autors. Ievērojamākā no tām ir "Literārās pastaigas ar Leonīdu Lencu", kas ilgušas vairāk nekā 400 ētera stundu). Lencs par "Literatūras pastaigām" ir saņēmis Puškina medaļu no Krievijas Rakstniecības akadēmijas. 2013.gada 18.novembrī Leonīds Lencs saņēma 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976.gadam, kur nodejoja vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas. Dejotājs bijis arī kino aktieris filmās "Šķēps un roze", "Nauris", "Vella kalpi" un "Vella kalpi vella dzirnavās". Līdzās mākslinieka karjerai Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982.gadā kļuva par tās direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. No 1984. līdz 1985.gadam viņš bijis Stambulas Operas pedagogs, baletmeistars. Piedalījies neskaitāmās meistarklasēs un turnejās kopā ar Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņiem visā pasaulē.

Ritenbergam piešķirts ordenis "Goda zīme" par teicamiem sasniegumiem darbā 1955.gadā, LPSR nopelniem bagātais skatuves mākslinieks 1958.gadā, LPSR Tautas skatuves mākslinieks 1965.gadā, LPSR Valsts prēmija 1960.gadā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas balva 1995.gadā, 4.šķiras Triju Zvaigžņu ordenis 1999.gadā, Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā 1999.gadā, kā arī "Aldara" Gada balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā 2003.gadā.

Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām, kā arī 2013.gadā tika iedibināta tradīcija - pasniegt laureātiem īpašus, mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa Šiliņa un Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš. Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī VAS "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvji.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986.gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā, to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005.gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības LTDS valde aizklātā balsojumā.