Tikai trīs gadus jaunāks par Latviju. 95 gadu jubileju svin mūsu vecākais nacionālais partizāns Arvīds Blūzmanis. FOTO
Nule Latvijas Okupācijas muzejā notika Latvijā vecākā nacionālā partizāna Arvīda Blūzmaņa 95.dzimšanas dienas svinības. Varonīgo cīnītāju svētkos sveica gan radi un draugi, gan muzeja darbinieki un NBS Štāba bataljona komandieris, pulkvežleitnants Egils Kupčs.
Pēckara laikā - savos jaunības gados - Arvīds Blūzmanis bija viens no tiem puišiem, kuri, neskatoties uz pasludinātajām kara beigām un sabiedroto valstu piekāpšanos PSRS teritoriju sagrābšanas politikai, atteicās nolikt ieročus un pieņemt Latvijai tik ļoti traģisko kara iznākumu.
Šogad, nu jau neatkarīgā valstī, draugu, ģimenes un patriotu ielenkumā, vecais kungs laimīgi sagaidīja savu 95 dzimšanas dienu. Arvīds ir vien trīs gadus jaunāks par Latvijas valsti – dzimis 1921.gada 25.novembrī.
Par Blūzmani uzņemta filma „Nesalauztie”
Sarīkojumā, kurā piedalījās pats Arvīds Blūzmanis un viņa tuvinieki, tika demonstrēti arī fragmenti no režisora Raita Valtera un scenārija autora Ritvara Jansona dokumentālās filmas „Nesalauztie”, kurā Blūzmanis ir viens no personāžiem. Filmā stāstīts par to, kā pēckara gados nacionālo partizānu kaujinieki turpināja aktīvu pretošanos svešajai PSRS varai un pielika visus spēkus, lai sodītu tās armiju par vardarbību pret latviešu tautu.
Okupējošajai varai šīs, tolaik par nelegāliem un bandītiskiem grupējumiem pasludinātās kaujas vienības, sagādāja patiesi lielas problēmas – uz diennakti no okupējošās varas tiek atkarots pat vesels ciemats un bez žēlsirdības sodīti tie, kuri piedalījušies latviešu ģimeņu izsūtīšanā.
25 partizāni pret 300 čekistiem
Arvīda Blūzmaņa dzimtā puse ir Sēlija, Silenes pagasts bijušajā Ilūkstes apriņķī, Lietuvas pierobežā. Otrā pasaules kara laikā viņš paguva dienēt dažādās vācu karaspēka vienībās. Kara beigu daļā Blūzmanis karoja latviešu leģiona 19.divīzijā Kurzemē.
Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Blūzmanis turpināja darboties nelegāli. 1945.gada decembra beigās viņš pievienojās Kabiles nacionālo partizānu grupai, kuru uz to brīdi vadīja Ēvalds Pakulis. Tās sastāvā kā nacionālais partizāns Arvīds Blūzmanis 1946.gada 1.janvārī piedalījās Āpuznieku kaujā ar čekas karaspēku. Cīņa norisinājās starp Kabili un Rendu pie „Āpuznieku” mājām un iegāja vēsturē kā viena no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar čekas vienību.
Tās dienas notikumus 95 gadus vecais vīrs labprāt atcerējās arī jubilejas pasākumā. Liktenīgajā dienā partizānu grupas komandieris Fricis Kārkliņš un B.Ozoliņš aizbrauca pēc siena „meža brāļu” zirgiem, par komandieri savā vietā atstājot jau pieminēto Ēvaldu Pakuli. Partizānu izlūki piepeši ziņoja Pakulim, ka zemnīcām tuvojas čekas kaujas vienība aptuveni 300 vīru sastāvā. Pakulis tiem pretī izsūtīja partizānu nodaļu – 25 labi bruņotus vīrus, kuru rīcībā bija 3 ložmetēji, 4 triecienšautenes un 15 mašīnpistoles.
Kaujas laikā, no viņu rīcībā esošā 4000 patronu krājuma tika izlietota puse. Pretinieka lodes izdzēsa 3 partizānu – Šmita, Kristolda un Moskvītera dzīvības, taču čekas pusē krita aptuveni 50 vīru.
Arvīds Blūzmanis ieročus nolika tikai 1947.gadā, izmantojot iespēju legalizēties, taču visu mūžu bija spiests samierināties ar Valsts drošības komitejas uzraudzību un mēģinājumiem savervēt un pataisīt nacionālo partizānu par vienu no čekas ziņotājiem.
„Divīzija”, kas cīnījās līdz pēdējam
Kopumā partizānu kustībā Latvijā piedalījās ap 12 500 cilvēku, kas ir vairāk par vienu pilnu armijas divīziju. Visaktīvākā bruņotā partizānu cīņa pret okupācijas režīma pārstāvjiem un atbalstītājiem bija no 1945. līdz 1947.gadam. Vēlāk cīņu intensitāte samazinājās, jo partizāni krita kaujās un tika sagūstīti. Partizānu kustību vājināja arī atbalstītāju aresti un masu deportācija 1949.gadā. Pēdējie Latvijas nacionālie partizāni legalizējās tikai 1957.gadā.
Kasjauns.lv/Foto: Edvīns Rakickis
