Rupjības politiķu, valsts iestāžu virzienā - bijušā "Progresīvo" runasvīra Kozina tonis "tviterī" pārsteidz

Iļjam Kozinam ir gandrīz desmit gadu pieredze žurnālistikā. Savu profesionālo ceļu viņš sāka vēl 2014. gadā Latvijas Radio ziņu dienestā, kur veidoja ziņu sižetus galvenokārt krievu valodā raidošā Latvijas Radio 4 vajadzībām, ik pa laikam sadarbojoties ar Latvijas Radio 1. 

Pēcāk 2019. gada sākumā Kozins darbojās ziņu portālā "TVNET", kur vadīja interviju un diskusiju raidījumus.

2021. gada pavasarī viņš sāka strādāt Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienestā.

Kozins vēl 2021. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija sabiedriski aktīvs, pasniedzot Latvijā nonākušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodas pamatus.

Taču pērn Kozins pameta LTV, žurnālistiku, un drīz vien žurnālisti sāka saņemt e-pastus no bijušā kolēģa kā partijas "Progresīvie" preses sekretāra. Zināms, ka Kozins kļuva arī par partijas biedru.

Tas gan uz salīdzinoši īsu laiku, jo 2023. gada septembrī pats Kozins informēja, ka aiziet arī no šī amata, decembrī viņš pameta arī partijas biedru rindas.

"Ejiet jūs d**st!"

Drīz pēc tam sociālajos tīklos ievērojami pamainījās bijušā žurnālista - tostarp bijušā Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja - un bijušā "Progresīvo" runasvīra komunikācija un tēls.

"Cilvēkam, kurš nekur nestrādā, ir milzu privilēģija - runāt tieši, atklāti un skarbi. Tātad - Andi Kudor un citi “eksperti”, atskaitot dažus saprātīgos - ejiet jūs dirst! Latvijas medijos, kas raida krievu valodā strādā nozares izcilākie profesionāļi un Latvijas patrioti," sociālajā tīklā "X" [iepriekš "Twitter"] rakstīja Kozins, šādi iesaistoties diskusijā par krievvalodīgo sabiedrisko mediju likteni Latvijā.

Uz ziņu par Valsts valodas centra atzinumu un Rīgas domes lēmuma projektu pārdēvēt Maskavas ielu par Latgales ielu Kozins "X" reaģējis ar vārdu - "idioti".

Tikpat lakoniska, bet rupja bija Kozina reakcija uz Rīgas domes lēmumu drošības dienestu ieteikumu dēļ nepieļaut galvaspilsētā Palestīnas atbalsta mītiņu, kuru organizēja neskaidra statusa un satura organizācija, kuru sociālajos tīklos var atrast kā "biedrība Par brīvu Palestīnu".

Publicējot ziņu par šo lēmumu, Kozins vien pierakstīja - "Maukas".

Pirms tam Kozins nodēvēja Izraēlu par "fašistisku valsti", no kuras "Latvijai būtu maksimāli jānorobežojas". Publiski Kozins regulāri un skarbi kritizē Izraēlas darbības Gazā, nereti salīdzinot to ar Krievijas rīcību Ukrainā un nacistisko Vāciju.

"Es tiešām izbaudu katru reizi, kad naciķiem ir šitādi aplauzieni," vēl novembrī, pārpublicējot aktīvistes Liānas Langas kļūdaino prognozi par krievvalodīgo sabiedrisko mediju aizvēršanu, rakstīja Kozins.

Termins "naciķi" ierasti izmantots, lai apzīmētu personas, kuras atbalsta nacisma ideoloģiju, taču nereti, agresīvi tiek mērķēts arī nacionāli noskaņoto aktīvistu, politiķu virzienā.

Šādu runasstilu gan parasti piekopj politikā neiesaistītas, bieži anonīmas personas internetā. Taču tobrīd Kozins vēl bija "Progresīvo" rindās un tikai pirms mēneša beidza partiju pārstāvēt kā preses sekretārs.

Kozina asais komunikācijas stils sociālajos tīklos nav palicis nepamanīts, turklāt bijušais žurnālists tiek nereti kritizēts arī par citu skatījumā Latvijai nedraudzīgiem uzskatiem.

Kozins atkārtoti paudis, ka ir bijis pret Pārdaugavas PSRS pieminekļa nojaukšanu un neatbalsta arī Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu pensionāru "tramdīšanu ar valodas prasībām".

"Varat droši mani saukt par orku. Uztveršu kā komplimentu," pauda Kozins.

"Progresīvie" nekomentē sadarbību ar Kozinu

Jauns.lv sazinājās ar partiju "Progresīvie", lai lūgtu skaidrot, kādi īsti bijuši apstākļi un iemesli Kozina aiziešanai no partijas preses sekretāra amata un kā partija vērtē bijušā biedra pašreizējo komunikācijas stilu internetā.

Atbilde nebija diez ko izsmeļoša: "Darba attiecības ar Iļju Kozinu tika pārtrauktas uz abpusējas vienošanās pamata. Pirms pāris mēnešiem Iļja pēc paša iniciatīvas uz iesnieguma pamata atstāja arī partijas biedru rindas. Tā kā viņš nav vairs nedz biedrs, nedz darbinieks, viņa publisko komunikāciju nevaram komentēt."

Taču par iemesliem ir izteicies pats Kozins, sarunā ar "TVNET" paskaidrojot, ka tas noticis pēc "skaļa incidenta" ar plakātu partijas frakcijas telpās, uz kura it kā bijuši sadalīti ministru amati.

Kozins palūdzis partijas sociālajos tīklos publicēt plakāta foto, lai visi saprastu, ka tas ir humors, nevis sazvērestība, taču partijas vadība neesot labi novērtējusi šādu pašdarbību.

Sūdzējies, ka mediji lieto jēdzienu "okupantu piemineklis"

Kozins jau krietnu laiku iepriekš ik pa laikam izpelnījās atsevišķas sabiedrības daļas kritiku par saviem uzskatiem krievvalodīgo integrācijas jautājumos un PSRS vēstures jautājumos.

Visspilgtāk gan tas izpaudās, par aktualitāti kļūstot PSRS pieminekļu demontāžas iniciatīvai. Kozins kādā brīdī vērsās Mediju ētikas padomē ar sūdzību par ziņu portālos tobrīd jau piekopto praksi - dēvēt nu jau nogāzto PSRS pieminekli Uzvaras parkā par "okupantu pieminekli".

Tā esot biijusi "atklāta naida kurināšana", pauda Kozins, gan piebilstot, ka "Padomju Savienības veiktā Latvijas okupācija ir nenoliedzams, neapstrīdams vēstures fakts". Padome nekonstatēja pārkāpumus šajās publikācijās.

Kozina tēlu sabiedrībā pirms tam ietekmēja arī misēklis ar kādu Covid-19 pandēmijas laika sižetu LTV. Tajā virs Ievas Akurāteres dziedājuma Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšanas pasākumā tika uzmontēti blakus esošo aktīvistu svilpieni, kuri dziesmas laikā reāli neatskanēja.

Kozins un LTV gan atzina kļūdu un atvainojās.

Kozins vēl nesen publiski pauda neapmierinātību arī ar kādu iepriekšēju LTV lēmumu, viņam vēl esot žurnālista amatā - netranslēt Kozina sagatavotu sižetu par migrantiem uz Latvijas robežas.

"Bēgļi teica, ka viņus tur sitot, bet man nebija videopierādījumu ar fiksētu sišanu," sociālajā tīklā "X" pauda Kozins, apgalvojot, ka avoti bijuši vairāki un uzticami.