LU zinātnieki pirmo reizi veic pētījumus Alpu ledājos
Augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki pirmo reizi veica pētījumus Alpu ledājos, lai noteiktu to biezumu un iekšējo struktūru, informēja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) asociētais profesors Kristaps Lamsters.
Šī bija desmitā ekspedīcija, kurā Latvijas zinātnieki veica ledāju pētījumus. Ekspedīciju organizēja LU ĢZZF Polāro pētījumu centrs sadarbībā ar Insbrukas Universitāti, kura pārvalda Hintereis pētniecības staciju. Pētījumi tika veikti uz Hinteirsfernera ledāja Ectāles Alpos, Austrijas dienvidrietumos. Ekspedīcijā piedalījās asociētais profesors Kristaps Lamsters un doktorantūras studenti - Pēteris Džeriņš un Lelde Švinka.
Lamsters skaidroja, ka Alpu ledāji, kuru kopējais skaits pārsniedz 4000, "strauji reaģē" uz klimata pārmaiņām, un prognozējams, ka līdz šī gadsimta beigām varētu izzust četras piektdaļas to masas. Savukārt līdz 2050.gadam ledāji varētu zaudēt vismaz pusi to līdzšinējās masas.
Esošie novērojumu dati, kurus publicē Pasaules ledāju monitoringa dienests liecina, ka iepriekšējā, 2021./2022.gadā, masas bilances gadā Austrijas ledāji zaudēja vislielāko ledus masu novērojumu vēsturē, norādīja asociētais profesors. Šo straujo pārmaiņu mudināti Latvijas zinātnieki veica Hintereisfernera ledus biezuma un iekšējās struktūras mērījumus ar ģeoradaru. Iegūtie dati ļaus noteikt gan ledāja gultnes reljefu, gan atlikušo ledāja ledus tilpumu.
Lamsters uzsvēra, ka mērījumi ar ģeoradaru šādā ledājā ir "īpaši izaicinoši" Alpu ledāju iekšējās struktūras un termiskā stāvokļa dēļ. "Mēs šādu ledāju ledu apzīmējam kā "siltu", jo porās starp ledus kristāliem sastopams ūdens, tādēļ izmantojām arī pavisam jaunu Latvijas uzņēmuma "Radar Systems" ražotu iekārtu, kura speciāli veidota, lai varētu ierakstīt ģeoradara signālu no dziļākiem nogulumu un ledus slāņiem," sacīja asociētais profesors.
Lai gan kopumā plānotie mērījumi tika izpildīti, ekspedīcijas dalībnieki neiztika arī bez grūtībām, kuras sagādāja mainīgie laikapstākļi, migla un sniegs. Kamēr citi Eiropas reģioni pieredzēja lietusgāzes un plūdus, Austrumalpos tas izpaudās ar spēcīgu snigšanu, apgrūtinot iekārtu darbību, redzamību un pārvietošanos uz ledāja aizsnigušo un aizputināto plaisu un ūdensrijēju dēļ. Arī paša ūdens ieguvei zinātniskajā stacijā bija nepieciešams kausēt sniegu. Toties, lai nodrošinātu zinātnisko iekārtu darbību, uz staciju ar helikopteri bija jānogādā ģenerators.
Hintereis stacija, kas tika uzbūvēta 1966.gadā, atrodas 3026 metru augstumā. Stacijas apkārtnē ilgstoši tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi un ledāja masas bilances monitorings, reģistrējot klimata pārmaiņas jau kopš 19.gadsimta, tādējādi sniedzot vienas no garākajām novērojumu datu sērijām pasaulē. Hintereisfernera garuma mērījumi tiek veikti kopš 1847.gada, bet pirmo reizi vēstures avotos ledājs ir minēts jau 1601.gadā, norādīja Lamsters.
Līdzšinējās ekspedīcijas norisinājās Arktikā un Antarktikā.
