Plešs: "Šī ziema ir apliecinājums, ka zaļais kurss nav untums, bet nepieciešamība"
Pagājušajā gadā noslēdzās Latvijas pašvaldību reforma, un apvienotās pašvaldības no janvāra strādā ar jaunajiem budžetiem. Tomēr gadumijā gan iedzīvotāji, gan vietējās pārvaldes jau saskārās ar ļoti strauju energoresursu kāpumu. Situāciju neatvieglo arī virzība uz zaļo kursu, kas paredz arvien jaunus ierobežojumus. Kas sagaida pašvaldības un iedzīvotājus šogad, aģentūra LETA jautāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP).
Cik veiksmīga ir bijusi pašvaldību apvienošanās? Vai pašvaldības ir paguvušas salāgot savus saistošos noteikumus, vienoties par atbalstu iedzīvotājiem?
Kopumā process ir bijis pietiekami veiksmīgs. Pašvaldības ir dažādās attīstības stadijās gan attiecībā uz izdevumu pārskatīšanu, gan administratīvo struktūru optimizēšanu un arī saistošo noteikumu salāgošanu. Tās pašvaldības, kuras lietderīgi izmantoja laiku, kas bija dots līdz pagājušā gada 1.jūlijam, domājot par to, kā notiks darbs jaunajā teritoriālajā ietvarā, tās arī ir tās, kuras ir uzrādījušas labākos rezultātus. Tas atspoguļojas līdzekļu ekonomijā, ko var novirzīt, piemēram, dažādu veidu sociālo atbalstu paketes paplašināšanai vai atbalsta palielināšanai. Piemēram, Kuldīgas novadā ir palielināts pabalsts par jaundzimušu bērnu, līdzīgi arī Dienvidkurzemes novadā, Ogres novadā un daudzos citos.
Ja runā par saistošajiem noteikumiem, tad gala termiņš, līdz kuram vēl vecie saistošie noteikumi ir spēkā, ir šī gada 1.jūnijs. Šeit jāsaka, ka pašvaldības arī ir ļoti cītīgi strādājušas un ļoti daudz dažādās tēmās saistošie noteikumi ir apstiprināti. Taču vairākās pašvaldībās šī izvērtēšana vēl notiek. Piemēram, ļoti plaši pašvaldības ir salāgojušas ēdināšanas maksas atvieglojumus, sociālos jautājumus, brīvprātīgos pabalstus, tāpat arī saistošos noteikumus, kas skar pirmsskolas izglītības programmu īstenošanu, tāpat arī jautājumus, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus un citus.
Tomēr ir izskanējis, ka atsevišķu pagastu iedzīvotāji pēc pašvaldību apvienošanas saņems mazākus pabalstus. Kādēļ tā, un ko cilvēkiem darīt, ja viņus šī situācija neapmierina?
Es domāju, ka vispirms ir jāvēršas pašvaldībā, lai skaidrotu, kas ir bijuši tie apsvērumi, kādēļ viens vai cits sociālā atbalsta pakalpojums ir ticis samazināts. To mēs vairākkārt iedzīvotājiem esam norādījuši, ka pašvaldībai būtu jātiecas saglabāt esošo pakalpojumu klāstu tādā līmenī, lai tas sniegtu vislabāko rezultātu. Tas daudzos gadījumos arī nozīmē nesamazināt atbalsta apmēru. Šī situācija skaidri parāda, kuras pašvaldības ir izdarījušas savus mājasdarbus. Pašvaldībām ir iespēja pārskatīt, cik efektīvi tiek sniegti pakalpojumi, cik efektīva ir administratīvā struktūra. Ir daudzi piemēri, kur apvienotajā novadā ir teju 40 vai 50 grāmatveži. Ir pilnīgi skaidrs, ka pie esošā informācijas tehnoloģiju attīstības tempa un iespējas īstenot centralizāciju tik liels administratīvais aparāts nav vajadzīgs. Arī valsts pārvaldē katru gadu tiek vērtēts, kā varētu darbu uzlabot, kur var samazināt izmaksas, un tas ir jādara arī pašvaldībai.
Cik lieli finanšu ieguvumi ir pašvaldībām pēc apvienošanas? Vai ir pašvaldības, kurās pēc apvienošanas šādu ieguvumu nav tik daudz, kā cerēts?
Svarīgākais šajā posmā ir tas, cik pašvaldības ir bijušas spējīgas savlaicīgi plānot un domāt uz priekšu, kā mēs varam nodokļu maksātāju naudu izlietot vissaprātīgākajā veidā. Apkopojot šos rezultātus, piemēram, Valmierā redzam, ka vismaz pusmiljons eiro ir ietaupīts tikai uz administratīvās struktūras pārskatīšanas rēķina. Tas ir viena gada ietaupījums. 200 000-300 000 eiro apmērā ietaupījums bija arī Ogrē.
Domāju, ka šogad, kad pašvaldības apstiprinās savus budžetus, mēs varēsim skaidrāk redzēt kopējo ainu, kādā veidā šī budžeta sabalansēšana ir notikusi un kāda ekonomija ir bijusi.
Skaidrs ir arī tas, ka šogad apkures sezonā pašvaldībām būs papildu uzdevums sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem energokrīzes pārvarēšanā. Mēs no valsts puses esam spēruši nozīmīgus soļus, lai atvieglotu šo smago un grūto ziemu iedzīvotājiem. Arī vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus, atbalstot savus iedzīvotājus, piemēram, Olaines novads, Ropažu novads un arī citas pašvaldības. Taču kopumā šīs situācijas būs dažādas, un to kopējo ietvaru mēs vēl varēsim redzēt pēc budžeta apstiprināšanas.
Vēl būtiski ir pieminēt, ka Saeima ir devusi uzdevumu līdz šī gada pavasarim izstrādāt pirmo novērtējumu par administratīvi teritoriālās reformas procesu - kā ir gājis, kādi ir pirmie rezultāti un ieguvumi. Tā ka daudz sīkāka informācija būs zināma pavasarī, kad eksperti to būs apkopojuši un izanalizējuši katras pašvaldības griezumā.
Vairākas pašvaldības vērsās Satversmes tiesā, prasot nepieļaut pašvaldību apvienošanu. Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu, uzdeva arī valdībai no savas puses atrisināt situāciju ar attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā. Vai ir jau gatavi risinājumi šiem novadiem?
Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka šo valstspilsētu un blakus esošo teritoriju apvienošana notiks 2029.gadā. Mēs no ministrijas puses neesam priecīgi par šādu lēmumu, jo labāk un faktiski arī pareizāk būtu bijis valstspilsētas apvienot ar piegulošajām teritorijām uzreiz vai ar 2025.gadu, bet tas ir labāks lēmums nekā nekāds, lai vispār varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu. Mēs jau šobrīd redzam, ka sadarbība starp valstspilsētu un novadu ir ļoti cieša. Cilvēki pamatā strādā šajā valstspilsētā, kas ir attīstības centrs, izmanto pakalpojumus, un būtu tikai loģiski, ja visi resursi un kopējais budžets tiktu plānots kopā. Mēs redzam, ka Eiropā pilsētas vissekmīgāk attīstās tieši tur, kur ir tā saucamie funkcionālie reģioni, kur pilsēta ir kopā ar lauku teritoriju, kur attīstību un investīcijas plāno kopā. Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kas ir jau sācies, lielu akcentu piešķir šim elementam. Nevis naudu izkaisīt pa maziem projektiem, kā tas ir bijis iepriekšējos periodos, bet mērķtiecīgi ieguldīt šāda veida funkcionālās teritorijās, lai gūtu maksimālu atdevi gan no uzņēmējdarbības attīstības, gan arī iedzīvotāju kontekstā. Jebkurā gadījumā likumā ir noteikti pietiekami labi virzieni sadarbības ciešākai veikšanai starp valstspilsētām un tām blakus esošajām teritorijām līdz 2029.gadam. Tas palīdzēs stiprināt šīs saites, lai pēc tam, kad notiks teritoriju apvienošana, būtu maz jautājumu un sadarbība notiktu visos līmeņos.
Jūs tikko piedalījāties diskusijā par Rīgas metropoli un teicāt, ka Rīgai jāplāno pāri savām administratīvajām robežām. Bet vai to likumīgi vispār var izdarīt, jo pašvaldības nevar ieguldīt teritorijā, kas pieder citai pašvaldībai?
Jau šajā brīdī pašvaldības ir tiesīgas sadarboties vairākos virzienos un kopīgi plānot kā attīstību, tā arī investīcijas. Manā ieskatā ir skaidrs, ka Rīgas kopējam areālam ir liels ekonomiskais potenciāls, jo Rīgā tiek saražots apmēram 60% no valsts iekšzemes kopprodukta, tādēļ plānošana jāveic kopīgi. Piemēram, sabiedriskā transporta attīstība, komunālā saimniecība ir jāplāno kopā. Ministrijas ieskatā, vislabākais veids, kā kopīgi plānot sabiedriskā transporta attīstību, būtu veidot kopīgu kapitālsabiedrību, kur pašvaldības būtu dalībnieces un varētu kopīgi plānot resursus un attīstību. Tas pats attiecas uz ūdenssaimniecības attīstību. Esam veikuši analīzi un redzam, ka iedzīvotāji kopumā iegūtu. Rēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem būtu mazāki, ja būtu šādas vienotas kapitālsabiedrības Rīgai un Pierīgas areālam.
Investīcijas, lai uzturētu ūdenssaimniecības sistēmu, ir nepieciešamas pietiekami apjomīgas. Bet apvienojoties, lai apkalpotu daudz lietotāju, tiktu radīti vairāki pozitīvi efekti, kas atspoguļotos iedzīvotāju maciņos. Tā ka jau šajā brīdī pašvaldībām ir iespēja sadarboties un strādāt kopā. Tas vistiešākajā veidā ir jāizmanto. Un šajā fondu plānošanas periodā, kā jau teicu, funkcionālajām teritorijām būs lielāka iespēja piekļūt resursiem, nekā tas ir bijis iepriekš.
Kādēļ tad šī sadarbība īsti nevirzās uz priekšu? Jau aizvadītā gada sākumā izskanēja, ka "Rīgas satiksme" organizēs pagarinātos reisus trijos maršrutos uz Pierīgas pašvaldībām. Un lai gan Rīga un tai piederošais uzņēmums "Rīgas satiksme" apgalvo, ka viss šādiem reisiem ir gatavs, tomēr pasažieru pārvadājumi pagarinātajos reisos nenotiek.
Tas ir aktuāls jautājums, kādā veidā pašvaldības var kopīgi sadarboties, savstarpēji sarunāties un kopīgi plānot attīstību. Skaidrs, ka vairāk nekā puse cilvēku, kuri dzīvo pašvaldībās ap Rīgu, strādā Rīgā un lieto pakalpojumus. Un tas būtu tikai loģiski, ka infrastruktūra, kas tiek lietota kopīgi, kopīgi tiktu arī uzturēta. Vēl jo vairāk tas ir svarīgi no attīstības perspektīvas. Ja mēs paraugāmies uz citām galvaspilsētām vai metropolēm, mēs redzam, ka sabiedriskā transporta tīkls ir kopīgi integrēts un nokļūšana pilsētā un pilsētas pievārtē ir ļoti vienkārša.
Rīgai un Rīgas areālam ir ne tikai jādomā par to, kā uzlabot savu saimniecību, bet jāstartē arī augstākā, starptautiskā līmenī, cenšoties primāri starp Baltijas valstu galvaspilsētām nodrošināt konkurētspējas priekšrocības. Un šādi sadarbības mehānismi un kopīgas investīcijas to var palīdzēt izdarīt daudz labāk.
Jūs pieminējāt startēšanu augstākā līmenī, bet pašlaik tieši zemākajā līmenī veidojas problēmas. Iedzīvotājiem pēc novadu apvienošanās ir problēmas nokļūt pašvaldības centrā. Tāda situācija ir gan Mārupes novadā, gan Ropažu novadā. Kā to varētu atrisināt?
Tas ir pašvaldību jautājums, parūpēties par to, lai iedzīvotāji var ērti nokļūt tur, kur tiem ir jānokļūst. Ir kopīgi jāplāno, jāapzina vajadzības. Mēs no ministrijas puses varam palīdzēt, piemēram, ar dažāda veida investīciju programmām, ko esam iepriekšējā un šajā gadā īstenojuši 30 miljonu eiro apjomā grantu veidā, 70 miljonu eiro - aizdevumu formātā. Ir jābūt tomēr iniciatīvai, sapratnei un vīzijai, ko pašvaldības pašas grib īstenot. Tās ir vistuvāk iedzīvotājiem un tās vislabāk saprot, kādas ir iedzīvotāju vajadzības.
Nupat par Jelgavas novada mēru tika ievēlēts jūsu padomnieks Madars Lasmanis. Jūs iepriekš daudz cīnījāties ar Jelgavas novada domi, izteicāt dažādas pretenzijas, pieprasījāt paskaidrojumus. Cik tas ir ētiski, ka jūsu padomnieks darbojas pašvaldībā, kurai jūs izvirzāt pretenzijas? Vai tā nav sava partijas biedra lobēšana?
Lasmanis līdz ar ievēlēšanu domes priekšsēdētāja amatā neturpinās pildīt padomnieka pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos amata pienākumus. Bet arī līdz šim viņš nestrādāja ar jautājumiem, kas bija saistīti ar Jelgavas novadu, lai nebūtu kādas aizdomu ēnas vai bažu, ka procesi tiek ietekmēti. Mēs ilgā laika posmā redzējām, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) netiek galā ar saviem pienākumiem, tiek būtiski pārkāpts likums, sākot jau ar to, ka pagājušajā gadā, veicot auditu, pašvaldība ministrijai nedeva informāciju. Tā vilka garumā līdz pēdējam brīdim, raisot bažas par to, vai ar dokumentiem viss ir kārtībā. Skaidrs, ka šie pārkāpumi krājās un krājās. Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem, kas tika pieļauts, pirms Caunes kungs zaudēja savu amatu, bija tas, ka viņš ierobežoja deputātu pilnvaras pilnā mērā pārstāvēt savus iedzīvotājus, un tas nav pieņemami. Vai tas būs Jelgavas novads, vai kāds cits novads, ja šādi likuma pārkāpumi notiks, mēs uz tiem norādīsim un neklusēsim.
Jūs varat apsolīt, ka, ja jūsu nu jau bijušā padomnieka vadītā dome pieļaus kādus pārkāpumus, jūs vērsīsieties pret Lasmani tieši tāpat, kā vērsāties pret Cauni?
Tieši tā. Likums mums ir viens. Un tas ir jāievēro.
Nupat publiski izskanēja, ka jums no visiem valdības locekļiem ir visvairāk dažādu padomnieku. Kādēļ šāda situācija izveidojusies?
Daļa no padomniekiem ir ārštata padomnieki un atalgojumu nesaņem. Tādēļ šis skaits var būt maldīgs. Jebkurā gadījumā saprotot, cik dažādas atbildības jomas ministrijā ir un cik liela politiskā nozīme ir šiem jautājumiem no stratēģiskas un ilgtermiņa attīstības viedokļa ne tikai Latvijā, bet arī ES un globālajā līmenī, ir skaidrs, ka ir nepieciešama spēcīga komanda. Tā nepieciešama, lai mēs pietiekami aktīvi varam iesaistīties vides aizsardzības un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā un nodrošināt piedāvājumu un redzējumu, lai labāk dažāda veida pārmaiņas īstenotu. Es domāju, ka mūsu līdzšinējā darbība ir parādījusi, ka mēs esam spējīgi nodrošināt rezultātu šajos virzienos, lai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ieviešot depozīta sistēmu, kas ilgus gadus nebija izdarīts, mēs to ātrāk paveiktu. Tas, ko mēs esam paveikuši, parāda, ka komanda profesionāli strādā. Es domāju, ka tas ir svarīgākais.
Ļoti asas diskusijas ir par pašvaldību cīņu pret azartspēlēm. Cik pašvaldībās pašlaik notiek aktīvs darbs, lai ierobežotu azartspēļu izplatību?
Mūsu rīcībā nav tādas visaptverošas informācijas par to, kuras pašvaldības izstrādā saistošos noteikumus vai lokālplānojumus vai rīkojas citādāk, lai ierobežotu azartspēļu esamību konkrētā teritorijā. Mēs šo informāciju neapkopojam un nevērtējam. Mēs izskatām tos saistošos noteikumus, kuri pēc apstiprināšanas domēs nonāk ministrijā.
Kā jau minēju, pēdējos mēnešos šādu saistošo noteikumu ir bijis ļoti daudz. Par visdažādākajām tēmām - par dzīvnieku uzturēšanu, par sociālo jautājumu risināšanu, par teritoriju plānojumiem, par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, reklāmas izvietošanu un citi. Šī vienkārši ir parastā kārtība, kādā mēs veicam pašvaldību uzraudzību. Un, ja ir kaut kādas problēmas ar likumu neievērošanu, mēs uz to norādām.
Kādēļ Ķekavas novada domes saistošie noteikumi, kas aizliedz jaunu azartspēļu zāļu atvēršanu pašvaldībā, stājās spēkā un jūs tos atcēlāt? Kādēļ ministrija tos neapturēja?
Tajā brīdī, kad Ķekava pieņēma šos saistošos noteikumus, - pagājušā gada septembrī - ministrija, izvērtējot saistošo noteikumu tiesiskumu un likumību, pašvaldībai jau norādīja, ka ar šiem saistošajiem noteikumiem ir problēmas un kas viņiem būtu jālabo, ja viņi vēlas ierobežot azartspēles savā teritorijā, kāds būtu pareizais ceļš, lai tas atbilstu likumam. Tas bija tas, ko ministrija norādīja pašvaldībai. Man joprojām nav skaidri apstākļi un apsvērumi, kāpēc tomēr pašvaldība pēc ministrijas juristu konsultācijām izvēlējās iet pretlikumīgu ceļu un atstāt šos saistošos noteikumus spēkā.
Man būtībā neatlika citu variantu, kā apturēt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu, ka likums tiek ievērots.
Jūsuprāt, kā pašvaldībām būtu jārīkojas, lai tās varētu ierobežot azartspēles savās teritorijās?
Mēs jau pietiekami detalizēti argumentējām un norādījām rīcības virzienus gan pirmo reizi, par to konsultējot Ķekavu, gan arī rīkojumā, apturot saistošos noteikumus. Ķekavas gadījumā, pieņemot saistošos noteikumus, tie bija pretrunā ar spēkā esošām normām - gan ar citiem saistošiem noteikumiem, gan ar teritorijas plānojumu kopumā. Kā mēs norādījām, ja šāda veida izmaiņas pašvaldība vēlas pieņemt un ierobežot azartspēļu darbību pašvaldības teritorijā, tās ir pašvaldības tiesības. Taču ir nepieciešams mainīt lokālplānojumu, lai ierobežotu uzņēmējdarbības veidu. Salaspils pašvaldība - vismaz tā pašlaik izskatās - ir viens no tādiem pozitīviem piemēriem, kas ieklausījās ministrijas konsultācijās un spēra likumsakarīgus un likumīgus soļus, lai ierobežotu azartspēļu darbību. Tas vienkārši ir jādara likumā noteiktā kārtībā un atbilstoši likumam. Ministrijas eksperti vēl gan izvērtē Salaspils pieeju, tādēļ konkrētus secinājumus varēsim izdarīt vēlāk. Ir arī citas pašvaldības, piemēram, Līvāni, kas pēc sākotnējām konsultācijām, saprotot, ka ir problēmas ar likumību, gāja likumisko ceļu, un tām viss būs kārtībā.
Kā ar Rīgas lēmumu atļaut azartspēles tikai pieczvaigžņu viesnīcās? Tas atbilst likuma normām?
Šobrīd Rīga ir pieņēmusi teritorijas plānojumu, kas tika izstrādāts astoņu gadu garumā. Mēs līdz 15.februārim gaidīsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus, sūdzības vai jebkādus iebildumus. Tikai pēc 15.februāra tiks sākta šī teritoriālā attīstības plāna vērtēšana. Mums kopumā ir dots pusgads, lai izvērtētu dokumentu, kas ir uz vairāk nekā 1000 lapām. Pēc tam sniegsim vērtējumu. Šobrīd man ir grūti vērtēt konkrētos apstākļus. Tikko saņemsim visu informāciju, eksperti sāks vērtēšanu.
Vai es pareizi saprotu, ka galvenās problēmas ar azartspēļu ierobežošanu varētu būt tām pašvaldībām, kuras pilnībā vēlas aizliegt azartspēles? Savukārt pašvaldībām, kuras atrod vietas, kur to atļaut, varētu izdoties šādus saistošos noteikumus apstiprināt?
Tas ir viens no elementiem, kas norādīts rīkojumā. Likums nesniedz iespējas pašvaldībai aizliegt azartspēles visā teritorijā kopumā. Jo tad šajā likumā netiktu noteikta kārtība, kādā veidā licences un atļaujas iespējams saņemt. Ir bijuši arī tiesas spriedumi, kas skaidri iezīmē, ka absolūtu tiesību pašvaldībai pilnībā aizliegt šajā brīdī nav.
Jūsu kādreizējais partijas biedrs Māris Mičerevskis teica, ka jūsu pārstāvētajai partijai ir saistība ar azartspēļu biznesu. Vai jūs, liekot roku uz sirds, varat pateikt, ka jūsu lēmumi, atceļot pašvaldību centienus ierobežot azartspēles, nav saistīti ar azartspēļu lobēšanu?
Nekādā gadījumā tie nav saistīti. Partijas "Latvijas attīstībai" saistība ar azartspēļu biznesu ir mīts, kas tiek labi uzturēts.
Un jums nezvana ne partijas vadītājs Juris Pūce, ne uzņēmējs Jānis Zūzāns un nesaka kādi lēmumi ir jāpieņem?
Es Zūzāna kungu nepazīstu un nekad neesmu saticis.
1.februārī ir plānots iedarbināt jauno iepakojuma depozīta sistēmu. Tā sāks darbu, kā plānots, nav kādas aizķeršanās?
Kopumā jāsaka, ka man ir liels prieks, ka depozīta sistēma beidzot sāks darbu. Un patiesībā ir tāda sajūta kā Ziemassvētku priekšvakarā, ar nepacietību gaidot šo priecīgo notikumu. Es ticu, ka ne tikai es, bet visa Latvijas sabiedrība šo notikumu gaida jau ļoti ilgi. Jāsaka, ka lēmums ieviest depozīta sistēmu par gadu ātrāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, uzlika ļoti lielu slodzi un darba apjomu gan Valsts vides dienestam, gan depozīta sistēmas operatoram. Varu apliecināt ka depozīta sistēma 1.februārī sāks strādāt. Vēl ir atsevišķas vietas, kur februāra laikā tiks uzstādīti depozīta savākšanas automāti, ir bijušas aizķeršanās ar būvvaldēm ar saskaņošanu, bet tie nav tādi jautājumi, kas ietekmēs depozīta sistēmas darbu negatīvi. Kopumā visā Latvijā būs ap 1400 pieņemšanas punktiem. Vairāk nekā puse būs automātisko pieņemšanas punktu jeb taromātu, līdzīgi, kā tas ir citās valstīs. Tā ka iedzīvotāji katrā pilsētā visā Latvijā, iegādājoties taras pudeli, varēs nodot to atpakaļ. Svarīgi pieminēt, ka jau likumā tika noteikts depozīta sistēmas pārejas periods no šī gada 1.februāra līdz 31.jūlijam, lai nodrošinātu sekmīgu depozīta produktu ienākšanu tirgū. Šajā laikā veikalu plauktos atradīsies gan dzērienu iepakojumi ar depozīta zīmi, gan iepakojumi bez tās. Tas paredzēts, lai ražotāji var pielāgot savas iekārtas un jaudas. No 1.augusta pilnā apmērā veikalu plauktos būs tikai dzērieni ar šo depozīta zīmi.
Vai taromātu punktu daudzums būs pietiekams no 1.februāra un kartē nebūs balto plankumu?
Pieņemšanas punktu skaits būs plašs un visaptverošs. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kuru mēs no ministrijas puses izvirzījām. Ja depozīta sistēma tiks iedarbināta, katram iedzīvotājam Latvijā jābūt iespējai, iegādājoties dzēriena pudeli, to nodot arī atpakaļ. Aptuveni 1400 pieņemšanas punkti visā Latvijas teritorijā to vistiešākajā mērā arī nodrošinās. Nav arī izslēgts, ka depozīta pieņemšanas punktu skaits nākotnē varētu paplašināties.
Šogad Saeima varētu pieņemt pašvaldību likumu. Kas ir būtiskākais, kas mainīsies pašvaldību darbā?
Šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā otrajā lasījumā notiek likumprojekta izskatīšana. Iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi, un es saprotu, ka vairāk nekā puse no tiem ir izskatīta. Tas ir loģiski, ka ir tik daudz priekšlikumu, jo šis likums iezīmē laikmeta maiņu pašvaldībās, tostarp arī kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu. Būtiskākais, kas šajā likumā ir paredzēts, ir aktualizēt pašvaldību funkciju formulējumu, par ko pašvaldībai būs jārūpējas. Piemēram, izveidot pašvaldības policiju, nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumus, veicināt rūpes par dabu, daudz plašāk lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt jauniešus. Ir precizēta domju institūciju un amatpersonu kompetence, daudz skaidrāk nodalot politisko varu no administratīvās varas. Tas, kas noteikti ir ļoti būtiski, - ir paredzēts tāds mehānisms kā līdzdalības budžets, lai plašāk iesaistītu iedzīvotājus lemšanā par pašvaldības lietām un norisēm. Tas, manā ieskatā, ir ļoti efektīvs veids, kā cilvēkus iesaistīt, - veltīt daļu pašvaldības budžeta lemšanai iedzīvotājiem par dažāda veida iniciatīvām.
Liels akcents ir likts uz iedzīvotāju iesaisti pašvaldības darbā, gan veidojot kolektīvos iesniegumus, gan iedzīvotāju padomi, par ko vēl sagaidāmas plašas diskusijas Saeimā.
Kopumā varu teikt, ka pašvaldībām būs lielāka loma un atbildība saistošo noteikumu izstrādē, pašām izvērtējot saistošo noteikumu likumību. Turpmāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairs neizvērtēs visus saistošos noteikumus, kā tas bijis līdz šim. Pāriesim vairāk uz riskos bāzētu pieeju, kur izlases kārtībā kādi no saistošajiem noteikumiem tiks izskatīti, un, ja būs problēmas, mēs uz to norādīsim.
Raugoties uz diskusijām Saeimā, šķiet, ka lauvas tiesa šķēpu tiks salauzta otrajā lasījumā, un esmu drošs, ka šīs Saeimas laikā likums tiks pieņemts.
Jūs minējāt pašvaldības policijas obligātu izveidošanu. Pašlaik daudzās pašvaldībās tādu nav. Vai likums paredzēs arī kritērijus, kādiem būs jāatbilst jaunajām pašvaldības policijām?
Tā ir galvenā problēma, ka līdz šim Pašvaldību likumā bijis liels robs saistībā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Tas bija gan iepriekšējā 119 pašvaldību modelī, gan arī šajā. Ir ļoti liela neskaidrība, kā organizēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Vienas pašvaldības dibina pašvaldības policiju, kas šobrīd no likumiskā viedokļa ir visskaidrākais ceļš. Citas pašvaldības dibina sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļu vai kādu citu institūciju. Tām no likumiskā viedokļa tiesības un pilnvaras ir daudz mazākas. Šobrīd ir ļoti neskaidrs juridiskais regulējums un pieejas jautājuma risināšanai ir ļoti dažādas. Ar jauno likumu nodrošināsim, ka katrā pašvaldībā obligāti būs jābūt pašvaldības policijai. Tas nodrošinās, ka izpratne, funkciju apmērs un līmenis visās pašvaldībās būs jānodrošina vienā līmenī, lai iedzīvotāji justos droši un sabiedriskā kārtība tiktu nodrošināta.
Kas notiek ar vienu no ministrijas lielajām prioritātēm - digitālo transformāciju? Kādi jaunumi šajā jomā mūs sagaida šogad?
Iepriekšējā gadā mēs esam sākuši īstenot vairākas darbības, lai kopumā pārveidotu valsts pārvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ietvarā. Galvenais virziens, ko esam akcentējuši, ir iet uz daudz lielāku centralizāciju, lai nebūtu dažādu veidu datu centru, lai infrastruktūra nebūtu izmētāta un efektīvāk tiktu izmantota gan nodokļu maksātāju nauda, gan energoresursi. Mēs esam spēruši skaidru soli, pieņemot lēmumus, ka ejam uz kompetenču datu centru veidošanu, kur valsts resorā būs četras institūcijas, kas nodrošinās serveru pakalpojumus visai valsts pārvaldei kopumā. Tas būs būtisks resursu ietaupījums un attīstība kompetences jomā.
Esam izveidojuši arī digitālo būvvaldi, pie kuras plašākas ieviešanas darbs notiks arī šajā gadā. Līdzīgi kā fiziskajā vidē, kad mēs būvējam ēkas, ielas, tiltus vai jebkādu citu veidu būvi, mums ir skaidri noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz komunikāciju, uz inženiertīkliem, kur mēs varam būvēt un kur mēs nevaram būvēt. Līdz šim valsts pārvaldē ir valdījis haoss. Bija tikai vadlīnijas un ieteikumi, kuriem ne vienmēr ticis sekots līdzi. Līdz ar šīs digitālās būvvaldes ieviešanu, mēs būtībā panāksim to, ka tiks definētas prasības digitālajā telpā būvēt sistēmas pēc vienotiem principiem, lai tās būtu savā starpā spējīgas sadarboties un nebūtu miljoni izšķērdēti dažāda veida projektos.
Vēl viens būtisks elements, ko gribu minēt, ka šajā gadā, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, esam uzsākuši darbu pie valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidošanas. Pašlaik Latvijā tādu ir vairāk nekā 200, bet līdz šī gada beigām to skaits tiks palielināts līdz 400. Tie būs aptuveni 70% no kopējā pakalpojumu centru skaita, kur iedzīvotāji varēs aiziet un aizpildīt EDS deklarācijas, saņemt nepieciešamos pakalpojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Cilvēkam nebūs obligāti jābrauc uz administratīvo centru vai Rīgu, lai saņemtu kādu pakalpojumu. Viņš varēs ieiet savā pagastā bibliotēkā kā vienas pieturas aģentūrā un saņemt šo pakalpojumu. Viņš caur kontaktpunktu varēs piekļūt visam valsts un pašvaldību pakalpojumu klāstam.
Bet pašlaik, paskatoties kaut vai tikai uz pašvaldību mājaslapām, paveras aina kā raibs lupatu deķis. Cilvēkiem var nebūt skaidrs, kur un kādu informāciju meklēt.
Valsts kanceleja ir ieplānojusi aktivitāti, lai pašvaldības neprogrammētu katra savu mājaslapu. Tie ir lieki izdevumi, un arī cilvēkiem tās nav vienkārši un ērti lietojamas. Ir paredzēts sniegt atbalstu, lai tiktu izveidotas pēc dizaina un satura vienotas pašvaldību mājaslapas. To tuvākajā laikā mēs redzēsim.
Piemēram, valsts pārvaldē vienotās mājaslapas lietot cilvēkam ir daudz vienkāršāk, jo tās ir veidotas pēc viena stila, vieniem principiem, un nav jāiegaumē katra mājaslapa no jauna, nav jādomā, kā lai saņem nepieciešamo informāciju vai pakalpojumu. Tas ir virziens, kurā būs jāiet arī pašvaldībām.
Uz kādu palīdzību no valsts vēl var cerēt pašvaldības? Kas varēs pretendēt uz mājokļu fondu, cik liela būs aizdevumu programma?
Šajā gadā pašvaldībām būs pieejams ļoti plašs finanšu līdzekļu apjoms, lai ieguldītu attīstībā. Piemēram, šajā gadā būs pieejami 37 miljoni eiro pašvaldību grantu programmas ietvaros, kurā būs iespējams realizēt nozīmīgas iniciatīvas, lai palīdzētu sasniegt administratīvi teritoriālās reformas nospraustos mērķus. Iepriekšējā gadā šai grantu programmai bija ļoti liela atsaucība. Pašvaldības to novērtēja, tāpēc arī šajā gadā tā tiks turpināta. Papildus tam būs pieejama 70 miljonu eiro aizdevumu programma, kur būs vairāk nekā 10 aizdevumu virzienu, kuriem pašvaldības varēs pieteikties. Piemēram, ceļu tīkla sakārtošanai, higiēnas prasību uzlabošanai izglītības iestādēs, arī izglītības iestāžu renovācijai vai investīcijām atjaunojamos energoresursos un pārejai uz energoefektīvu saimniecību vai arī atjaunojamo energoresursu risinājumu ieviešanā un dažādiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, tādā veidā gan samazinot rēķinus, gan ieguldot zaļā kursa attīstībā. Papildus tam būs pieejams finansējums bērnudārzu rindu mazināšanai - jaunu bērnudārzu būvniecībā un esošo bērnudārzu rekonstrukcijā. Mēs redzam, ka šī programma ir strādājusi ļoti labi, un kopš tās ieviešanas rinda uz bērnudārziem sarukusi par aptuveni 20-25% visā Latvijas teritorijā. Īstenojot šo programmu, arī šajā gadā daudz vairāk bērnu varēs nokļūt pašvaldības dārziņā, un ir skaidrs, ka ģimenes to gaida un novērtē.
Domājot par reģionālo attīstību un pieejamu mājokļu nodrošināšanu ģimenēm, mēs esam sagatavojuši un iesnieguši informatīvo ziņojumu par mājokļu fonda izveidošanu. Redzams, cik lielas problēmas ir pieejama mājokļa atrašana un nodrošināšana iedzīvotājiem reģionos. Mēs redzam, ka uzņēmēji grib attīstīties reģionos, bet tas, kā pietrūkst, ir dzīvojamais fonds, kur jaunie profesionāļi un viņu ģimenes var dzīvot. Mēs esam iecerējuši veidot jaunu mājokļu fondu, kas ilgtermiņā nodrošinās pašvaldībām iespējas iegūt finanšu līdzekļus tam, lai attīstītu dzīvojamo fondu, kas būtu pieejams iedzīvotājiem, jaunajiem profesionāļiem un ģimenēm.
Mēs redzam, ka citas ES valstis ļoti aktīvi investē šajā jomā, piemēram, Skandināvijas un attīstītās Eiropas valstis. Ir skaidrs, ka arī mums, ja vēlamies daudz ātrāk attīstīt reģionus, nodrošināt līdzsvarotāku attīstību, ir jāiet šajā virzienā un ar investīcijām nevar kavēties. Tas ir tas, ko mēs esam iecerējuši darīt, un jau tuvākajā laikā ziņojums par fonda izveidi tiks skatīts valdībā.
Vai šis atbalsts paredz arī pašvaldībām iespēju steigšus pārveidot savas katlumājas, mainot kurināmā veidu un atsakoties no dabasgāzes?
Lielākā problēma ar dabasgāzes lietojumu ir lielajās pilsētās - Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī. Ar šādu aizdevumu programmu, kurā aizdevuma apmērs būs 70 miljoni eiro, varētu būt par maz, jo ir vēl citas nepieciešamības. Es domāju, ka šeit ir ļoti būtiski jau tuvākajā laikā, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, saprast, kas ir tie virzieni un atbalsta instrumenti, lai jau tuvākajā laikā mēs varētu nodrošināt iespēju pāriet no dabasgāzes uz biomasu. Un tas ir tuvākā laika uzdevums. Papildus tam, esmu uzdevis ministrijas ekspertiem strādāt pie atbalsta programmas izstrādes gāzes katlu nomaiņai pret biomasas katliem, siltumsūkņiem, mikroģenerācijas jaudu attīstībai vai saules kolektoriem un vēja ģeneratoriem, lai iedzīvotājiem sniegtu šajā vasarā iespēju sagatavoties ziemai un pāriet uz daudz efektīvākiem risinājumiem.
Latvijā saules paneļu uzstādīšana uz privātmājām ir kļuvusi aktuāla pēdējos gados, bet, piemēram, tādās valstīs kā Austrālija tas notiek jau sen. Tur zaļo ideju piekritēji zvana trauksmes zvanus, par to, kā šos saules paneļus utilizēt. Vai mums ir idejas, kur šos saules paneļus likt pēc 20-25 gadiem, kad tie nolietosies, jo pārstrādāt tos nevar?
Saules paneļi ir viens no elektrisko iekārtu veidiem, kam tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Taisnība, ka šajā brīdī saules paneļu izmantošana Latvijā nav tik plaša, līdz ar to arī šāda veida atkritumu nav tik daudz. Taču skaidrs, ka pēc šīs apkures sezonas popularitāte un arī pieprasījums pēc šāda veida risinājumiem pieaugs. Kopumā pārstrādes industrija un pāreja uz aprites ekonomiku pēdējos gados izrāda ļoti lielu uzrāvienu un augstu tempu. Ja mēs paraugāmies10 gadus atpakaļ, mēs redzam, ka arī tad bija daudz atkritumu veidu, par kuriem nebija ne jausmas, ko ar tiem darīt un kādā veidā tos pārstrādāt. Bet tehnoloģijas attīstās un iet uz priekšu. Pēc 20-25 gadiem mums būs skaidrs, kādā veidā šīs iekārtas izmantot atkārtoti, tām piešķirt jaunu dzīvi vai izmantot cita veida risinājumos. Tas patiesībā attiecas tik pat lielā mērā uz baterijām, kas ir ievietotas elektroautomobiļos. Šobrīd Eiropas līmenī un arī Latvijā aktīvi iesaistāmies diskusijā, kas nodrošinās bateriju dzīves ciklu un apriti, kā arī lietošanu pēc tam. Es domāju, ka būs gan skaidri risinājumi, gan arī skaidras tehnoloģijas, kas ļaus mums pārstrādāt šāda veida elektroniskās ierīces.
Bet pašlaik saules paneļi un elektroauto akumulatori gulst kaudzēs?
Tā nevar gluži teikt. Piemēram, attiecībā uz elektroakumulatoriem ražotājiem ir atbildības sistēmas. Transportlīdzekļa ražotāji šīs baterijas nepārdod kopā ar transportlīdzekli, bet nodod lietošanā. Pēc lietošanas beigām tas nodrošina bateriju savākšanu un pārstrādi. Līdz ar to bažas, ka šīs baterijas var nonākt vidē, ir ļoti mazas, un ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajos gados tāda veida darbība kā atkārtota bateriju pārražošana un pārveidošana notiks arvien straujākā tempā.
Kā vērtējat valsts atbalstu elektroauto iegādei?
Uzskatu, ka valdība, sperot šo soli un nodrošinot atbalstu elektroauto iegādei, ir gājusi pareizā virzienā. Mēs bijām viena no retajām ES dalībvalstīm, kurā šāds atbalsts nepastāvēja, un ir būtiski samazināt Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas transporta sektorā. No vienas puses mums ir jāaiziet prom no iekšdedzes dzinējiem uz elektrodzinējiem. Tāpat plašāk jāizmanto sabiedriskais transports un velotransports. Viens no virzieniem, kā mēs varam samazināt SEG emisijas, ir dekarbonizēt privāto autoparku. 90% no šīm emisijām, kas rodas transporta sektorā, ir tieši privātā auto segments. Skaidrs, ka šis atbalsts nenodrošinās pilnīgu autoparka nomaiņu un tāds nav arī mērķis. Mērķis ir iekustināt tirgu, lai nodrošinātu gan plašāku uzlādes infrastruktūras attīstību, gan plašāku pieejamību kopumā pēc šāda veida automobiļiem, kuru cenu līmenis pēdējo gadu laikā ir būtiski krities. Rezultātā šāda veida automobiļi ir pieejami jau plašākai sabiedrības daļai.
Kā vērtējat Rīgas centienus zemās emisiju zonas ieviešanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā?
Ir svarīgi, ka pašvaldības iesaistās rūpēs par gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu. Mēs redzam, ka pilsētās, sevišķi lielajās pilsētās, netiešā veidā tiek saražoti 80% no SEG emisijām. Tādēļ ne tikai valstij, bet arī pašvaldībai ir liela loma tajā, lai nodrošinātu labu dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem, tostarp arī runājot par gaisa piesārņojumu. Gaisa piesārņojums, pēc starptautisko organizāciju novērtējuma, ir tiešs pāragras nāves cēlonis iedzīvotājiem visā pasaulē. Skaidrs, ka šāda veida soļi ir jāsper. Taču ir jāvērtē samērīgums, cik lielā mērā uzliekam slogu iedzīvotājiem. Ir jābūt pārejai un investīciju programmām, lai daudz plašākā mērā īstenotu to, kas ir paredzēts kopējā zaļā kursa ietvaros. Pārejai jābūt sociāli atbildīgai un taisnīgai. Mēs no ministrijas puses esam izstrādājuši un arī turpmāk izstrādāsim dažādas atbalsta programmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu. Ja tiek pieņemti šādi lēmumi, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas mainīt apkures katlus, arī pašvaldībai ir jānāk talkā ar atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu. Citādi tas efekts var būt tieši pretējs. Kopumā arī šis gads un šī apkures sezona ir skaidri parādījusi to, ka zaļais kurss un pāreja uz klimata neitralitāti, plašāka atjaunojamo resursu izmantošana, nav nekāda iegriba vai untums. Tā ir patiesa nepieciešamība, lai arī turpmākajās sezonās mēs varam samazināt savus apkures un elektroenerģijas rēķinus. Ja mēs neieguldīsim energoefektivitātē, ja nepāriesim uz atjaunojamiem energoresursiem, tad izmaksas par enerģiju mums var būt pietiekami dārgas.
