Viena no trim Latvijas “padomju pilsētām” – Aizkraukle svin 55. dzimšanas dienu. FOTO
Aizkraukles pilsēta (padomu laikā – Stučka) atzīmē 55. gadadienu, kopš tai piešķirtas pilsētas tiesības. Latvijas PSR laikā šādu godu izpelnījās tikai trīs mūsu zemes pilsētas, no kurām Aizkraukle šajā trijotnē ir “vidējā māsa”. Šim notikumam par godu Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā skatāma pilsētas vēsturei veltīta izstāde “Aizkrauklei - 55”.
Aizkraukles muzeja “Kalna ziedi” Izstāžu namā iekārtotā ekspozīcija stāsta par to, kā savulaik Pļaviņu HES celtnieku ciemats izauga līdz pilsētas apmēriem, ko nosauca kādreizējā pirmās padomju Latvijas republikas vadītāja Pētera Stučkas vārdā (īsi pirms valstiskās neatkarības atgūšanas 1990. gadā Stučku pārdēvēja par Aizkraukli). Pilsētas tiesības Aizkrauklei (tolaik Stučkai) piešķīra 1967. gada 10. janvārī.
Padomju laikā tikai trim Latvijas apdzīvotajām vietām piešķīra pilsētas tiesības (bez Stučkas/Aizkraukles vēl Olainei un Viļakai). Mēnesi un desmit dienas pēc tam, kad Aizkrauklei piešķīra pilsētas tiesības, šādu godu izpelnījās vēl viens “sociālistiskās industrijas flagmanis” – Olaine, kura līdz pilsētas apmēriem bija kļuvusi sākumā no kūdras racēju, bet pēc tam ķīmijas rūpniecības strādnieku ciemata.
Savukārt Latvijas padomju pilsētu vecākā māsa Viļaka pilsētas tiesības ieguva daudz agrāk – uzreiz pēc kara, 1945. gada oktobrī padomju Krievijas Latvijai atņemtās Abrenes (no 1920. līdz 1938. gadam – Jaunlatgales) vietā, kuru okupanti pēc piesavināšanās pārdēvēja par Pitalovu. Pēc šīs Latvijas teritorijas aneksijas Abrenes apriņķis palika bez administratīvā centra un par tādu izvēlējās Viļaku, kurai šī statusa dēļ pienācās kļūt par pilsētu. Desmit gadus Viļaka bija par visai dīvaina nosaukuma administratīvās vienības – Abrenes rajona centru.
Tā kā padomju Latvijas pilsētu vēstures iepazīšana var kļūt par aizraujošu Latvijas vēstures izziņas avotu. Šobrīd mums ir iespēja izzināt Aizkraukles vēsturi.
Aizkraukles pilsētas muzeja izstādē eksponētās vēsturiskās liecības stāsta par to, kā mūsdienu Aizkraukles pilsēta radusies 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas no pilsētas dibināšanas līdz pat mūsdienām un pilsētas attēlojumi gleznās, kā arī vitrīnās izvietoti dažādi eksponāti no goda pilsoņu apbalvojumiem, suvenīriem, Aizkraukles/Stučkas sadraudzības pilsētām, kā arī eksponāti, kas saistīti ar pašvaldības darbību.
Aizkraukle/Stučka:
Latvijai atgūstot neatkarību, pēc Rīgas mikrorajonu parauga būvēto pilsētu ar daudzstāvu namu rindām pārdēvēja par Aizkraukli, kaut arī tai ar netālu esošo vēsturisko Aizkraukli nebija nekā kopīga. Vēsturiskā Aizkraukle saistās ar Pļaviņu HES būvniecības laikā applūdināto unikālo Daugavas kanjonu un latviešiem svēto Staburagu.
Aizkraukles līvu pils pirmo reizi ir pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā ar līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā. Noskaidrots, ka vietas nosaukums atvasināts no viduslaiku latīņu valodā lietotā vietvārda “Ascrad” vai “Asscrade”, kas savukārt cēlies no Ašķeres upītes, kas tajā vietā ietek Daugavā.
Aizkraukles pilsētas 55. jubilejai veltītā izstāde būs aplūkojama vismaz līdz februārim (pagaidām tās slēgšanas datums vēl nav noteikts); muzejs ir atvērts no trešdienas līdz svētdienai - no pulksten 11.00 līdz pulksten 17.00.
