Ģimenes ārsts: "No 31 e-veselības pakalpojuma nedarbojas neviens"

Viņš norādīja, ka deviņu gadu laikā, kopš uzsākst e-veselības projekts, nav izveidota sistēma, kas apmierinātu ārstus un pacientus. Ārsts minēja, ka 35% pacientu nemaz nevēlas izmantot šo sistēmu, taču, ja tā nākamā gada laikā netiks realizēta, Latvijai var nākties atmaksāt Eiropas Komisijai aptuveni 11 miljonus eiro.

"Ir bažas, ka nākamajā gadā tiks izveidots kaut kas - sistēma, kurā nebūs aizsargāti personu dati," sacīja Princis.

Veselības ministrija otrdien informēs par elektronisko darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Valdība otrdien lems par grozījumiem darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā.

Projekts nosaka, ka uz papīra veidlapām darbnespējas lapas var izrakstīt ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.jūnijam, bet no 2016.gada 1.jūlija darbnespējas lapas izrakstāmas tikai elektroniski.

Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts saistīts ar e- veselības ieviešanu Latvijā.

No 2015.gada novembra līdz 2016.gada 30.jūnijam norisināsies elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas pilotprojekts, kurā piedalīsies tās ārstniecības iestādes, kuras vēlēsies izmantot elektroniskās darbnespējas lapas funkcionalitāti jau pirms 2016.gada 1.jūlija.

E-veselības projektā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums nedarbojas

Deviņu gadu laikā Veselības ministrijas un Nacionālās veselības dienesta projektā "E-veselība Latvijā" ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Valsts kontrole e-veselības projektā ir identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, tostarp neprasmīgu plānošanu, neefektīvu projekta pārvaldību, kā arī uzraudzības un kontroles trūkumu. Neveiksmīgās projekta virzības dēļ NVD ir nelietderīgi izlietojis 0,76 miljonus eiro.

Valsts kontrole norāda, ka raugoties uz līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka par struktūrfondu izmantošanu atbildīgām iestādēm nāksies atzīt, ka e-veselības projekta mērķis nav sasniegts. Tas nozīmē, ka projektā ieguldītos 11,3 miljonus eiro, ko sākotnēji bija paredzēt segt no ERAF naudas, apmaksās Latvijas nodokļu maksātāji, norāda VK.

Revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka e-veselības ieviešanas process notiek pārāk lēni, un plānotie ieguvumi veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanai kavējas. Sākotnēji bija plānot ieviest e-veselību 2011.gadā, tad termiņš tika pagarināts līdz 2012./2013.gadam, vēlāk jau līdz 2014.gadam. Pašlaik atsevišķus pakalpojumus VM cer ieviest līdz šā gada beigām, taču revidenti uzsver, ka tie būs pēc novecojuša jeb 2007.gadā sagatavota plāna 2008.-2010.gadam.

"Lai gan e-veselības sistēmai būtu bijis jāsāk darboties no 2016.gada janvāra, VM ir apstiprinājusi, ka, sākot ar šā gada oktobri, būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu – e-receptes (pieci e-pakalpojumi) un darbnespējas lapas (viens e-pakalpojums), kas ir 20% no plānotā 31 e-pakalpojuma. Turklāt gandrīz puse - 46% - no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav uzsākti," pauž VK.

Komentējot, kurš ir atbildīgs par projekta neveiksmēm, valsts kontroliere Elita Krūmiņa septembrī žurnālistiem pauda, ka piecu mēnešu laikā pēc revīzijas izvērtēti projektā iesaistītie cilvēki, un tad arī atklāsies, vai projekts nav izdevies cilvēku neprofesionalitātes dēļ, vai arī tas bijis apzināti.

E-veselības projekts paredz elektronisku pieeju saviem medicīnas dokumentiem, pierakstīšanos pie ārsta, sistēma atgādinātu par potēm un pārbaudēm un tamlīdzīgi. Savukārt ārstiem paredzēts piekļūt pie informācijas par savu pacientu, ārstēšanas gaitas uzraudzību, dažādu atskaišu operatīvāku sagatavošanu.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA