Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Eiroparlamentārieši Miroslavs Mitrofanovs un Andrejs Mamikins ar katru deputātu tikušies klātienē. (Foto: Zane Bitere/LETA, Ieva Leiniša/LETA)

Mamikins un Mitrofanovs savākuši 114 EP deputātu atbalstu aicinājumam pārskatīt lēmumus par krievu skolu reformu 159

Politika
18. maijā 12:11 2018. gada 18. maijā 12:11
LETA
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs (LKS) ir savākuši 114 EP deputātu atbalstu aicinājumam Latvijas valdībai un Saeimai pārskatīt parlamenta apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz īstenot mazākumtautību skolu reformu, apgalvo pats Mamikins.

Prasībā, kuras iniciatori ir Mamikins un Mitrofanovs, pausta nostāja, ka krievi Latvijā ir viena no Eiropas Savienības (ES) tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai esot jāciena un jāievēro viņu tiesības, skaidroja EP deputāts.

"Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv," norādīja Mamikins.

EP deputāti arī atgādinot, ka EP 2004.gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās ES, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā, un šīs rekomendācija ir aktuālas un saistošas joprojām, piebilda Mamikins.

"Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: "Kā kaut kas tāds var notikt vienā no ES valstīm?" Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj," paziņoja politiķis.

Eiropas Parlamentā strādā 751 deputāts.

Jau vēstīts, ka Saeima martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Politiķis jau iepriekš vērsa uzmanību, ka vēlas, lai izglītības reformas jautājums tiktu skatīts EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), un strādās, lai to panāktu. Tāpat Mamikina mērķis esot, lai likuma grozījumi izņēmuma kārtā tiktu skatīti Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā konstitucionālajos jautājumos. "Pacelšu skandālu EP un visur citur, kur varēšu, lai šo reformu apstrīdētu," teica Mamikins.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

Saistītās ziņas

Mamikins lūdz Drošības policiju vērtēt, vai ar Ulmaņa apvērsuma piemiņas braucienu netiek pārkāpts krimināllikums 272
Briseles deputāts Mitrofanovs gatavs iet cietumā apmaiņā pret Lindermana un Gapoņenko atbrīvošanu 75
Ždanokas krēslu Briselē ieņems Miroslavs Mitrofanovs

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Valsts prezidents aprīlī izsludināja grozījumus abos likumos.

Citi šobrīd lasa

FOTOREPORTĀŽA: Rīgā skrēja tūkstoši. Atskats uz "Lattelecom" Rīgas maratonu 13
Torņakalna baznīcā aizvadīts Ikgadējais Vasarsvētku labdarības koncerts 12
Jūlijs Krūmiņš neatminas, kādēļ tiesneses Orniņas kabinetā uz lapiņas rakstījis “5000” 19
Skatīt visus komentārus