Skolniecei Karīnai neļauj būt par latvieti

Astoņpadsmitgadīgajai vidusskolniecei Karīnai šī izmaiņas likumā ir aktuālas, jo viņa ir Latvijas pilsone, taču pasē pēc tautības skaitās ukrainiete. Radi no tēva puses ir ukraiņi, bet pati meitene ne reizi Ukrainā nav bijusi un piederību pie tās nejūt.

Latviete esmu bijusi vienmēr

Pati meitene stāsta: “Zinu, ka lielākā daļa manas ģimenes ir no Ukrainas – abi tēta vecāki un mammas tētis, savukārt mana vecmāmiņa no mammas puses ir lietuviete. Taču ar Ukrainu man personiski nav nekāda sakara vispār! Ne vārda nevaru pateikt ukraiņu valodā. Pašā valstī nekad neesmu ieceļojusi un nekādu piederību pie tās kultūras un vēstures neizjūtu. Ir pat sajūta, ka es it kā zogu kaut ko, kas man nepieder.”

Karīnas māte ir Latvijas pilsone, tēvs – nepilsonis, skolā, kurā meitene mācījusies visas 12 klases, klasesbiedri daudzus gadus nemaz nenojauta, ka viņas vecāki un pati Karīna oficiāli nemaz nav latvieši.

“Es uzskatu, ka latviete esmu bijusi vienmēr. Šeit esmu dzimusi, mācos, strādāju, runāju latviešu valodā un lepojos ar to. Esmu pat piedalījusies latviešu Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos. Tautība nav tikai tavas asinis. Tautība ir tas, kam tu jūties piederīgs, kas tevī izraisa patriotisku noskaņu,” uzskata meitene.

Karīna atzīst, ka izmaiņas likumā atbalsta, lai arī izmaiņas savā dzīvē tāpēc neizjutīs: “Zinu, ka man tas neko būtisku dzīvē nemainīs, taču man ir svarīgi, ka manu pašapziņu un piederību pie Latvijas var arī atzīt oficiāli.”

Saeimas Juridiskā komisija atbalsta

Šobrīd likumdošana nosaka, ka pēc pilngadības sasniegšanas persona pati var lemt par savas tautības ierakstu, taču radniecība ar tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās ir jāpierāda.

Debates par tautības mainīšanu nav nekas jauns, jau 2013. gadā Saeima noraidīja likumprojektu, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu ‘latvietis’.

Tolaik likumprojekta autori norādīja, ka nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Nacionālā identitāte balsoties uz personas piederību pie kādas noteiktas kultūrtelpas, valodas. Toreizējie likumprojekta autori bija „Vienotības” un Reformu partijas deputāti, viņi uzsvēra, ka personas nacionālās piederības noteikšana, balstoties tikai uz priekšteču identitāti, ir novecojusi.

Šī gada 18. maijā Saeimas Juridiskā komisijas vairākums atbalstīja priekšlikumu likumā noteikt plašākas iespējams pilsoņiem nomainīt tautības ierakstu pret ‘latvietis’.

Un tie Latvijas pilsoņi, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuri augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību pie latviešu tautas, ir tiesīgi mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu ‘latvietis’.

Saeimai vēl būs jālemj par šiem grozījumiem otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā. Atlikušajos lasījumos likumprojekta izmaiņas paredzēts precizēt.