No 1 centa līdz 100 eiro – Rīgas viesmīļi un bārmeņi atklāj dāsnākās dzeramnaudas un skopākās tautas
Viesmīļi ir vienisprātis, ka labas dzeramnaudas pamatā ir prasme komunicēt ar klientu. Jomas pārstāvji arī uzskata, ka ja kāda iemesla dēļ klientam ir iespējams atstāt vien pāris centus, labāk neatstāt neko.
Sabiedrība
2017. gada 8. janvāris, 06:27

No 1 centa līdz 100 eiro – Rīgas viesmīļi un bārmeņi atklāj dāsnākās dzeramnaudas un skopākās tautas

Jauns.lv

Portāls Kasjauns.lv aprunājās ar trīs pieredzējušiem viesmīļiem no dažāda līmeņa restorāniem un ēstuvēm Rīgā, lai noskaidrotu, kā ar dāsnumu un restorānu paradumiem atšķiras vietējie un iebraucēji.

Mareks, jauniešu bārs

Mareka (vārds mainīts) darba vide, pēc paša vārdiem, ir jauniešu bārs ar iespēju ieturēt maltīti. Tā biežākie viesi, tātad – studentu vecuma jaunieši. Runājot par dzeramnaudu, Mareks atklāj, ka lielākā summa, ko saņēmis pēc klienta apkalpošanas ir 50 eiro: „Tas bija kāds ārzemju Latvietis. Mazākā summa, savukārt, ir vien daži centi. Strādājot, esmu ievērojis, ka vīrieši tomēr parasti ir tie, kuri atstās vairāk. Par nacionalitātēm, krievi, latvieši, kādi citi tūristi, gan nevaru padziļināti spriest, taču vietējie laikam tomēr biežāk atstāj.”

Uz jautājumu, vai viesmīļiem ir kādi speciāli paņēmieni, kā, apkalpojot cilvēkus, panākt lielāku dāsnumu, Mareks atbild, ka parasti dzeramnaudas ir lielākas tieši dienās, kad strādā ar labu garastāvokli: „Iespējams, ka cilvēki to jūt un, saņemot pozitīvismu, nolemj apmaiņā atstāt kādu naudiņu.”

Jaunais viesmīlis arī atklāj, ka no guvuma par labi padarītu darbu kāds procents, saprotamu iemeslu dēļ, pienākas arī virtuvē strādājošajiem. Kā ienesīgāko periodu Mareks min vasaru –  „vairāk apmeklētāju – vairāk dzeramnaudas.” Svētkos gan cilvēki esot taupīgāki, iespējams, jo esot lielāki kopējie izdevumi.

Nākamā lapa: Karīna, vidēja līmeņa restorāns