Tartu kāda nama pagrabā atrod liecības par gūstā turētiem latviešiem
Nesen Igaunijā atrastas vēsturiskas liecības, ka padomju okupācijas laikā - 1941. un 1946. gadā - kādā Tartu ēkas pagrabā apcietinājumā turēti latviešu gūstekņi.
Iespējams, viņi varētu būt Baigā gada upuri vai pēc kara Igaunijas dienvidu daļā sagūstītie Latvijas nacionālie partizāni, sestdien raksta "Latvijas Avīze".
Laikazoba izēstie, vietumis izdzisušie uzraksti uz sienām ir emocionāli satricinoši, jo tās ir liecības, ko par sevi pirms nāves centušies atstāt to rakstītāji. Šobrīd uz ēkas sienas vairs izlasāmi tikai atsevišķi vārdi - "kas lasa", "'paziņojiet manai sievai Alūksnē", "māsa", "ardievu, piederīgie", "sodīs uz nāvi", "badā" .3 Minēti, iespējams, iniciāļi "AB". Domājams, ka apcietinājumā turētie ir bijuši Latvijas patrioti, jo uzrakstu vidū ir arī "Dievs, svētī Latviju!" ar stilizētu saulīti, kāda bija uz Latvijas armijas atšķirības zīmēm. Uz sienas ieskrāpēts arī kalendārs ar nedēļas dienām, samanāmi gada skaitļi "1941." un "1946.", kā arī datējumi "30. maijs", "31. maijs".
Nesen pie Latvijas Okupācijas muzeja speciālistiem vērsās Tartu pilsētas muzeja pārstāvis Ardi Silabergs, informējot, ka kādas Tartu ēkas pagrabā, kas agrāk izmantots kā cietums, uzieti uzraksti latviešu valodā. Silabergs stāstīja, ka minētā ēka Tartu savulaik piederējusi kādam augsta ranga Igaunijas virsniekam. 1940. gadā, kad Igaunijā ienāca sarkanā armija, tajā izmitināti padomju virsnieki; kad ienāca vācu armija, tur iekārtojās vācu virsnieki. 1944. gadā tajā atkal ievācās padomju armija. Apklaušinot kaimiņmāju iedzīvotājus, atklājies, ka 1941. gadā padomju armija tajā nogādājusi gūstekņus, bet viņu līķi no ēkas iznesti pa lūku mājas pagrabā.
Šobrīd ēka nonākusi kādas privātpersonas īpašumā, apliecināja Silabergs. Veicot tur remontu, pagrabstāvā atklāti uzraksti, un ēkas īpašnieks sazinājies ar Tartu muzeju, lai noskaidrotu, vai tiem ir kāda vēsturiskā vērtība. Tartu muzeja darbinieki tos dokumentējuši fotogrāfijās. Pēc Silaberga stāstītā, ēka neesot liela, un tajā savulaik varētu būt ierīkotas trīs cietuma kameras. "Šādas vēsturiskas liecības nav retums, bet Tartu tā ir vienīgā zināmā, kur, spriežot pēc uzrakstiem, apcietinājumā turēti gandrīz tikai latvieši," turpina Silabergs.
"Šis atradums mums bija liels pārsteigums, jo līdz šim neesam uzgājuši ziņas par te turētiem latviešiem. Diemžēl laika gaitā lielākā daļa uzrakstu uz sienām ir izdzisuši. Tomēr var samanīt, ka latviešu uzrakstu vidū viens ir krieviski un viens - igauniski," stāsta Tartu pilsētas muzeja darbinieks.
Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons uzsver, ka 1941. gadā visā Baltijā sarkanās armijas atkāpšanos iezīmēja komunistu terors un padomju vara politiski neuzticamos iedzīvotājus iznīcināja pat bez tiesas sprieduma. Viņš piebilst, ka nacistu okupācijas laikā komunistu noslepkavotie tika atrasti gan Ziemeļvidzemē - Valmierā, gan Igaunijā, arī Tartu. Iespējams, ka 1941. gada jūnijā/jūlijā kādi no Latvijā aizturētajiem uz nopratināšanu tika aizvesti uz Tartu un tur nogalināti. Dokumenti par šādiem gadījumiem Latvijā nav atrasti.
"Pēc Otrā pasaules kara, jau 1945. gada nogalē, sākās Latvijas un Igaunijas nacionālo partizānu sadarbība. Dažas operācijas latviešu partizāni veica Dienvidigaunijā. Ja latviešu partizānus aizturēja Igaunijas čeka, tad arī viņi varēja nonākt ieslodzījumā Tartu. Diemžēl nekādas konkrētas ziņas Latvijas nacionālo partizānu pētnieki par šādu gadījumu nav guvuši," stāsta vēsturnieks. Viņš min arī, ka Dienvidigaunijā - Lauru ciematā - atradās jau 19. gadsimtā dibinātā latviešu kolonija. Vienu no tās iedzīvotājiem - nelegālā stāvoklī pārgājušo Pēteri Turku - padomju iznīcinātāji ("istrebiteļi") 1947. gadā nogalināja Latvijā. Iespējams, ka Igaunijā bijuši arī citi padomju varai nevēlami latvieši.
BNS
