Jaunā "Freestyle" riteņbraukšanas zvaigzne Orniņš par sporta veida aizkulisēm. VIDEO. FOTO

Pirmo reizi uz velosipēda Māris uzkāpis sešu gadu vecumā. Tolaik gan nekāda pamatīgā mīlestība pret riteņbraukšanu vēl nav radusies – Māris stāsta, ka sevis meklējumos vēl pavadījis lielāko daļu jaunības un tikai tad atkal nonācis pie divriteņa: „Kopš bērnības esmu tā kārtīgi izmēģinājis gandrīz visus man pieejamos sporta veidus. Nepārspīlēju – pat daiļslidošanu esmu izmēģinājis!” smej sportists. Mārim iepatikušies daudzi no ierastajiem sporta veidiem, piemēram, basketbols, futbols, taču iekšēji nav radusies sajūta, ka tas ir tas, ar ko būtu jānodarbojas.

Iespaidojas no draugiem

„Pie riteņbraukšanas atgriezos tad, kad redzēju kā viens no maniem draugiem lēkā ar tolaik modē nākušo „BMX”. Man uzreiz ļoti iepatikās un bija arī tā sajūta, ka šis ir kaut kas ļoti īpašs! Kopā ar draugu dabūjām man velosipēdu un tā nu es lēnām sāku braukt...” stāsta Māris. Ar „BMX” sportists gan nobraucis tikai četrus gadus, jo sapratis, ka nepieciešams pāriet uz ko vēl nopietnāku: „BMX” man vienā brīdī vienkārši apnika un es sāku ieskatīties „MTB” (mountain bike) divriteņu sniegtajās iespējās. Tie ir lielāki, stingrāki un ar tiem var droši agresīvāk braukt pa daudz skarbākiem apvidiem, kamēr „BMX” vairāk domāts pilsētas videi un „Dirt” trasēm.”

„Bailes un uztraukums ir arī šodien!” runājot par savas karjeras sākumu, atzīst Māris, „Uzsāku es ļoti lēnām, jo iesācēju kļūdas ekstrēmajā sportā var ļoti dārgi maksāt. Cēlu priekšējo riteni gaisā, turēju pēc iespējas ilgāk... triki un kūleņi nāca krietni vēlāk. Galvenais šajā visā ir lēnām, sistemātiski pārvarēt bailes. Ja tu nevari to izdarīt, tad „Freestyle” nav priekš tevis.” Arī Mārim savulaik nācies cīnīties ar iedomām un šaubām – riteņbraucējs atzīst, ka šajā sporta veidā gan paša piedzīvotie, gan no malas novērotie kritieni „pa nerviem uzdod” katram braucējam: „Pēc tādiem grandiozākiem kritieniem, īpaši, kad nākas vērot kā braucējs guļ zemē un pie viņa traucas mediķi un personāls, ir jāpadomā, vai šodien ir vērts braukt, cik labā noskaņojumā un kondīcijā es pašlaik esmu? Bieži vien braucēji pēc šādiem skatiem atsaka savu dalību...” Pats Māris par visnopietnāko savainojumu atzīst aknu pārplēšanu: „Tas notika 2006. gadā, kad braucu „Downhill” (sacensības, braucot lejā no kalna) posmu un neprecīzas kāju koordinācijas dēļ, esot gaisā „pazaudēju” pedāļus. Piezemējoties man sagriezās stūre un asais gals ietriecās tieši vēderā. Rezultāts bija pārsistas aknas.

Pēc kritiena atceros tikai to kā pamodos slimnīcā ar nejūtīgu ķermeņa vidusdaļu un milzīgu rētu no viena sāna līdz otram,” stāsta Māris. Ārsts toreiz esot apgalvojis, ka puisim nu ir divas dzimšanas dienas. „Sākotnēja doma bija – ar riteni es vairs nebraukšu nekad. Tas vienkārši nav tā vērts, ja var gadīties kaut kas tāds. Taču jau pirmajās dienās pēc izrakstīšanās no slimnīcas es atsāku braukt,” stāsta puisis. Arī psiholoģiskās rētas laiks sadziedējis ļoti ātri un nu Māris ir gatavs dalībai pasaules tūrē.

Latvija – treniņiem slikti piemērota

Gatavoties tūrei Mārim palīdzējis jauniešu kustības „Ghetto Family” dibinātājs Raimonds Elbakjans. „Viņš man paprasīja, kas man būtu vajadzīgs, lai es būtu gatavs startēt jau tūres sākumā. Es atbildēju, ka vismaz četri ceļojumi uz siltajām zemēm, kur trenēties un viņš uzreiz pateica, ka tos dabūšu,” stāsta Māris. Puisis skaidro, ka Latvijā gatavoties laicīgi neesot iespējams klimatisko apstākļu dēļ – laikā, kad sportisti visā pasaulē sāk gatavoties tūrei, Latvijā ir ziema. Māris, kopā ar draugu no Varšavas regulāri brauc trenēties uz Barselonu: „Barselonā ap to laiku sarodas braucēji no visas pasaules, jo tur ir silts un tā ir ideāla vieta treniņiem.”

Pērn Māris arī uzaicināts uz sacensībām Polijā: „Mana sākotnējā iecere bija vienkārši izjust to gaisotni, kas tur ir, apskatīties, kā lietas notiek. Par uzvaru vai labu vietu es nedomāju.” Sacensības, kurās Māris piedalījies nosauktas par „Arcadia Downmall” – elpu aizraujošs, interesantiem trikiem pārpilns brauciens pa lielveikala iekštelpām. „Bija tā, ka uzreiz sapratu – trase ir nedaudz nepilnīgi uztaisīta un brauciens var izrādīties tehniski ļoti sarežģīts. Nedaudz neapmierināts, nolēmu, mest lielu daļu drošības apsvērumu pie malas un visus vienkārši iebiedēt,” smej Māris. Puisis jau otrajā lēcienā apmetis salto uz priekšu pāri ļoti lielam tramplīnam, tādējādi pavisam negaidīti sajaucot prātus pārējiem un paceļot latiņu neiedomājami augstu. „Ko tu dari trakais! – viņi visi sauca,” atceras braucējs, „Es vienkārši skaidroju, ka savādāk jau nav iespējams pārlēkt tiem tramplīniem!” Sacensību gaitā gan Māris diezgan smagi nokritis un vērā ņemamiem sasniegumiem atmetis ar roku, taču, skatoties uz pārējiem braucējiem puisis sapratis, ka tik tiešām ir vienlīdzīgā līmenī: „Beigās es biju ceturtajā vietā – necerēt augstu. Tas bija mans pirmais brauciens manā pirmajā sezonā un esmu ļoti apmierināts ar to kā esmu startējis pasaules līmenī.”

Latviešu braucējs Māris Orniņš Polijā sacenties ar 20 braucējiem no četrām valstīm un viņa sniegumu ievērojuši prestižā pasaules tūres posma „Vienna Air King” organizatori: „Šis ir mans lielākais sasniegums. Esmu ticis iekšā posmā, kuram ir ļoti liela nozīme tūres ietvaros un mans galvenais mērķis šobrīd ir likt viņiem mani pamanīt.” Šobrīd Mārim priekšā ir ļoti svarīgie kvalifikācijas braucieni. Veiksme šajos braucienos garantētu Mārim vietu starp 45 braucējiem, kuri tiek pielaisti pie prestižā posma uz kuru savus pieteikumus regulāri iesūta braucēji no visas pasaules.