Apalīte pārcieš operācijas un kļūst par tvirtu dāmu, bet tikai tad saprot, ka laime bija jāmeklē citur
foto: Caters News Agency/Scanpix

Apalīte pārcieš operācijas un kļūst par tvirtu dāmu, bet tikai tad saprot, ka laime bija jāmeklē citur

Jauns.lv

Par grāmatu autori un iedvesmas avotu daudziem kļuvusi kāda 53 gadus veca amerikāniete, kura daudzus gadus bija pakļauta seksuālai vardarbībai un mierinājumu rada ēdienā, taču tad viņas dzīve apgriezās kājām gaisā - Kelleja Ganetra zaudēja svaru un tagad cenšas palīdzēt arī citām. 

Ganteras stāsts izpelnījies arī mediju uzmanību. Tie raksta, ka sieviete kopš 14 gadu vecuma tikusi izvarota, taču baidījās runāt par to. Laika gaitā viņa šo traumu "noraka" un patvērumu rada gastronomiskās izpriecās. Viņas miesa kļuva arvien kuplāka un kuplāka, un 30 gadu vecumā sieviete jau svēra vairāk nekā 170 kilogramus. 

Kellejas Ganteras brīnumainais pārvērtību ceļš

Par pavērsiena punktu Kellejas un viņās dēla Aleka ceļojums 2002. gadā, kura laikā sieviete nāca pie nepatīkamas atklāsmes - viņai ir ļoti grūti paiet, pietiek vien paspert dažus soļus, lai krekls mirktu sviedros un aizsistos elpa. 

Kelleja izšķīrās par labu kuņģa samazināšanas operācijai un kopš tās pieturējās pie ļoti stingras zemu cukuru, ogļhidrātu un augstu olbaltumvielu diētas. 2003. gada oktobrī vientuļā māmiņa jau svēra 100 kilogramus. 

Tagad, 53 gadu vecumā, viņa bez problēmām ietilpst 38. izmēra drēbēs un sver nieka 67 kilogramus. 2016. gadā viņa visbeidzot nolēma tikt galā ne vien ar savu izskatu un fizisko veselību, bet arī ar emocionālo pasauli, "atraka vaļā" savas traumas.

Atklāsme, ka jāsāk dziedēt savas brūces, Kellejai nāca pēc tam, kad, neraugoties uz astoņām operācijām liekās ādas likvidēšanas, kā arī krūšu palielināšanai, viņa aizvien sevī juta destruktīvas tendences, un pliks skaistums viņu nedarīja laimīgu.

"Pat tad, kad biju zaudējusi visu šo svaru un veikusi visas operācijas, es nebiju laimīga. Nepārprotiet mani, es biju laimīgāka un veselīgāka. Es varēju skriet apkārt ar savu dēlu un iet ārā, darīt lietas, kas kādreiz man bija liegtas. Mūsu dzīve dramatiski mainījās, un Alekam beidzot bija aktīva mamma. Mēs darījām visu pēc kārtas, lai atgūtu pazaudētos gadus, tomēr mana laime bija tikai maska. Es aizvien cīnījos ar zemu pašapziņu un jutos nevērtīga," viņa skaidro. 

Šī rūgtā atklāsme bija nu jau otrais pagrieziena punkts Kellejas ceļā. Saprotot, ka tā vietā, lai cīnītos ar savām psiholoģiskajām traumām, viņa vienkārši pievērsās fasādei, Kelleja iznāca no skapja un atzina pasaulei, ka cietusi no seksuālas vardarbība.

Uzveicot ēšanas atkarību, Kelleja nonāca citas ligas varā - 2003. gadā viņa izveidoja savu biznesu, taču vēlāk naudu nospēlēja kazino un notrieca iepērkoties, kā rezultātā viņa nonāca rehabilitācijas centrā, kur profesionāļu uzraudzībā brūces atrāvās vaļā. "Tas bija ļoti grūti. Mani pārplūdināja visas tās emocijas un atmiņas..." viņa stāsta, piebilstot pašu būtiskāko: "Pagātnes monstri zeļ tumsā, taču tu vari tos uzveikt tikai tad, ja iznesīsi gaismā. Žēl, ka es to neizdarīju pirms 20 gadiem."

Tagad Kellejas miers un labsajūta ir tāda, kāda nav bijusi nekad iepriekš. "Pirmo reizi mūžā mana dvēsele ir brīva, visi mani dēmoni ir prom. Tas mani iedvesmoja uzrakstīt grāmatu un padalīties savā stāstā," stāsta Kelleja, kura nu sakopojusi sevī spēkus palīdzēt pārvarēt traumas arī citiem. 

"Parādot savas rētas pasaulei, es ceru, cilvēki sapratīs, ka arī viņu brūces var sadzīt," viņa saka. 
 

Tēmas