foto: REUTERS
Frančus ārkārtīgi sadusmo Brižitas Makronas jaunais pirkums - glauna servīze
Servīzi personīgi izvēlējusies valsts pirmā lēdija.
2018. gada 24. jūnijs, 08:13

Frančus ārkārtīgi sadusmo Brižitas Makronas jaunais pirkums - glauna servīze

Kas Jauns Avīze

Francijas prezidents Emanuels Makrons ar kundzi Brižitu iegādājušies oficiālajiem banketiem Elizejas pilī ļoti dārgu servīzi, radot sašutumu sabiedrībā.

foto: Twiiter
Sevras porcelāna manufaktūra traukus Elizejas pilij piegādā kopš 1848. gada.

Servīze no 1200 priekšmetiem valstij izmaksājusi 50 000 eiro, un to personiski izvēlējās pirmā lēdija. Vienlaikus internetā parādījies video, kur Makrons pauž, ka sociālās programmas tērē “pārāk daudz piķa”. Ierakstu tviterī publicējusi prezidenta preses sekretāre, un daudzi nepelnīti apvaino Makronu nicinājumā pret nabagiem.

Prezidenta administrācijā skaidro, ka servīzi vajadzēja nomainīt, jo tā noveco un tajā bija jau jūtami robi, tāpēc vajadzēja vērsties pie Sevras porcelāna manufaktūras. Šī izcilā ražotne darbojas kopš 1740. gada, tās darinājumi apskatāmi arī Rundāles pilī.
Sevra Elizejas pilij piegādā traukus kopš 1848. gada, un Evarista Rišē izveidotais dizains, saukts par Elizejas zilo, pastāv joprojām –traukus rotā pils veidols. Elizejas pils norāda, ka pašu ražošanu – 900 lielos un 300 mazos šķīvjus – apmaksājusi manufaktūra, pils segusi tikai minētos 50 000 eiro par mākslinieku darbu. Satīras žurnāls "Le Canard enchaîné" gan aprēķinājis, ka roku darbs pie katra šķīvja ir vismaz 400 eiro vērts, tāpēc kopējās izmaksas varētu būt 480 000 eiro.

Citi lēš, ka tuvāk patiesībai ir 200 eiro par šķīvi, un atgādina, ka 60% sava budžeta Sevras manufaktūra saņem no Kultūras ministrijas – 3,6 miljonus eiro gadā. Manufaktūras vadība paziņojusi, ka servīzes vērtība nav vēl aprēķināta un nekādu rēķinu pilij nav plānots iesniegt.

Ja runāt par Makrona izteikumiem par nabadzību, tie jālasa pilnībā un ir visnotaļ lietišķi: “Paskatieties uz mūsu sociālajām programmām. Mēs ieguldām nesamērīgi daudz piķa sociālajās programmās, bet cilvēki joprojām dzīvo nabadzībā. Viņi nespēj no tās izrauties. Cilvēki, kas dzimuši nabadzībā, paliek nabagi. Mums jāizdomā, kā palīdzēt šiem cilvēkiem izrauties.”