Iekāres vārdā - būs skatāma izstāde par seksualitāti un jutekliskumu Baltijas vizuālajā mākslā
Dace Džeriņa. Atbrīvošanās. Momentuzņēmums no video. 2002. Autores īpašums. Publicitātes foto
Kultūra
2024. gada 3. aprīlis, 11:00

Iekāres vārdā - būs skatāma izstāde par seksualitāti un jutekliskumu Baltijas vizuālajā mākslā

Kultūras nodaļa

Jauns.lv / LETA

No 2024. gada 27. aprīļa līdz 28. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) norisināsies izstāde “Iekāres vārdā”, kas atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās.

Izstāde izgaismo Latvijas 20. gadsimta mākslas vēstures autorus, kuri drosmīgi pievēršas seksualitātes pētniecībai un iekāres fenomenam. Turklāt mūsdienu mākslinieki projektā piedalās ar jau tapušiem vai speciāli radītiem darbiem, interpretējot sabiedrībā joprojām neērto tematiku glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, tēlniecības, instalācijas un video mākslas medijā.

Sigismunds Vidbergs. Pirmie cilvēki (Pirmie ļaudis, Ievas radīšana). No cikla “Erotika”. 1918. Papīrs, tuša. LNMM kolekcija. Publicitātes foto

Izstāde kritiski pārvērtē sievietes ķermeņa objektivizēšanu vizuālajā mākslā, fokusu pārvirzot uz sievišķās pieredzes atspoguļojumu un feministisku pieeju. Pirmoreiz Latvijā tik plaši apkopota kvīrā Baltijas māksla, demonstrējot iekļaujošu domāšanu un atvērtību pašidentitātes jautājumiem, kas saistās ar seksualitātes apzināšanos.

Veronika Šleivīte (Veronika Šleivytė). Veronika Šleivīte ar Lauru Andreskaiti. 1935. Fotogrāfija. Kupišķu Etnogrāfiskā muzeja kolekcija, Lietuva. Publicitātes foto

“Izstāde svinēs seksualitātes daudzveidību laikā, kad autoritāri režīmi gan mums kaimiņos, gan citur pasaulē vardarbīgi apspiež un vajā cilvēkus, kuri identificējas un iekāro citādi. Turpinot Elitas Ansones kūrētajā izstādē “Tikai neraudi!” aizsākto institucionālo kritiku, “Iekāres vārdā” pirmo reizi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturē prezentēs aptverošu Latvijas LGBT+ mākslas izlasi. Ar izstādi mēs vēlamies rosināt debates par tabuētām, bet eksistenciāli svarīgām tēmām un veicināt dažādības pieņemšanu Latvijas sabiedrībā. Jo tur, kur nav vietas daudzveidībai, nav vietas arī brīvībai,” uzsver viens no izstādes kuratoriem, filozofs Igors Gubenko.

Rolands Kaņeps. Kompozīcija X. 1984. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

No LNMM krājuma ekspozīcijā izcelti Viļņa Zābera, Rolanda Kaņepa, Viktorijas Pelšes, Rasmas Bruzītes, Artas Dumpes, Katrīnas Neiburgas, Birutas Baumanes, Felicitas Pauļukas, Hildas Vīkas, Daigas Grantiņas, Amandas Ziemeles, Sigismunda Vidberga, Romualda Getaiša, Laimoņa Blumberga, Rūdolfa Aldera, Ēvī Upenieces, Ellas Leimanes, Tālivalža Gaumiga, Igora Vasiļjeva, Gaidas Grundbergas, Borisa Bērziņa, Monikas Baueres, Taņ Le Konga, Arņa Balčus, Josifa Elgurta, Rūsiņa Rozītes, Kārļa Zemdegas, Konstantīna Rončevska, Voldemāra Treja, Burkarda Dzeņa, Guntara Zvaigznes, Gustava Šķiltera, Dainas Riņķes, Kristiana Brektes un citu autoru darbi.

Anna Stīna Treumunda (Anna-Stina Treumund). Gerda. 2007. Fotogrāfija. Autores ģimenes īpašums, Igaunija. Publicitātes foto

Izstādē iekļauti arī mākslas darbi no citām institūcijām un privātkolekcijām, piemēram, Daces Džeriņas, Ingrīdas Pičukānes, Vikas Ekstas, Ingas Melderes, Rasas Jansones, Aleksandra Apsīša, Ādolfa Zārdiņa, Vladimira Glušenkova, Gunāra Vīndedža, Annas-Stīnas Treumundas, Ivara Grāvleja, Jura Dimitera, Visvalža Ziediņa, Andra Grinberga, Annas Dzērves, Baibas Vegeres, Rūtas Kreicas, Brendas Jansones, Kārļa Vītola, Marka Raidperes, Veronikas (Veras) Šleivītes, Diānas Tamanes, Jānusa Sammas, Kristas Zutes, Mares Trallas, Adoma Danseviča, Aijas Poles, Andra Kaļiņina, Sabīnes Verneres, Frančeskas Kirkes veikums.

Dace Džeriņa. Atbrīvošanās. Momentuzņēmums no video. 2002. Autores īpašums. Publicitātes foto

Jaundarbus īpaši ekspozīcijai veidojuši mākslinieki Anna Malicka, Skuja Braden, Konstantīns Žukovs, Mētra Saberova, Aksels Bruks, Annemarija Gulbe, Krišjānis Elviks un Anna Ansone, Ksenija Tarasova, Atis Jākobsons, Rasa Jansone.

Vika Eksta. P. No fotogrāfiju sērijas. 2019. Tintes druka uz arhīva papīra. Autores īpašums. Publicitātes foto